Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Kāpēc no amata atkāpās Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs?
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pēc divu gadu darba ir uzrakstījis atlūgumu un atstājis lielākās valsts slimnīcas vadītāja krēslu, kurš viņam bija uzticēts piecus gadus – no 2023. līdz 2028. gadam. To, ka Staņēvičs slimnīcā bija cienīts vadītājs, pagājšnedēļ apliecinājusi mediķu garā rinda pie valdes priekšsēdētāja kabineta, lai viņam pēdējā darba dienā pateiktos ar ziediem.
Kā stāsta darbinieki, līdz šim nevienam valdes priekšsēdētājam tik liels gods neesot bijis izrādīts. “Es godīgi varu teikt, ka tie bija piepildītākie divi gadi manā profesionālajā mūžā. Bija patīkami vērot, kā komanda kļūst stiprāka, kā viens otru atbalsta un slimnīcas kolektīvs patiešām kļūst vienots. Neesmu pārāk emocionāls, bet, atvadoties no darbiniekiem, man bija ļoti grūti runāt, jo gribējās raudāt,” neslēpj nu jau bijušais slimnīcas vadītājs.
RAKUS Radioloģijas centra vadītāja Aina Kratovska ziņu aģentūrai LETA sacījusi, ka Staņēviča aiziešana no amata esot “būtisks solis atpakaļ visā Austrumu slimnīcas attīstībā”, kas ietekmēšot gan personālu, gan pacientus. Slimnīcā bijis izplānots vasarā paredzamais Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) pacientu pārvietošanas process, jo centru paredzēts šogad rekonstruēt un onkoloģiskos slimniekus pārcelt uz “Gaiļezera” 9. korpusu. “Ja LOC paliek bez rekonstrukcijas, tad Austrumu slimnīca vēl joprojām paliek padomju līmenī,” uzskata daktere Kratovska.
Ilze Eņģele, virsārste mamoloģijā, uzskata, ka Normunds Staņēvičs bijis pirmais vadītājs, kurš patiešām risināja problēmas. Viņš regulāri apmeklējis slimnīcas nodaļas un pats vērtējis situāciju. Interesējies, kas būtu uzlabojams. “Paliek netaisnības sajūta, kā var būt tā, ka tādā situācijā, kad ir jāpaveic tik daudz darbu, tiek atņemts kuģa kapteinis,” daktere ir neizpratnē.
Par Staņēviča darbu labi vārdi bija dzirdami arī Veselības ministrijā. Veselības ministrs Hosams Abu Meri viņu kā perspektīvu lielākās medicīnas iestādes vadītāju ņēma līdzi komandējumos uz ASV, Dāniju, Somiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citur, lai RAKUS vadītājs iepazītos ar labākajiem veselības aprūpes piemēriem ārvalstīs.
Pamet amatu abās slimnīcās
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu Staņēvičs vadīja kopš 2023. gada 27. aprīļa, bet 2023. gada oktobrī, kad pastāvēja risks zaudēt Eiropas Savienības fonda naudu Stradiņa slimnīcas jaunā slimnīcas korpusa būvniecībai, pēc Veselības ministrijas aicinājuma piekrita kļūt arī par šīs slimnīcas pagaidu padomes priekšsēdētāju.
Šāda abu amatu apvienošana ne reizi vien ir kritizēta, bet ministrijas amatpersonas nespēja atrast citu personu, kurai uzticēt šos pienākumus. Ministrijas dotais uzdevums bija stabilizēt Stradiņa slimnīcas pārvaldību, nodrošināt pārmaiņu vadību un ielikt pamatus ilgtspējīgai attīstībai.
Pagājšnedēļ, 29. maijā, Staņēvičs paziņoja par atkāpšanos no RAKUS valdes priekšsēdētāja amata, jo neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Dažas dienas pirms tam viņš bija pieņēmis lēmumu nolikt arī savas pagaidu padomes priekšsēdētāja pilnvaras Stradiņa slimnīcā. Patlaban ir izsludināts konkurss jaunās padomes pārstāvju kandidātiem. Ministrija uzskata, ka pagaidu padomes vadītājs esot nodrošinājis svarīgāko mērķu izpildi.
Viens no būtiskākajiem sasniegumiem esot stratēģiskā vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā A2 korpusa būvniecības procesa nodošanu “Valsts nekustamo īpašumu” pārziņā.
Plaša profila speciālists
Staņēvičam ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un pārvaldībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. Iepriekš bija strādājis gan par investīciju direktoru, gan finanšu direktoru un bijis arī valdes loceklis akciju sabiedrībā “Ventspils nafta”, kas bija saistīta ar toreizējo Ventspils pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu. Šis nav vienīgais uzņēmums, kurā strādājis Staņēvičs un kurš bijis saistīts ar Lemberga interesēm. Staņēvičs bijis arī akciju sabiedrības “Preses nams” padomes priekšsēdētājs, kā arī “Latvijas kuģniecības” un “Jaunrīgas attīstības uzņēmuma” padomes loceklis. Ir bijis arī AS “Diena” valdes priekšsēdētājs un valdē strādājis kopā ar ekspremjera Andra Šķēles bijušo padomnieku Romānu Meļņiku un Aināra Šlesera partijas preses sekretāru Edgaru Vaikuli. “Nespējot vienoties ar akcionāriem par turpmāko koncerna pārvaldi un attīstību, aizgājis no AS “Diena” valdes priekšsēdētāja amata,” tā par Staņēviča gaitām 2012. gada nogalē rakstīja LETA.
Jāpiebilst, ka viens no politiskajiem spēkiem, kas par Staņēviča aiziešanu no RAKUS paudis viedokli, ir Zaļo un Zemnieku savienība, – piektdien partija izplatīja paziņojumu, ka pirmdien sadarbības padomes sēdē aicināšot partiju “Jaunā Vienotība” skaidrot situāciju Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pēc tās valdes priekšsēdētāja atkāpšanās.
ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas deputāts Uldis Augulis paudis, ka “RAKUS kā vienai no veselības nozares flagmaņiem ir svarīga stabila vadība ar skaidru redzējumu par slimnīcas attīstību”. “ZZS vēlas skaidrojumu par iemesliem, kāpēc N. Staņēvičs atkāpies no amata, īpaši pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējumu politisko spiedienu,” raksta ZZS.
“Kad tu sāc cīnīties, tad kļūsti neērts”
Kāpēc vadītājs, kurš pozitīvi vērtēts gan RAKUS kolektīvā, gan veselības aprūpes politikas veidotāju vidū, nespēja nostrādāt līdz uzticētā pilnvaru laika beigām labi atalgotā darbā? Jāpiebilst, ka RAKUS valdes priekšsēdētāja alga ir 10 000 eiro mēnesī (Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētāja alga ir 3000 eiro mēnesī).
Staņēvičs sarunā ar “Latvijas Avīzi” teic, ka viņa kā RAKUS valdes priekšsēdētāja nākotnes vīzija bijusi izveidot labāko universitātes slimnīcu Baltijā. “Tam ir nepieciešams darbs, sadarbība, loģiski lēmumi, bet to nav iespējams izdarīt, kamēr pastāv nepārvarama birokrātija un solījumu nepildīšana politiskā līmenī. Runājot par birokrātiju, kaut vai viens neliels piemērs – Rīgas Austrumu slimnīcas vadība mēnesī no ministrijas un Nacionālā veselības dienesta saņēma piecdesmit vēstules. Strādāt traucēja virspusējs, neprofesionāls un atsevišķos gadījumos pat kaitniecisks redzējums, kā nauda tiek sadalīta projektiem.
Valstī lielas naudas summas tiek nesaimnieciski izšķiestas “Rail Baltica” būvniecībai, “Air Baltic” glābšanai, bet vienlaikus valdība nevar atrast 20 miljonus Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai! Diemžēl plāns uzsākt Onkoloģijas centra operāciju bloka un nodaļu atjaunošanu šogad neīstenosies. Jāņem vērā arī tas, ka abām universitātes slimnīcām šogad ir samazināts finansējums, bet Austrumu slimnīcai visvairāk – par 6,3 procentiem.
Tas notiek laikā, kad akūtajā medicīnā un onkoloģijā joprojām strauji palielinās pacientu skaits. Tiesa, visām slimnīcām ir nepieciešams vairāk naudas, bet vai kāds ir aprēķinājis, piemēram, to, cik daudz no valsts budžeta tiek nelietderīgi tērēts, lai maksātu par medicīnas profiliem, kuri reģionu slimnīcām ir jānodrošina, bet faktiski netiek nodrošināti? Kad tu sāc pret to cīnīties, tad kļūsti neērts,” uzskata Staņēvičs.
RAKUS gada pārskats par 2024. gadu rāda, ka slimnīcas zaudējumi bijuši 4,6 miljoni eiro, kas ir par 2,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2023. gadā. Stacionārā ir ārstēti 62 547 pacienti jeb par 1796 pacientiem vairāk nekā 2023. gadā. Medicīnas pakalpojumu apmaksas tarifi joprojām nesedz darbaspēka izmaksas un ieguldījumus personāla attīstībā.
Naudas LOC atjaunošanai nebūs
RAKUS padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs, kura uzdevums ir pārraudzīt valdes darbu, sacīja, ka ar Staņēviču neesot bijušas domstarpības par slimnīcas pārvaldību, bet to nevarot teikt par komunikāciju.
“Situācija ar veselības aprūpes finansējumu nav laba ne šogad un nebūs arī nākamgad, un tas rada konfliktus un spiedienu, arī stresu un negācijas. Tas bija konflikta iemesls. Nav iespējams uzsākt divus projektus vienlaikus – infekcijas slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību un LOC rekonstrukciju. Jaunā korpusa būvniecībai iepirkums jau ir noslēdzies. Savukārt LOC ir paredzēts atjaunot pa kārtām atbilstoši pieejamajam finansējumam, bet tas, kad būs nauda, nav zināms. Līdz šim tika plānots, ka rekonstrukciju uzsāks šogad, bet viss ir mainījies,” skaidroja Labsvīrs.
Slimnīcas padome informēja, ka līdz jauna valdes priekšsēdētāja iecelšanai valde turpināšot darbu trīs cilvēku sastāvā ar pastiprinātu padomes atbalstu.
“Līdz šim mēs bijām četru personu komanda šī vārda vislabākajā nozīmē, bet patlaban esam palikuši trīs – es, Vadims Beļuns un Kaspars Plūme,” pastāstīja valdes pārstāvis ķirurgs Haralds Plaudis. “Slimnīcas attīstības virziens nemainīsies, bet varbūt arī mēs kādā brīdī kļūsim neērti. Mēs nolēmām turpināt strādāt tikai tādēļ, ka mums ir milzīgs kolēģu atbalsts. Ja tā nebūtu, arī mēs droši vien pieņemtu tādu pašu lēmumu, kādu pieņēma Staņēviča kungs.”
Ministrs pārmet neveiksmīgu komunikāciju
Kā situāciju, kad valsts lielākā slimnīca paliek bez vadītāja, vērtē veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”)? Lūk, ministra komentārs: “Veselības aprūpes sistēmas vadība nepietiekama finansējuma apstākļos ir izaicinoša visos līmeņos – gan nozares politikas veidotājiem, gan ārstniecības iestāžu vadītājiem un ārstiem.
Papildu stratēģiski nozīmīgu veselības infrastruktūras projektu īstenošana prasa prasmīgi rast līdzsvaru starp resursiem un reālajām vajadzībām, kā arī nodrošināt kvalitatīvu projektu pārvaldību. Veselības ministrijas kā kapitāldaļu turētāja uzdevums ir pārraudzīt sistēmu kopumā, bet ikdienas lēmumus par slimnīcas darbu un attīstību pieņem valde un padome. Ministrs neiejaucas ne valdes, ne padomes ikdienas darbībā, taču sagaida, lai šī sadarbība būtu caurskatāma, profesionāla un balstīta pacientu interesēs.
Normunds Staņēvičs ir enerģiska un spilgta personība. Tomēr, kā nereti Latvijā gadās, ilgstoši neveiksmīga komunikācija ar ieinteresētajām pusēm kavē kopīgu mērķu sasniegšanu.
Šobrīd man kā ministram ir svarīgi nodrošināt, lai slimnīcas darbība turpinātos stabili. No padomes un Veselības ministrijas sagaidu atklātu un tiešu komunikāciju ar slimnīcas kolektīvu un vadības komandām. Sabiedrībai ir jāredz, ka arī šādos sarežģītos brīžos veselības nozare spēj saglabāt profesionālu rīcību un orientāciju uz pacientu vajadzībām.”
Darbinieki raksta sašutuma vēstuli
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieki vēstulē amatpersonām prasa nodrošināt finansējumu Infektoloģijas korpusa būvniecībai un Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai, kā arī skaidrot līdzšinējā slimnīcas valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča atkāpšanos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.
Vēstulē teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi “sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses”. Tāpēc personāls pieprasa Veselības ministrijai sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija. “Patlaban padomē ir politiski iecelti locekļi, kas, iespējams, nav piemēroti šai pozīcijai, nestrādā slimnīcas interesēs un ļauj pamatoti apšaubīt to pieņemtos lēmumus,” uzskata vēstules autori. Viņi arī lūdz Ministru prezidenti Eviku Siliņu tikties ar slimnīcas kolektīvu un izskaidrot situāciju ar finansējuma nodrošinājumu.
Vēstulē minēti arī fakti, ka pērn Austrumu slimnīcā stacionāri ārstēto pacientu skaits palielinājās par gandrīz 1800, veikto operāciju skaits – par vairāk nekā 8000, bet ambulatoro konsultāciju un vizīšu skaits – par gandrīz 114 000. Šāgada tendences norāda uz pieauguma turpināšanos. Piemēram, 2025. gada pirmajos trīs mēnešos Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā apkalpoti 20 930 pacienti, kas ir par 1325 vairāk nekā pirms gada.
Vēstuli parakstījuši vairāk nekā 200 slimnīcas ārstu, māsu, speciālistu un darbinieku.
Avots: LETA, Latvijas Avīze
