Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Apmaksātas glikozes līmeņa mērierīces vispirms pienāksies ierobežotai grupai
Kompensējamo medikamentu loks joprojām ir pārāk šaurs dažādu slimību gadījumā, tostarp cukura diabēta. Šobrīd Latvija ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kur pieaugušajiem ar 1. tipa diabētu nav pieejamas valsts apmaksātas glikozes līmeņa noteikšanas ierīces, par insulīna sūkņiem nemaz nerunājot. Vai un cik lielā mērā šī pacientu grupa turpmāk saņems valsts atbalstu, Veselības ministrijai (VM) skaidras atbildes nav – tas atkarīgs no pieejamā finansējuma. Taču, visticamāk, vispirms tas sasniegs grūtnieces, jo to paredz arī demogrāfijas aktivizēšanas plāns.
Jārisina aptaukošanās problēma
Diabēta pacientu skaits aug, un šī slimība līdzi nes dažādas komplikācijas – gan sirds, gan nieru, gan acu. Lielā mērā stāvokli atvieglo jaunie medikamenti – GLP-1 receptoru agonisti un SGLT2 inhibitori (tie uzlabo glikozes līmeni). Tos ieteicams lietot diabēta slimniekiem neatkarīgi no kontroles rādītājiem – pat tiem, kam ir nopietni kardiovaskulārie sarežģījumi. Kamēr kaimiņzemēs šiem medikamentiem nav noteikti ierobežojumi, tikmēr Latvijā tos var lietot tad, ja hemoglobīna kopējais rādītājs ir 7, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē situāciju ieskicēja endokrinoloģe Kristīne Geldnere, aicinot atļaut šīs zāles lietot neatkarīgi no kontrolanalīžu līmeņa, jo tas «mūs pietuvinātu mūsdienīgai augsta riska pacientu grupas ārstēšanai». Tāpat viņa vērsa uzmanību uz aptaukošanās problēmu. Prognozes rāda, ka līdz 2035. gadam trešdaļa Latvijas iedzīvotāju cietīs no aptaukošanās. Ap 90% diabēta pacientu ir liekais svars, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku. Jārod iespēja tiem, kam ir izteikta aptaukošanās (3. pakāpes) un neizdodas to ar citiem līdzekļiem mazināt, nodrošināt bariatrijas (kuņģa samazināšanas) operāciju vai īpašu zāļu terapiju. Turklāt to darīt ne tikai Nacionālā veselības dienesta (NVD) izmēģinājuma projekta ietvaros, bet apmaksāt to pilnībā gan diabēta slimniekiem, gan arī tiem, kam tā nav, bet ir šī aptaukošanās un citi veselības traucējumi.
K. Geldnere rosināja kompensēt zāļu (visbiežāk tās ir injekcijas) izdevumus vīriešiem, kas cieš no testosterona trūkuma medicīnisku iemeslu dēļ. Tāpat pacientiem ar virsnieru mazspēju, kam ir vitāli nepieciešams ir fludrokortizols, noteikti jābūt valsts finansēto zāļu sarakstā. Taču šobrīd tā piegādes ir traucētas, un nereti šos preparātus aptiekās nav iespējams iegādāties pat par maksu.
Joprojām nav insulīna sūkņu
Lai gan daudz runājam par diabēta tehnoloģijām, šogad tikai nelielai grupai rasta iespēja tās apmaksāt, tāpēc svarīgi būtu pie tā neapstāties un nākamgad to turpināt, turklāt paplašinot mērķauditoriju. Endokrinoloģe Una Gailiša mudināja sniegt lielāku atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem, kas bieži vien ir gados jauni cilvēki. Ja šīs ierīces viņiem nebūs pieejamas, ātrāk draudēs invaliditāte. Arī tad, ja būs transplantēta niere, tā kalpos ilgāk. «Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, taču novērsīs lielai daļai cilvēku komplikācijas un uzlabos dzīves kvalitāti. Un noteikti tas attiecas uz grūtniecēm – viņām pirmām kārtām pienāktos šāds atbalsts,» uzsvēra U. Gailiša.
Savukārt Gunta Freimane neslēpa neapmierinātību, ka divu gadu laikā nav nekādas virzības jautājumā par insulīna sūkņiem, un pacienti ir neizpratnē, vai un kad tie būs pieejami, kādi būs kritēriji to piešķiršanai. Eiropā jau 25 gadus tā ir parasta prakse, ka pieaugušajiem diabēta slimniekiem valsts apmaksā šīs ierīces, bet Latvijā līdz tam pat neesam nonākuši, teica G. Freimane.
Savukārt Lauku ģimenes ārstu apvienības viceprezidents Ainis Dzalbs kā būtisku jomu, kura būtu iekļaujama kompensējamo zāļu grupā, minēja psihiatriju. It īpaši tas attiektos uz demences slimniekiem. Lai gan neiroleptiskie līdzekļi nav tās dārgākās zāles, tas cilvēkiem, kuri nereti ir ļoti nopietnos gados un nebūt ne turīgākie, būtu nozīmīgs atbalsts.
Viss atkarīgs no budžeta
VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka atzina, ka visi sēdē izskanējušie ierosinājumi ir atbalstāmi, taču valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Tas attiecas arī uz intravitreālajām injekcijām tiem cukurslimniekiem, kuri cieš no proliferatīvās diabētiskās retinopātijas. Šomēnes tās saņēmuši 50 pacienti, kam tās bija nozīmētas. Taču skaidrs, ka to vajadzētu vairāk. Paredzētas ir arī bariatrijas operācijas – un ne tikai tās, bet arī pacientu sagatavošana pirms un pēc tām. Jūnijā tiks skatīts šis plāns valdībā, tad redzēs, vai tas tiks akceptēts. S. Janka norādīja, ka Stradiņos izveidots Metodiskās vadības centrs ģimenes medicīnas jomā, kura viens no uzdevumiem ir klīnisko vadlīniju (II tipa cukura diabēta pacientu uzraudzībā) aktualizēšana. Viņa piebilda, ka tās iniciatīvas, kas skar demogrāfijas jautājumus, pirmās saņems zaļo gaismu.
Runājot par diabēta slimniekiem vajadzīgajām tehnoloģijām, NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja sacīja, ka glikozes monitoringa sistēmas būs tuvākajā laikā pieejamas grūtniecēm, kas lieto insulīnu, pacientiem, kam transplantēts orgāns, un tiem, kam operēts aizkuņģa dziedzeris. Vaicāta par psihiatrijas jomas zālēm, kā nemantīns, viņa atbildēja, ka šobrīd tā ietveršana kompensējamo zāļu sarakstā nav plānota.
Diabēta slimniekiem, kuriem ir izteikta aptaukošanās (3. pakāpes) un neizdodas to ar citiem līdzekļiem mazināt, jānodrošina bariatrijas (kuņģa samazināšanas) operācija vai īpaša zāļu terapija, rosina Kristīne Geldnere.
Avots: LETA, Diena
