Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Neiroloģisko slimību pacientu skaits aug, atbalsts nav pietiekams
Neiroloģisko saslimšanu skaits visā pasaulē pieaug. Prognozes par to izplatību liecina, ka jau 2030. gadā 13% no visām slimībām būs neiroloģiskas, tāpēc tās ir jāatpazīst un jāārstē savlaicīgi. Diemžēl nereti tās netiek laikus atpazītas un diagnozi pacients uzzina novēloti. Tas attiecas arī uz migrēnu, demences sindromu, Pārkinsona saslimšanu.
Sociālās aprūpes problēmas
Viena no neiroloģiskajām saslimšanām ir demence, kas tiek novērota arī jaunākās vecuma grupās. Slimības progresēšana rada drošības riskus pacientiem, īpaši, dzīvojot vieniem, bet ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centriem (SAC) trūkst kapacitātes – gaidīšanas laiks uz pakalpojumu sasniedz līdz vienam gadam, un demences pacientu skaits SAC pieaudzis par aptuveni 10%, situāciju Veselības ministrijas prezentācijā ieskicē Veselības departamenta direktore Sanita Janka, norādot, ka efektīva demences patoģenētiskā terapija pieejama tikai ar acetilholīnesterāzes inhibitoriem.
Attiecībā uz migrēnu – tās pareizu ārstēšanu nereti aizkavē uzskats, ka tās ir parastas galvassāpes. Jāņem vērā, ka migrēna ir heterogēna slimība – tas, kas der vienam pacientam, citam var būt neefektīvs. Neskatoties uz migrēnas izplatību un ietekmi uz cilvēku darbaspējām, pētījumu finansējums vēsturiski ir bijis nepietiekams, atzīst VM. Arī piešķirtais finansējums algoloģijā un neiroloģijā nav pietiekams. Algoloģijā pēdējo divu gadu laikā pieaug gan ambulatoro apmeklējumu skaits, gan atvēlētie līdzekļi, bet neiroloģijā tie 2025. gadā ir mazāki nekā 2023. gadā. Būtu nepieciešams izvērtēt, kāpēc finansējums ir samazināts, un meklēt risinājumus tā palielināšanai, rosina VM.
Nav jaunāko medikamentu
Savukārt Pārkinsona slimības (PS) epidemioloģiskie dati 2024. gadā liecina, ka ar to kopumā (idiopātisko, sekundāro, atipisko veidu) slimo 4862 Latvijas iedzīvotāji, skaidro Latvijas Kustību slimību biedrība. Problēmas, kurām saskaras PS pacienti: slimība progresē, saīsinās medikamentu (levodopas tabletes) iedarbība, zāles jālieto arvien biežāk, kas nozīmē, ka pieaug arī izdevumi.
Posmos, kad darbojas zāles, pacientam ir laba spēja kustēties, mazinās stīvums, ir mazāka trīce vai tās nav, labāk var rakstīt. Kad zāles nedarbojas, atgriežas PS simptomi – kā neārstētas slimības gadījumā: pacients kļūst lēns, stīvs, trīcošs, ir rīšanas un koncentrēšanās grūtības, biežs satraukums un apjukums, panika, nākas saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Biedrība vērš uzmanību uz to, ka Latvijā nav pieejama mūsdienīga ārstēšana komplicētas slimības norisei, tas ir, ir tikai tabletes, bet nav pieejama dziļā smadzeņu stimulācija (DBS) un pumpju terapijas.
Diemžēl maz ko dod tas, ka ir ārstēšanas vadlīnijas, bet valsts kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti jaunākie medikamenti. Arī rehabilitācijas pieejamība ir ierobežota, nav adekvātas sociālās palīdzības un paliatīvās aprūpes.
Daudzu gadu garumā atbilde ir, ka naudas nav, ir citas prioritātes, un tas novedis pie tā, ka Latvija šo pacientu ārstēšanā ir atpalikusi no Eiropas par 20 gadiem un, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vissliktākajā situācijā.
Biedrība ir vairākkārt vērsusies pie VM, Nacionālā veselības dienesta (NVD), politikas veidotājiem un naudas devējiem ar lūgumu palīdzēt PS pacientiem, jo ārstu iespējas ir izsmeltas, taču uzlabojumu nav. Piešķirot naudu jau 2026. gadā, tiktu nodrošinātas trīs visbūtiskākās PS vajadzības: 100% zāļu kompensācija dotu labumu visiem pacientiem, jauno medicīnas tehnoloģiju ieviešana (DBS) dotu cerības un reālu risinājumu – spēju kustēties un dzīvot, slimības pusceļā esošajiem dotu 5 līdz 10 labus dzīves gadus. Adekvāta sociālā aprūpe atvieglotu pacientu un viņu piederīgo ikdienu, iedotu kvalitatīvi un cieņpilni nodzīvotus gadus, uzsver biedrība.
DBS operācijai nav finansējuma
S. Janka piekrīt, ka ir nepieciešamība pēc jaunu efektīvu terapijas metožu – apomorfīna un foslevodopas/ foskarbidopas – iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā. Bet bez papildu finansējuma tas nav iespējams, turklāt nav veikti šo zāļu izmaksu efektivitātes aprēķini. Šobrīd apomorfīna nodrošināšanai off epizožu gadījumā (kad zāles neiedarbojas) tiek meklēts pagaidu risinājums individuālās kompensācijas kārtībā. Būtiski ir arī veicināt modernu medicīnisku tehnoloģiju ieviešanu Pārkinsona slimības pacientu ārstēšanā, pielietojot DBS. NVD ir iesniedzis pieprasījumu finansējumam 20 Pārkinsona slimības pacientu ārstēšanai ar DBS metodi. Tā kopējās izmaksas ir aptuveni 769 000 eiro (NVD iekļāvis šo pozīciju prioritāro pasākumu sarakstā 2026.–2029. gadam).
S. Janka atgādina, ka Baltijas valstīs pirmā DBS operācija ar neirostimulatora implantāciju pacientei ar Pārkinsona slimību tika veiksmīgi veikta jau 2004. gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, un kopumā šādu ārstēšanu saņēma deviņi pacienti. Tomēr 2009. gadā ierobežotā finansējuma dēļ šāds pakalpojums vairs netika sniegts.
Turpmākie soļi situācijas risinājumam VM ieskatā būtu šādi: pilnveidot diagnostiku; stiprināt pakalpojumu pieejamību; izvērtēt efektīvu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas potenciālu, kā arī apsvērt darba grupas izveidi demences jautājumu risināšanai, iesaistot neiroloģijas jomas ekspertus.
Latvija šo pacientu ārstēšanā ir atpalikusi no Eiropas par 20 gadiem.
Avots: LETA, Diena, Aisma Orupe
