Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ārstu biedrībai jāizglīto sabiedrība un jāpārstāv mediķu intereses
Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB), kas ir centrālā mediķu profesionālā organizācija, būs jāizvēlas jauns biedrības vadītājs, kas turpinās vadīt organizāciju, jo maija vidū pāragri mūžībā devās līdzšinējā LĀB vadītāja Ilze Aizsilniece. LĀB prezidentu ievēl uz četriem gadiem, līdz ar to pastāv divi varianti. LĀB var turpināt leģitīmi darboties pusotru gadu, kas bija atlikušais termiņš līdzšinējai prezidentei, bez jauna prezidenta iecelšanas vai arī sasaukt LĀB ārkārtas sapulci, lai ievēlētu nākamo organizācijas vadītāju. Pagaidām, pēc Dienas informācijas, par šo jautājumu konkrēts lēmums nav pieņemts.
Varēja būt aktīvāks
Diena vērsās pie medicīnas nozares profesionāļiem, aicinot izteikt savas domas par to, kādam vajadzētu būt nākamajam LĀB vadītājam, kā arī paust vērtējumu par līdzšinējo LĀB darbību un to, kas būtu uzlabojams un maināms turpmākajā LĀB darbībā.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska sacīja, ka «par LĀB iepriekšējo periodu darbu runājot, diemžēl jāsaka, ka tas varētu būt bijis daudz aktīvāks, Latvijas mediķus vienojošs, viņu tiesības aizstāvošs, lai izpildītu šīs organizācijas statūtos izvirzītos mērķus un noteiktos uzdevumus. Arī par sabiedrības veselības jautājumiem LĀB nostāja varēja būt daudz skaidrāka. Gan par iedzīvotāju izglītošanu par veselīgu dzīvesveidu, profilaksi un valsts noteikto vakcinācijas programmu bija jābūt noteiktai, regulārai, profesionālai un uz pierādījumiem balstītai nostājai». Pēc L. Kozlovskas domām, pašlaik kolēģu acīs LĀB vairāk saistās ar apmācības kursu organizēšanu un sertifikāciju. «Lai gan atsevišķos jautājumos tai ir bijusi laba sadarbība ar Veselības ministriju, politiķiem, Saeimas sociālo darba lietu komisiju, Sabiedrības veselības apakškomisiju, īpaši atzīmējot valdes locekļa profesora Māra Taubes un LĀB juristes Ilzes Vilkas ieguldījumu, biedrībai ir, uz ko tiekties un pilnveidoties,» viņa pauda.
Savukārt runājot par nākamā LĀB prezidenta amata iespējamajiem kandidātiem, L. Kozlovska konkrētus vārdus nemin, bet norāda: «Nākamā prezidenta izvēle, protams, ir Latvijas Ārstu biedrības valdes ziņā, kurā ir daudz profesoru, cienījamu ārstu un darboties gribošu kolēģu. Galavārdu, protams, teiks biedru sapulce, kura ir ieinteresēta LĀB attīstībā un izaugsmē.»
Svarīga funkcija – sertificēšana
Latvijas Kardiologu biedrības vadītājs profesors Andrejs Ērglis sarunā ar Dienu uzsvēra, ka LĀB kā organizācijai ir ļoti liela vērtība, tieši tāpat kā citām nozares konkrēto ārstu specialitāšu organizācijām. «Jo medicīnas jomā strādājošajiem, tostarp ārstiem, ir svarīgi apmainīties ar informāciju, viedokļiem, kā arī jābūt zināmai kopības sajūtai un spējai dažreiz sevi arī aizstāvēt. Bet ir arī sociāla funkcija – sabiedrības informēšana. Turklāt šo informāciju sniedz nevis viens ārsts, bet tā ir daudzu speciālistu apkopota informācija,» viņš pauda.
A. Ērglis atzina, ka, protams, kā jebkurā sistēmā, arī LĀB ir bijuši labāki laiki, sliktāki laiki, un ne konkrētu cilvēku, bet gan attiecīgā brīža situācijas dēļ. «Piemēram, Covid-19 laikā bija jānosaka konkrētai situācijai atbilstoši [specifiski] mērķi. Un tieši šo mainīgo situāciju dēļ LĀB visu laiku ir savā ziņā tādas savas identitātes meklējumos. Bet labā ziņa ir tā, ka ir viena daļa ārstu (un tas ir ļoti svarīgi), kuri aktīvi piedalās LĀB darbā, sniedz savu profesionālo pienesumu nozares jautājumu risināšanā.”
Pēc A. Ērgļa domām, LĀB ir vairāki būtiski uzdevumi, bet «viens no svarīgākajiem LĀB uzdevumiem, kas ir glabājams, sargājams un visādā veidā kopjams, – tā ir ārstu sertifikācija un resertifikācija. Un šis jautājums ir tāds, kas patiesībā ir visas sabiedrības interesēs, jo ārsta profesijā, kas ir pietiekami regulēta, ir būtiski strikti vadīties atbilstoši vadlīnijām un citiem reglamentējošajiem normatīviem, tostarp par pacientu klīniskajiem ceļiem un algoritmiem, kā mums attiecīgajā situācijā jārīkojas.
Tas it kā izklausās varbūt ļoti sarežģīti, bet patiesībā tas vienkāršos vārdos nozīmē – līdzīgi kā, pārvietojoties pilsētā, jūs nonākat no viena punkta citā, tieši tāpat ārsti nonāk līdz līdz diagnozei, ārstēšanai utt., vadot pacienta virzību ārstniecības procesā ».
Profesors uzsver, ka šīs ir lietas, kas jādara profesionāļiem, tāpēc, piemēram, ķirurgu amatā nevar vienkārši iecelt ar kādu rīkojumu, viņam ir jābūt atbilstošai kompetencei, kvalifikācijai, kas apliecināta ar sertifikātu. Tāpat LĀB darbojas arodtiesas, ētikas komisija, kas izskata dažādus ar ārstu darbību saistītus jautājumus, tāpat mūsdienās ir pietiekami daudz izskatāmu jautājumu arī saistībā ar ārstu un pacientu attiecībām u. c., norāda A. Ērglis, runājot par LĀB nozīmi nozarē.
Runājot par nākamo LĀB vadītāju, A. Ērglis norāda: «Noteikti ir jābūt pieredzei, izpratnei par biedrības darbību un vadīšanu. Tas ir līdzīgi kā sportā – ja jūs esat ļoti labs sportists, tas ne vienmēr nozīmēs, ka varat būt arī ļoti labs treneris vai sporta organizācijas funkcionārs. Es šobrīd noteikti nesaukšu nevienu vārdu, bet es skaidri zinu, ka ir jābūt noteiktai pieredzei un, protams, spējai paust pietiekami argumentētu un arī pietiekami [publiskajā telpā] pamanāmu ārstu biedrības viedokli, un tā ir viena no vissvarīgākajām lietām.»
Viens no svarīgākajiem LĀB uzdevumiem, kas ir glabājams, sargājams un visādā veidā kopjams, – tā ir ārstu sertifikācija un resertifikācija. Un šis jautājums ir tāds, kas patiesībā ir visas sabiedrības interesēs, jo ārsta profesijā, kas ir pietiekami regulēta, ir būtiski strikti rīkoties atbilstoši vadlīnijām un citiem reglamentējošajiem normatīviem, skaidro Andrejs Ērglis.
Avots: LETA, Diena
