Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Autors: Juris Paiders
Pašlaik pieejamie starptautiskie statistikas dati liecina, ka patiesībai neatbilst informācija par to, ka Latvijas veselības nozare tiek nepietiekami finansēta. Kopējie izdevumi Latvijas veselības nozarē ir atbilstoši un pat lielāki par Latvijas ekonomiskās attīstības un bagātības līmeni. Tomēr statistikas datu analīze liecina, ka ir pēdējais laiks uzdot stingri pamatotus jautājumus, vai veselības nozares finansējuma izlietojums atbilst mērķim – uzlabot sabiedrības veselību – un vai tas ir sabiedrības interesēs.
Turpinās darbs pie 2025. gada valsts budžeta projekta aprisēm. Diemžēl tā vietā, lai apspriestu jautājumu, vai visi pašreizējie valsts izdevumi ir adekvāti, vai starp izdevumiem nav pozīcijas, kas ir klaji izšķērdīgas, vai Latvijas sabiedrība vispār spēj samaksāt par politiķu iecerētajiem valsts naudas tēriņiem utt., tiek piedāvāti tikai vairāki nodokļu palielinājuma scenāriji. Pirms sākt palielināt nodokļus, vajadzētu izvērtēt, kurās pozīcijās valsts izdevumi ir neadekvāti lieli, un, pirms lemt par nodokļu palielinājumu, vispirms vajadzētu atteikties no izšķērdīgiem tēriņiem.
Vislabāk atalgotā profesija Latvijā – ārsti
Sāksim ar veselības nozari. Kā zināms, tad veselības nozare ir viena no lielākajām budžeta naudas tērētājām, un vienlaikus veselības nozare bija viena no vislielākajām ieguvējām, pārdalot valsts budžeta tēriņus pēdējo piecu gadu laikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktie Darba samaksas struktūras apsekojuma dati, kas tika publiskoti šī gada augustā, tad 2022. gada rudenī vislabāk atalgotā profesiju grupa Latvijā bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto pilnas slodzes darba samaksa bija 4805 eiro. Ārstu vidējais atalgojums pārspēja pat informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IT) jomas vadītāju vidējo mēnešalgu, kas bija 4259 eiro, tā bija lielāka par lidmašīnu pilotu un aviācijas tehnisko speciālistu vidējo algu. Lidmašīnu pilotu vidējā alga bija 84% apmērā no vidējās ārsta mēnešalgas Latvijā.
Jāatgādina, ka Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus. Šos rezultātus apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija. Kā liecina VID dati, tad 2024. gada jūlijā no 51 vislabāk apmaksātās profesijas, kas iekļauta Latvijas profesiju klasifikatorā, 22 bija saistītas ar medicīnu vai bija medicīnas speciālistu profesijas.
Ārsti pelna vairāk par prokuroriem
Principā var droši apgalvot, ka medicīnas jomas speciālisti ir Latvijas vislabāk apmaksāto profesiju augšgalā. Latvijas endokrinologu, klīnisko pētījumu vadītāju un reimatologu vidējās algas 2024. gada jūlijā bija lielākas nekā Saeimas deputātu, prokuroru un tiesnešu vidējās algas. Šo mediķu algas apsteidza pat algas, kas tiek maksātas Latvijas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem ārzemēs. Latvijas algologu, radiologu, zāļu reģistrācijas vadītāju, nefrologu, sirds ķirurgu, ārstu endoskopistu, otolaringologu, radiologu terapeitu un asinsvadu ķirurgu algas bija lielākas par ministru padomnieku algām. Anesteziologi, reanimatologi, urologi, oftalmologi, kardiologi, mutes, sejas un žokļu ķirurgi un pat galvenie ārsti saņem vairāk, nekā vidēji saņem Latvijas augstskolu prorektori.
Neirologu, ginekologu, dzemdību speciālistu, zobārstu un gastroenterologu vidējās algas jau pārspēj vai ir vienādas ar datorvadības tehnoloģiju inženieru atalgojumu.
Es neiebilstu pret algu lielumu ārstniecības speciālistiem. Iespējams, lai medicīnas labākie speciālisti nevēlētos Latviju pamest, viņiem ir jāmaksā atbilstošas algas. Patiesībā Latvijas vadošo medicīnas speciālistu kopējie ienākumi ir vēl lielāki, īpaši tad, ja ārsta darbs tiek apvienots ar profesora amatu medicīnas augstskolā. Tomēr, redzot šos skaitļus, ir dīvaini dzirdēt nozares profesionāļu draudus par zemo atalgojumu medicīnas darbiniekiem. Ir dīvaini dzirdēt, kā tiek šantažēta valdība, lai piespiestu to vēl vairāk palielināt valsts finansējumu veselības nozarei. Es kaut ko galīgi nesaprotu.
Vai papildu nauda dos labumu sabiedrībai?
Ja vadāmies pēc dažādu arodbiedrību priekšnieku vai nozares ekspertu klāstītā, tad tikai milzīgs papildu naudas pieplūdums 2025. gada Veselības ministrijas budžetā glābs Latviju no pilnīga veselības sabrukuma un iznīcības.
Piemērus var minēt visai daudz, bet pieminēsim tikai Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības atklāto vēstuli (20.08.2024.) Ministru prezidentei Evikai Siliņai, Eiropas Komisijas pārstāvniecībai un citiem adresātiem. Arodbiedrības vadība apgalvo: “Eiropas Komisija secina, ka Latvijas valdība veselības aprūpi finansē nepietiekami, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai.
Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES. Neadekvāti zems finansējums rada garas rindas pēc pakalpojumiem.” Uz arodbiedrības saucienu pēc palīdzības jau septembra sākumā atsaucās Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, kurš “pilnībā atbalsta veselības aprūpes nozares stiprināšanu, kas nav praktiski iespējama bez nepieciešamā finansējuma”. Atbalstu arodbiedrības “izmisuma saucienam” izteica arī veselības ministrs Hosams Abu Meri, bet arodbiedrība solās turpmāk lemt “par turpmāko rīcību saistībā ar valdības plānoto valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes nozarei 2025. gadā”.
Ja mēs aplūkojam visu to Eiropas valstu, kuras sniedz savus datus Eurostat, kopējo veselības nozares izdevumu apjomu uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā, tad patiešām Latvija nebija pirmajās vietās Eiropā, bet Latvijas rādītāji nebija arī paši sliktākie. No 29 valstīm, par kurām ir dati, Latvija ar 1557 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 24. vietā Eiropā, apsteidzot tādas valstis kā Horvātiju, Poliju, Ungāriju, Bulgāriju un Rumāniju. Latvijas rādītājs tikai nedaudz atpalika no Grieķijas un Lietuvas. Protams, Latvijas veselības nozares izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir stipri tālu no līmeņa, kas ir sasniegts Somijā, Francijā un citās attīstītās valstīs, kurās tas ir virs 4000 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Pēc kopējiem veselības izdevumiem uz vienu iedzīvotāju Latvija ļoti abi izskatās uz pasaules fona. 2021. gadā vairāk par desmit tūkstošiem ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju veselības nozarei tērēja ASV un Šveicē, un tikai nedaudz no šī līmeņa atpalika Norvēģija, kuras kopējie izdevumi uz vienu iedzīvotāju bija nedaudz virs 9 tūkstošiem ASV dolāru. Pēc kopējiem veselības izdevumiem pasaules priekšgalā ir citas valstis, savukārt vismazākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir pasaules nabadzīgākajām valstīm. Igaunija bija 34. labākā pasaulē, Latvija bija 39. vietā pasaulē, bet Lietuva – 41. vietā pasaulē.
Taču tie ir kopējie izdevumi veselības nozarei uz vienu iedzīvotāju. Ja aplūkojam tādu rādītāju kā veselības nozares kopējo izdevumu izmaiņas 2022. gadā pret 2020. gadu, tad mēs iegūstam fantastisku ainu. Latvija ir pirmajā vietā Eiropā!
Latvija ir apsteigusi visas Eiropas valstis, par kurām ir dati Eurostat! Divu gadu laikā Latvijas kopējie izdevumi veselības nozarei, skaitot gan valsts, gan privāto medicīnu, palielinājās par vairāk nekā trešdaļu (34,9%). Otrajā vietā ar 32,8% lielu pieaugumu bija Horvātija, bet trešajā vietā ar 32,1% lielu pieaugumu bija Polija. Lietuva ar 29,3% lielu pieaugumu bija sestajā vietā Eiropā.
Valdības finansējuma apjoms
Tomēr šie statistikas dati attiecas uz visiem izdevumiem veselības nozarē.
Trauksmes cēlāji no arodbiedrībām pauž sašutumu par Latvijas zemo valsts finansējuma līmeni. Kāds izskatās Latvijas valdības finansējuma apjoms veselības aizsardzības sistēmai uz vienu iedzīvotāju Eiropā (Eurostat dati)? Aplūkojot rādītāju – valdības izdevumi veselības nozarei (bez obligāto veselības pakalpojumu izmaksām) Eiropas valstīs 2022. gadā uz vienu iedzīvotāju – apgalvot, ka “Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES”, var tikai personas ar ļoti bagātīgu iztēli.
2022. gadā Latvijas valdības izdevumi uz vienu iedzīvotāju veselības nozarei, neskaitot obligātos veselības pakalpojumus, ir 15. vietā Eiropā. Dati ir par 31 valsti, un tas ir vairāk par pusi. Pēc šī rādītāja Latvija stabili apsteidz ne tikai citas Baltijas valstis, bet arī Vāciju un Nīderlandi. Tomēr Latvija ievērojami atpaliek no daudzām ziemeļvalstīm – Norvēģijas, Islandes, Dānijas, Zviedrijas, Somijas. Te gan ir jāpiebilst, ka ievērojama daļa no Latvijas veselības nozares finansējuma ienāk no sociālā budžeta, kas juridiski nav valdības finansējums.
Veselības izdevumi pret IKP
Izdevumi veselībai, tos rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir cieši saistīti ar valsts bagātības līmeni jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc varam aplūkot, cik liela daļa no kopējās valsts bagātības tiek novirzīta veselības nozarei. Aplūkojot valdības izdevumus bez obligātajām veselības pakalpojumu izmaksām veselības nozarei procentos pret IKP, Latvija (ar 4,95%) ir starp 10 labākajām Eiropas valstīm no 33, kuras ir iesniegušas 2022. gada datus.
Pirmajā vietā ir Zviedrija ar 9,2%, tad ar 8,7% seko Norvēģija, bet trešajā vietā ir Dānija ar 8%. Latvijas valdības finansējums veselības nozarei bez obligātajiem veselības pakalpojumiem pret IKP ir augstāks nekā Austrijā, Šveicē, Grieķijā, Beļģijā, Vācijā, Čehijā, Slovēnijā, Nīderlandē un citās Eiropas valstīs. Izplatīt apgalvojumus, ka tieši Latvijas valdības izdevumu īpatsvars veselības nozarē pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, nozīmē izplatīt viltus ziņas.
Veselības nozares finanšu paradoksi
Atbilstoši tām tēzēm, kuras nemitīgi atkārto veselības nozares eksperti, tad tieši finansējuma trūkums “ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai”. No tā izriet, ka gadījumā, ja būtiski tiktu palielināts finansējums veselības nozarei, tad būtu sagaidāms, ka ievērojami uzlabotos iedzīvotāju piekļuve kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai. Diemžēl Latvijas pēdējo triju gadu notikumi liecina par pretējo.
Latvijas veselības nozares finansējuma izmaiņās var novērot pilnīgi negaidītus rezultātus. Ievērojami palielinot finansējuma apjomu veselības nozarei, katastrofāli palielinājās mirstība un samazinājās sagaidāmais iedzīvotāju, bet jo īpaši vīriešu, dzīves ilgums. Tad ir pretēji novērojumi. Ievērojami samazinot izdevumus veselības nozarei, ievērojami samazinājās iedzīvotāju mirstība un pieauga sagaidāmais iedzīvotāju, bet jo īpaši vīriešu, dzīves ilgums.
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas apkopojumam 2020. gadā Latvijas kopējie izdevumi (gan valsts, gan privātie) veselības nozarei bija 7,25% no IKP.
2021. gadā tie pieauga par 1,69% pret IKP un sasniedza 9,04% no IKP. 2021. gadā pēc izdevumu pieauguma veselības nozarei Latvija bija sestajā vietā pasaulē.
Visvairāk izdevumus veselības aizsardzībai pret IKP palielināja Afganistāna, tad sekoja ar Jaunzēlandi saistītā Klusā okeāna sala Niue. Trešajā vietā bija Libāna.
Vairāk nekā par 2% no IKP izdevumus veselības nozarei 2021. gadā pret 2020. gadu palielināja arī Mongolijā un Klusā okeāna salu valstī Palau. Nedaudz mazāks par Latviju ir veselības izdevumu pieaugums Mozambikā, Austrumtimorā un Kiprā. Tik ievērojami veselības nozares izdevumi kā Latvijā nepieauga nevienā Eiropas valstī.
Katastrofāls mirstības pieaugums
Tagad pamēģiniet aptvert šī skaitļa lielumu! 2021. gadā kopējie izdevumi veselības nozarei palielinājās par 1,7% no IKP. 2017. gadā viss Latvijas aizsardzības budžets bija 1,7% no IKP. 2020. un 2021. gadā viss Latvijas aizsardzības budžets bija 2% no IKP. Viena gada laikā veselības nozare papildus saņēma ienākumus gandrīz viena gada Latvijas visa aizsardzības budžeta lielumā. Tik lielam naudas pieplūdumam vajadzēja fundamentāli uzlabot piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai medicīniskai palīdzībai. Bija sagaidāms, ka visi veselības rādītāji Latvijā uzlabosies, mirstība samazināsies utt. Bet notika pilnīgi pretējais: 2021. gadā Latvija kļuva slavena ar vienu no lielākajiem mirstības pieaugumiem gan pasaulē, gan Eiropā ar katastrofālu mirstības pieaugumu viena gada laikā!
Vispirms ir jāatzīmē, ka Latvijā jau labu laiku ir bijuši vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā.
2019. gadā Latvijas mirstība bija 14,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā Eiropā.
2019. gadā augstāka nekā Latvijā mirstība bija tikai Bulgārijā un Serbijā. 2020. gadā citas valstis apsteidza Latviju pēc mirušo skaita uz 1000 iedzīvotājiem.
Latvija ar 15,2 mirušiem uz 1000 iedzīvotājiem bija 6. vietā Eiropā. Lai gan pārējām Baltijas valstīm vecuma struktūra ir visai līdzīga kā Latvijā, tomēr gan Lietuvā, gan Igaunijā pēdējo piecu gadu laikā mirstības rādītāji bija krietni labāki.
2021. gadā Latvija iezīmējās ar katastrofālu mirstības pieaugumu. Ja 2020. gadā Latvijā bija 15,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, tad 2021. gadā jau bija 18,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, un, rēķinot mirstības pieaugumu, Latvija ar plus 3,2 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem bija otrajā vietā Eiropā, atpaliekot tikai no Bulgārijas, kurā mirstības apjoms gada laikā pieauga par 3,9 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem.
Ar mirstības pieauguma lielumu – 2,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem – Igaunija bija 8. vietā Eiropā, bet Lietuva ar 1,5 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem bija 12. sliktākajā pozīcijā Eiropā. Jāatzīmē, ka šajā pašā laikā Francijā, Luksemburgā, Slovēnijā, Itālijā, Šveicē, Zviedrijā, Spānijā, Lihtenšteinā un Beļģijā mirstība samazinājās.
Tik liels mirstības pieaugums atstāja ietekmi arī uz vidējo prognozējamo dzīves ilgumu Latvijā. Te ir jāpiebilst, ka pēdējos piecus gadus prognozējamais vidējais dzīves ilgums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā, bet īpaši zems prognozējamais vidējais dzīves ilgums ir Latvijas vīriešiem. 2020. gadā prognozējamais dzīves ilgums vidējam Latvijas vīrietim bija 70,6 gadi. 2021. gadā prognozējamais dzīves ilgums vidēji vienam Latvijas vīrietim samazinājās līdz 68,2 gadiem, un pēc šī rādītāja Latvija bija otra sliktākā valsts Eiropā. Savukārt pēc prognozējamā vīriešu dzīves ilguma samazinājuma 2021. gadā ar mīnus 2,4 gadiem Latvija bija pirmajā vietā Eiropā. Tikpat liels vidējais vīriešu dzīves ilguma sarukums bija vērojams Melnkalnē. Nedaudz mazāks – 2,3 gadus liels – prognozējamā vīriešu dzīves ilguma samazinājums 2021. gadā bija vērojams Slovākijā. Pēc šī rādītāja Igaunija ar 1,7 gadu lielu vīriešu dzīves ilguma samazinājumu bija piektajā vietā Eiropā, bet Lietuva ar 0,7 gadu lielu vīriešu dzīves ilguma samazinājumu bija sešpadsmitā sliktākā Eiropā.
Katastrofālais mirstības palielinājums un vīriešu prognozējamā dzīves ilguma samazinājums notika laikā, kad bija vērojams bezprecedenta finanšu plūsmas apjoma palielinājums veselības nozarē.
Pilnīgi pretējs process norisinājās 2022. gadā, kad pēc Eurostat datiem Latvijas kopējie izdevumi veselības nozarei samazinājās līdz 7,62% no IKP. Veselības nozares finansējums gada laikā samazinājās par 1,5% no IKP. Tā ir milzīga naudas plūsma. Ja ir tieša cēlonība starp veselības nozares finansējumu un cilvēku piekļuvi veselības pakalpojumiem, tad 2022. gadā vajadzēja katastrofāli samazināties pieejamībai veselības pakalpojumiem, veselības pakalpojumu kvalitātei, kurai vajadzēja izpausties ar mirstības pieaugumu, prognozējamā iedzīvotāju dzīves ilguma sarukumu un citu statistikas rādītāju pasliktināšanos. Taču notika pilnīgi pretējais. 2021. gadā Latvijā mirstība bija 18,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2022. gadā tā samazinājās līdz 16,4 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem.
Par spīti šādam samazinājumam 2022. gadā Latvija pēc mirušo skaita uz 1000 iedzīvotājiem bija otra sliktākā Eiropā un ceturtā sliktākā pasaulē. 2022. gadā visaugstākā mirstība pasaulē bija Ukrainā – 21,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Tikai tas ir saprotams, jo Ukrainā no 2022. gada 24. februāra, kad iebruka Krievijas armija, notiek masveidīga civiliedzīvotāju iznīcināšana un karavīru bojāeja. Tikai nedaudz mazāki nekā Ukrainā ir mirstības rādītāji Bulgārijā (18,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Moldovā (16,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un… Latvijā (16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem).
Lai arī Lietuvas mirstība 2022. gadā bija devītā sliktākā pasaulē, tomēr, salīdzinot ar 2020. gadu, Lietuvā mirstība samazinājusies par 0,5 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem. 2022. gadā Igaunija ar mirstību 12,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem bija 18. sliktākā pasaulē. Uzlabojums ir acīm redzams.
Par spīti ievērojami mazākam veselības nozares kopējam finansējumam, salīdzinot ar 2021. gadu, mirstības rādītāji turpināja uzlaboties arī 2023. gadā. Lai gan pēc mirstības lieluma (14,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) Latvija joprojām ir otra sliktākā Eiropā, mirstības rādītāji, salīdzinot ar 2021. gada līmeni, ir ievērojami samazinājušies. Lai gan veselības nozares kopējais finansējums 2022. gadā bija ievērojami mazāks nekā gadu iepriekš, tomēr 2022. gadā par 1,2 gadiem palielinājās paredzamais Latvijas vīriešu mūža ilgums. Tas turpināja palielināties arī 2023. gadā. Par spīti nelielam pieaugumam, prognozējamais vīriešu dzīves ilgums Latvijā 2023. gadā bija viszemākais Eiropā. Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā prognozējamais vīriešu dzīves ilgums ir mazāks par 70 gadiem. Līdz ar to plašās diskusijas par izmaiņām starp pirmo un otro pensiju līmeni lielā mērā neattiecas uz lielu daļu Latvijas vīriešu.
Vidējais Latvijas vīrietis, spriežot pēc prognozējamā vīriešu mūža ilguma, pensiju saņems ne ilgāk par pieciem gadiem. Liela daļa Latvijas vīriešu pensiju nekad nesagaidīs. Diskusiju tekstus par otrā pensiju līmeņa pārdali varēs iepīt kapu vainagu lentu tekstos kādai trešdaļai Latvijas vīriešu. Citviet Eiropā vīriešiem klājas labāk: 2023. gadā Nīderlandē, Maltā, Spānijā, Itālijā, Luksemburgā, Īrijā, Norvēģijā, Islandē, Zviedrijā, Šveicē un Lihtenšteinā prognozējamais vīriešu dzīves ilgums bija garāks par 80 gadiem.
Lai neveidotos sazvērestības teorijas!
Saliekot kopā mirstības izmaiņas ar veselības nozares finansējuma izmaiņām, ir liels pamats, lai veidotos baisas sazvērestības teorijas, apsūdzot Latvijas valdību genocīdā, kaitnieciskā darbībā utt. Vispār, lai nerastos pamats patiešām kriminālām sazvērestības teorijām, tad Latvijas Saeimai, Valsts kontrolei, varbūt pat prokuratūrai vajadzētu sabiedrībai atvērt acis par to, kā tika izlietots tik milzīgs naudas ieplūdums veselības nozarē, kāds notika 2021. gadā. Kāpēc vienlaikus ar to notika tik katastrofāls mirstības pieaugums, kāds nebija novērojams citās valstīs? Ko veselības nozares lēmumu pieņēmēji darīja tādu, kas tik ļoti kaitēja Latvijas cilvēkiem? To noskaidrot noteikti vajag, jo ir svarīgi, lai nākotnē, vadot veselības nozari, nauda netiktu tērēta tajos pašos virzienos un tādos apjomos kā 2021. gadā. Jauna mirstības katastrofa Latvijai nav vajadzīga.
Pietiek ar to, ka koalīcijas valdībai nav politiskas gribas risināt dzimstības katastrofālo samazināšanos, kas Latvijā ir sākusies no 2022. gada.
Zināšanas par 2021. gada kaitīgajiem tēriņiem ir nepieciešamas, lai 2021. gada kļūdas (vai noziedzīgos nodarījumus) vairs nekad neatkārtotu nākotnē, lai nākotnē nekādā gadījumā nepalielinātu valsts finansējumu tajās jomās, kurās finansējuma pieaugums 2021. gadā izraisīja milzīgu mirstības pieaugumu, kā arī Latvijas vīriešu un arī sieviešu sagaidāmā dzīves ilguma samazināšanos.
Latvijas desmit vislabāk apmaksātās profesiju grupas 2022. gada nogalē Mēneša vidējā bruto darba samaksa eiro, pārrēķināta pilnā slodzē, 2022. g. (CSP dati)
| Ārsti | 4805 |
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji | 4259 |
| Kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti | 3564 |
| Citi veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti | 3319 |
| Programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi | 3312 |
| Tirdzniecības, tirgvedības un attīstības jomas vadītāji | 2964 |
| Datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti | 2878 |
| Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls | 2798 |
| Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji | 2580 |
| Pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti | 2568 |
Laikrakstā pieejams statistikas datu apkopojums: Latvijas visapmaksātākās profesijas 2024. gada jūlijā; Kopējie izdevumi veselības nozarei Eiropas valstīs Eiro uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā; Veselības nozares kopējie izdevumi uz vienu iedzīvotāju pasaules valstīs 2022. gadā; Veselības nozares kopējo izdevumu izmaiņas uz vienu iedzīvotāju Eiropas valstīs 2022. g. pret 2020. g., %; Valdības izdevumi veselības nozarei (bez obligāto veselības pakalpojumu izmaksām) Eiropas valstīs 2022. gadā, % pret 2022. g. IKP; Valdības izdevumi veselības nozarei Eiropas valstīs eiro uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā (bez obligāto veselības pakalpojumu izmaksām); Pasaules valstu kopējie izdevumi veselības aizsardzībai % pret IKP; Mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Eiropas valstī; Mirstības izmaiņas Eiropas valstīs, mirušo skaita izmaiņas uz 1000 iedzīvotājiem 2021. g. pret 2020. g.; Mirstības izmaiņas pasaulē 2020.–2022. gadā, mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem; Vīriešu prognozējamis dzīves ilgums Eiropas valstīs (gados); Vīriešu prognozējamā dzīves ilguma izmaiņas Eiropas valstīs.
Avots: LETA
