Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Eiropas Savienības (ES) veselības ministru neformālajā sanāksmē, ko rīkoja Kipra kā ES Padomē prezidējošā valsts, Latvija pauda atbalstu diskusiju turpināšanai par Eiropas klīniskās izcilības centra (EKIC) farmācijā izveidi, uzsvēra koordinētas rīcības nozīmi psihiskās veselības stiprināšanā un akcentēja ilgtspējīga ES finansējuma nepieciešamību Eiropas veselības datu telpas (EHDS) ieviešanai.
Veselības sistēmu stiprināšana: zinātne, psihiskā veselība un digitālā attīstība
Veselības ministrs Hosams Abu Meri sanāksmes diskusijās atzina EKIC farmācijā potenciālu stiprināt uz pierādījumiem balstītu medicīnu un uzlabot klīnisko praksi, īpaši tajās terapeitiskajās jomās, kur pierādījumu bāze šobrīd ir ierobežota vai attīstības stadijā. Joprojām pastāv būtiski izaicinājumi – pacienti visā ES saskaras ar nevienlīdzīgu piekļuvi efektīvām un inovatīvām ārstēšanas metodēm, savukārt nacionālās veselības sistēmas arvien lielāka spiediena apstākļos pieņem lēmumus ar ierobežotiem resursiem. Sadarbībai ES līmenī ir jāsniedz skaidra pievienotā vērtība, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetences un budžeta iespējas. Gan centra mandātam, gan pārvaldības modelim, darbības principiem un dalībvalstu lomai jābūt skaidrai, un jāizvairās no funkciju pārklāšanās ar jau esošām ES struktūrām.
Latvija atbalstīja Kipras prezidentūras uzsvaru uz psihiskās veselības jautājumiem – profilaksi, agrīnu intervenci un jauniešu noturības stiprināšanu, ņemot vērā arvien pieaugošo psiholoģisko slodzi, ko rada digitālā vide, sociālā nenoteiktība un stress. “OECD secinājumi apliecina, ka jauniešu psihiskās veselības pasliktināšanās prasa koordinētu, daudznozaru pieeju, nevis atsevišķus, izolētus pasākumus. Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijā jau ir izstrādāti un ieviesti vairāki digitāli rīki un projekti, kas praktiski stiprina iekļautību un agrīnu atbalstu izglītības vidē. Īpaši jāizceļ Latvijas vadītā kopīgā Eiropas valstu rīcība “Mental Health Together” jeb MENTOR, kuras mērķis ir izstrādāt un testēt pieeju “Psihiskā veselība visās politikās”. Uzskatu, ka mums kā sabiedrībai būtu atbildīgi jāizvērtē bērnu klātbūtne digitālajā vidē, tostarp jāapsver iespējas mazināt nekontrolētu interneta lietošanu līdz 15 gadu vecumam, lai labāk pasargātu jauniešu psihisko veselību un attīstību. Mēs vienmēr esam gatavi dalīties pieredzē par Latvijā īstenotajiem risinājumiem. Taču vienlaikus vēlos uzsvērt, ka iekļaušanas stiprināšanai ES līmenī nepieciešama vienošanās par kopīgiem principiem un rādītājiem, saglabājot dalībvalstu ieviešanas modeļu elastību, īpaši attiecībā uz jauniešu mērķgrupu,” teica ministrs.
Psihiskās veselības jomā dalībvalstīm palīdzētu konkrēti mehānismi, kas ļauj ātri pārņemt pierādījumos balstītus un efektīvus risinājumus, kopīgi tos pilotēt, salīdzināt rezultātus un nodrošināt finansējumu ieviešanai. Valstīm jāmācās no citu pieredzes un sasniegumiem, lai veidotu patiesi iekļaujošu un efektīvu psihiskās veselības politiku visā ES.
Eiropas veselības datu telpas (EHDS) mērķi ir datu pieejamība veselības aprūpē un veselības datu pieejamība pētniecībai. Latvijas vērtējumā pilnvērtīgai EHDS īstenošanai ir nepieciešams papildu ES atbalsts, jo bez mērķēta finansējuma nebūs iespējams nodrošināt plašu datu integrāciju un sistēmu uzturēšanu. Piemēram, jau pašreizējā pārrobežu e-recepšu un pamatdatu apmaiņa ar tikai dažām dalībvalstīm prasa ievērojamus valsts budžeta līdzekļus.
Divpusējās tikšanās laikā ar Norvēģijas veselības ministru Jānu Kristianu Vestri tika pārrunāta veselības aprūpes sistēmas gatavība un sadarbība krīžu situācijās, kā arī pacientu drošības un profesionālās atbildības stiprināšana. Sarunā Hosams Abu Meri uzsvēra nepieciešamību virzīties uz vienotiem kompetences un kvalitātes kritērijiem ārstniecības personām visā Eiropā, jo skaidri un vienoti standarti ir būtiski, lai nodrošinātu augstu aprūpes kvalitāti, profesionālo atbildību un pacientu uzticēšanos veselības sistēmai.
Hosams Abu Meri kopā ar Lietuvas un Igaunijas veselības ministriem tikās ar Starptautiskā faktu pārbaudes tīkla (International Fact-Checking Network) padomes locekli Thanosu Sitistatu un “Fact-Check Cyprus” galveno redaktori Dr. Loukiju Taksitari, lai pārrunātu dezinformācijas izplatības riskus, medijpratības stiprināšanu un kvalitatīvas informācijas pieejamību sabiedrībai. Baltijas valstis, ņemot vērā savu ģeopolitisko situāciju, ir īpaši pakļautas mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām, tostarp veselības jomā, tādēļ kritiski svarīga ir cieša sadarbība starp valstu institūcijām, medijiem un neatkarīgām faktu pārbaudes organizācijām, lai stiprinātu sabiedrības noturību, uzticēšanos pierādījumos balstītai informācijai un spēju atpazīt manipulējošu saturu.
Latvija paplašina sadarbību medicīnas izglītībā
Latvija paplašinās sadarbību medicīnas izglītībā, jo vizītes laikā Kiprā kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadību veselības ministrs Larnakā apmeklēja Kipras Amerikas universitāti (American University of Cyprus). Vizītes laikā puses iepazinās ar studiju programmām un vienojās izveidot kopīgu darba grupu, lai konkretizētu turpmākās sadarbības virzienus. RSU apliecināja gatavību attīstīt savas medicīnas studiju programmas arī Kiprā.
Augstākās izglītības un veselības nozares sadarbības jautājumi tika pārrunāti arī ar Kipras parlamenta Izglītības komitejas deputātiem un Larnakas mēru. Amatpersonas apmeklēja Larnakas Vispārējo slimnīcu, pārrunājot klīniskās apmācības iespējas un veselības aprūpes organizācijas jautājumus. Šāda sadarbība veicinātu jauno speciālistu profesionālo mobilitāti un stiprinātu veselības aprūpes darbaspēka kapacitāti Eiropas līmenī.
Avots: Veselības ministrija
