Sākums » Farmācija » Jaunnedēļ farmācijas nozares pārstāvjiem prezentēs zāļu piecenojumu jauno modeli
Jaunnedēļ farmācijas nozares pārstāvjiem prezentēs zāļu piecenojumu jauno modeli

Jaunnedēļ farmācijas nozares pārstāvjiem prezentēs zāļu piecenojumu jauno modeli

Jaunais medikamentu piecenojumu modelis, kas ietvers fiksētus piecenojumus gan aptiekām, gan lieltirgotavām, farmācijas nozares pārstāvjiem tiks prezentēts 19.decembrī, nacionālai ziņu aģentūrai LETA paudusi veselības ministre Ilze Viņķele.

Modelis ir izveidots, pamatojoties uz Konkurences padomes (KP) pētījumu, kurā secināts, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa, norādīja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Jaunajā medikamentu cenu modelī būs noteikti fiksēti uzcenojuma griesti, kuri skars gan kompensējamos, gan nekompensējamos medikamentus, piebilda ministre.

“Tās [farmācijas nozares] reformas pie kā mēs strādājam būs lielākās desmitgadē,” uzsvēra Viņķele.

Viņa pavēstīja, ka, ņemot vērā pastāvošo situāciju farmācijas nozarē, bez dramatiskiem tirgus izmaiņu mehānismiem nebūtu iespējams izmainīt pastāvošo situāciju. Tomēr, ņemot vērā potenciālo pretestību un ministrijas kompetencē ietilpstošo “instrumentu” ierobežotību, ministrijā tiek meklēti dažādi veidi kā mazināt pastāvošās farmācijas tirgus problēmas. Ministre norādīja, ka ieceres, pie kurām pašlaik tiek strādāts, skars divus aspektus, proti, medikamentu piecenojumus un aptieku koncentrāciju.

Lai gan pagaidām ministre atturas raksturot jauno modeli detaļās, viņa norādīja uz galvenajiem ministrijas vadmotīviem jaunā piecenojuma modeļa izstrādē. Primārais ir izveidot modeli, kurā patērētāju izmaksas par medikamentiem nepieaugtu, neatkarīgi no to cenas, sacīja Viņķele. Šeit, atsaucoties uz pārējās Baltijas valstīs pastāvošajiem modeļiem, ministre uzsvēra, ka ir jādomā plašāk, jo, piemēram, Lietuvas modelis nebūtu pielāgojams Latvijas kontekstā – tas galu galā novestu pie lētāku medikamentu sadārdzināšanās.

Tāpat arī ir svarīgi veicināt pie aptieku tīkliem nepiederošo aptieku pastāvēšanu tirgū, jo pastāvošajā situācijā, ministre uzsvēra, tikai aptuveni 20% aptieku nepieder pie kāda tīkla. Tāpēc, izstrādājot jauno modeli, ir svarīgi veicināt godīgu tirgus apstākļu veidošanos un pastāvēšanu.

Bez fiksētu uzcenojumu noteikšanas, jaunajā modelī arī tiktu noteiktas zāļu cenas atbilstoši “dažādām medikamentu kategorijām,” piebilda Viņķele.

Rezultātā, izstrādājot jauno modeli, ir svarīgi veicināt nozares uzņēmumu iesaistīšanos tirgū un novērst aptieku ieņēmumu samazināšanos. Ministres ieskatā, šādā gadījumā sekas izjustu visas medikamentu tirgotavas, savukārt visvairāk tiktu skartas tieši farmaceitiem piederošās “individuālās aptiekas”.

Viņķele izcēla vertikālās integrācijas problēmu, kas arī pēc KP paustā, ir viena no farmācijas nozares pamatproblēmām. Kā norādīja ministre, vertikālā integrācija pastiprina lieltirgotavu tirgus varu pret konkurentiem un var radīt priekšrocības tiešu piegādes līgumu noslēgšanā ar ražotājiem. Šādā situācijā, lieltirgotavām piederošie aptieku tīkli, kā, piemēram, “Mēness aptieka”, saņemot citām aptiekām nepieejamus medikamentus, gūst konkurences priekšrocības pār citiem aptieku tīkliem un neatkarīgajām aptiekām, bet šādā gadījumā nereti cieš tieši patērētājs.

Komentējot potenciālās bažas no medikamentu tirgotājiem, Viņķele piebilda, ka saruna “būs smaga”, bet viņa tomēr optimistiski vērtē iespēju sarunu rezultātā nonākt pie abpusēji izdevīga kompromisa.

Ministre arī norādīja uz analoģisku situāciju, kad 2010. gadā bija plānots ieviest labojumus likumā, kuri noteiktu, ka vispārēja tipa aptieku varētu atvērt un tā varētu piederēt tikai farmaceitam vai – ar Veselības ministrijas atļauju – pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Toreiz notika plaša mēroga diskusijas starp farmācijas nozares pārstāvjiem un Veselības ministriju, tomēr pēc aptieku īpašnieku un vairumtirgotāju spiediena un “pēc lobija instrumentu” pielietošanas, grozījumi netika ieviesti un rezultātā, Viņķele piebilda, ministrija piekāpās.

Jau vēstīts, ka KP priekšsēdētāja nesen norādīja, ka nekompensētajiem medikamentiem Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav uzcenojumu griesti, līdz ar to Lietuvā un Igaunijā uzcenojumi ir zemāki. Jo augstāka ražotāja cena – jo Latvijai lielāka uzcenojumu atšķirība starp Baltijas valstīm.

Pētījuma autori informēja, ka Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Savukārt, uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro.

www.farmacija-mic.lv

 

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.