Sākums » Interesanti » Jauns rīks palīdzēs ārstiem lemt par pareizāko antibiotiku noteikšanu pacientiem un var būt noderīgs farmaceitiem

Jauns rīks palīdzēs ārstiem lemt par pareizāko antibiotiku noteikšanu pacientiem un var būt noderīgs farmaceitiem

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Antimikrobiālās rezistences kompetences centrs izstrādājis mājaslapu un mobilo lietotni, kas palīdzēs mediķiem efektīvāk pieņemt lēmumus par nepieciešamo terapiju, samazinot nepareizas antibiotiku lietošanas risku. Ar mājaslapu un lietotni var iepazīties jebkurš interesents, tomēr tās neaizstāj ārsta lēmumus.

Mājaslapas un mobilās lietotnes saturu veidojuši infektologi, mikrobiologi un farmaceiti gan no Rīgas, gan no reģionu slimnīcām, lai nodrošinātu ātru un vieglu piekļuvi aktuālākajām antibiotiku terapijas rekomendācijām vienuviet.

Rekomendācijas ir izstrādātas, lai palīdzētu Latvijas slimnīcām uzsākt antibiotiku empīrisko terapiju, balstoties uz lokālajiem epidemioloģiskajiem datiem, medikamentu pieejamību un izmaksām.

Rekomendācijas primāri ir par stacionāro ārstēšanu mediķiem, tomēr mājaslapa un lietotne ir brīvi pieejama jebkuram interesentam. Atverot šo mājaslapu vai lejupielādējot lietotni, kas aizņem ļoti maz telefona atmiņas. Informācija ir pasniegta īsi un vienkārši saprotami. Šie rīki ir noderīgi arī citu jomu speciālistiem, piemēram, farmaceitiem.

Šī lietotne vai mājaslapa, kas informē par antibiotiku lietošanu, nekādā veidā neaizstāj kritisku klīniskās situācijas analīzi, un šaubu gadījumā noteikti jāsazinās ar ārstu speciālistu. Būtībā tas ir palīgrīks ārstiem, nevis pacientiem, taču ieskatīties abos rīkos nav aizliegts nevienam.

Latvija tikai pērn pieņēma Antimikrobiālās rezistences plānu attiecībā uz cilvēku veselību, kā arī veterināro jomu.

Kopumā antibiotiku rezistence ir pieaugoša globāla problēma, kas apdraud sabiedrības veselību. Visbiežāk baktēriju izturību pret medikamentiem veicina nepareiza un pārmērīga antibiotiku lietošana, kas var novest pie efektīvu ārstēšanas iespēju trūkuma.

Stradiņa slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis pastāstīja, ka ļoti nepieciešamas ir lokālas rekomendācijas, kas ļautu veiksmīgāk ārstēt slimības. Diemžēl statistikas dati rāda, ka Latvijā iedzīvotāji nav pietiekami informēti par antibiotiku lietošanu, norādīja Uga Dumpis.

“Tas pats Eirobarometrs, tur ir jautājums – vai jūs esat iegādājies antibiotikas bez receptes. Mums par lielu pārsteigumu, zināms procents Latvijas iedzīvotāju bija atbildējuši – jā, lai gan no likuma viedokļa, gan arī tas, ko mēs tomēr redzam, manuprāt, tas ir diezgan maz iespējams. Šajā Eirobarometra aptaujā tātad mēs izskatījāmies diezgan… Bet tas procents bija zemāks nekā Grieķijā, bet tomēr cilvēki kaut kādā veidā to ir darījuši. Nezinu, varbūt sarunājuši ar ģimenes ārstu, ka recepte pēc tam,” sprieda Dumpis.

Kopumā latviešu izpratne par antimikrobiālo rezistenci ir zema, ja salīdzina ar Skandināvijas valstīm un Nīderlandi. Lai Latvijā uzlabotu situāciju antibiotiku lietošanas jomā, izglītošana jāsāk jau skolas solā, pārliecināts ir Uga Dumpis.

“Mums ir problēmas gan ar vakcīnu izpratni, gan ar antibiotikām un citiem veselības jautājumiem. Tā kā būtu jāsāk ar veselības mācību skolā, kur šādi jautājumi būtu apskatīti jau 6. vai 7. klasē. Nākamais, tā kā antibiotikas izraksta ārsti, tātad, protams, ir vajadzīgi nopietni resursi, lai strādātu arī pie ārstu izglītības,” pauda Dumpis.

Dumpis norādīja, ka nepietiek ar kārtējo kampaņu, lai informētu pacientus un ārstus. Šajā gadījumā nepieciešama ilgtspējīga sistēma, veidojot jaunas izglītības programmas gan universitātēs, gan pēc diploma iegūšanas, mācot ne vien ārstus, bet arī bērnus. Liela problēma ir arī veselības aprūpes nepieejamība: pacienti laikus netiek pie ārsta un iztiek vien ar telefonkonsultāciju, kas bieži vien noved pie nepareizas zāļu lietošanas.

Latvijā tikai mediķis var izrakstīt recepti, lai uzsāktu antibiotiku kursu, atšķirībā no Grieķijas, kur antibiotikas var iegūt jebkurā aptiekā bez receptes. Tāpat Latvijā vismaz šobrīd nav antibiotiku trūkuma; zāles ir, taču problēma ir tajā, ka slimības var izraisīt baktērijas, kas ir rezistentas pret plaši lietotām antibiotikām, tomēr valstī šī problēma ārpus slimnīcām ir diezgan neliela. Problēmas vairāk ir novērotas tieši slimnīcās, tāpēc ir izstrādāts plāns, lai apkarotu šīs rezistences jeb baktērijas.

Uga Dumpis uzskata, ka problēmu risināšanai vislabāk kaut ko iemācīt cilvēkiem var tieši izglītības iestādē, pašlaik ir ļoti maz izpratnes gan par vakcīnu nepieciešamību, gan arī par antibiotiku lietošanu un citiem veselības jautājumiem.

Avots: lsm.lv (Sintija Lukjanska)

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*