Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Nogurums, enerģijas trūkums, miegainība vai diskomforts – cilvēki nereti sūdzas par sliktu pašsajūtu, lai gan analīzes ir normas robežās un nav acīmredzamu akūtu veselības problēmu. Kā stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, Latvijas Farmaceitu biedrības „Gada Farmaceits 2025″ titula laureāte Vera Keiša, šādos gadījumos viens no faktoriem mēdz būt hronisks iekaisums – lēns, ilgstošs un bieži vien nemanāms process organismā, kas var ietekmēt pašsajūtu, imunitāti un kopējo veselību.
“Iekaisums pats par sevi nav kaitīgs – tā ir dabiska organisma aizsargreakcija, kas palīdz cīnīties ar infekcijām un atjaunot bojātos audus. Parasti šī reakcija ilgst dažas dienas vai nedēļas, taču problēmas sākas tad, ja šī aizsardzības sistēma ilgstoši darbojas arī brīžos, kad akūta apdraudējuma vairs nav. Šādā gadījumā imūnsistēma var kļūt pārlieku aktīva un pamazām ietekmēt veselos audus,” skaidro farmaceite.
Kā norāda farmaceite, svarīgi saprast, ka hronisks iekaisums neveidojas vienā dienā. To var veicināt ilgstošs stress, nepietiekams miegs, mazkustīgs dzīvesveids, nesabalansēts uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana, liekais svars, vides piesārņojums un dažkārt arī ģenētiska nosliece. Labā ziņa – ikdienas paradumu maiņa var palīdzēt organismam pakāpeniski atgriezties līdzsvarā.
Pazīmes, ko nevajadzētu ignorēt
Hronisks iekaisums ne vienmēr izpaužas ar skaidriem un viegli atpazīstamiem simptomiem. Bieži vien tās ir sajūtas, ko cilvēki raksturo kā pastāvīgu nogurumu, stresu vai pārslodzi. Tāpat novērojama arī miegainība, gremošanas traucējumi, ādas problēmas, bieža slimošana, diskomforts locītavās vai sajūta, ka nav spēka.
“Ja cilvēks ilgstoši nejūtas labi, bet ārsts nav diagnosticejis akūtu slimību, šo signālu nevajadzētu ignorēt. Tas nenozīmē, ka uzreiz jādomā par nopietnu saslimšanu, taču ir vērts izvērtēt ikdienas režīmu – miega kvalitāti, uzturu, stresa līmeni un fizisko aktivitāšu daudzumu. Dažkārt šādas sūdzības saistītas arī ar vitamīnu un minerālvielu trūkumu, hormonālām izmaiņām vai miega traucējumiem, tāpēc svarīga ir kompleksa veselības izvērtēšana,” norāda Vera Keiša.
1. Uzturs – pamats iekaisuma mazināšanai
Mūsu ikdienas ēdienkarte tiešā veidā ietekmē vielmaiņu, zarnu mikrofloru un iekaisuma procesus organismā. Pārstrādāti produkti, pārmērīgs cukura daudzums, balto miltu izstrādājumi, transtaukskābes un nepietiekams šķiedrvielu daudzums var veicināt iekaisumam labvēlīgu vidi.
Lai novērstu iekaisuma attīstību, uzturā ieteicams iekļaut daudzveidīgus dārzeņus, ogas, augļus, pākšaugus, riekstus, sēklas, kvalitatīvas eļļas, treknās zivis, pilngraudu produktus un garšvielas, piemēram, ķiploku, ingveru un kurkumu. Īpaši vērtīgi ir lapu dārzeņi, brokoļi, spināti, olīveļļa, linsēklu eļļa, kā arī omega-3 taukskābēm bagāti produkti, kas palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.
“Nav nepieciešams pēkšņi mainīt visu ēdienkarti. Svarīgākais ir konsekvence – mazāk cukura un pārstrādātu produktu, vairāk dārzeņu, šķiedrvielu, veselīgo tauku un kvalitatīvu olbaltumvielu. Arī nelielas, bet regulāras pārmaiņas var dot jūtamu efektu ilgtermiņā,” uzsver farmaceite.
Ja cilvēkam ir aizdomas par pārtikas nepanesību vai konkrēti produkti regulāri izraisa diskomfortu, nevajadzētu pašam ilgstoši eksperimentēt ar stingriem ierobežojumiem. Šādos gadījumos vēlams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
2. Fiziskās aktivitātes – dabisks pretiekaisuma mehānisms
Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot asinsriti, vielmaiņu, cukura līmeņa kontroli un imūnsistēmas darbību. Muskuļi kustību laikā izdala bioloģiski aktīvas vielas, kas piedalās iekaisuma procesu regulācijā.
Tas nenozīmē, ka ikvienam jāsāk nodarboties ar intensīviem treniņiem. Daudziem pietiek ar regulārām pastaigām, nūjošanu, peldēšanu, riteņbraukšanu vai vieglu vingrošanu. Galvenais ir kustēties regulāri un izvēlēties slodzi atbilstoši veselības stāvoklim.
“Viena no biežākajām kļūdām ir domāt, ka fiziskajām aktivitātēm obligāti jābūt ļoti intensīvām. Pat 30 minūšu aktīva pastaiga vairākas reizes nedēļā var būt ļoti nozīmīgs solis veselības uzlabošanā. Svarīgākais ir nevis pārpūlēties, bet izveidot ieradumu,” uzsver Vera Keiša.
Uzsākot sportot, īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām saslimšanām vai ilgstoši mazkustīgu dzīvesveidu – šādos gadījumos slodzi vēlams palielināt pakāpeniski un konsultēties ar speciālistu.
3. Miegs – imūnsistēmas atjaunošanās laiks
Miegs nav tikai atpūta. Nakts laikā organismā notiek aktīvi atjaunošanās procesi – regulējas hormonu darbība, mazinās stresa ietekme, atjaunojas audi un stabilizējas imūnsistēmas darbība. Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs ilgtermiņā var veicināt iekaisuma procesu pastiprināšanos.
Lai uzlabotu miega kvalitāti, ieteicams ievērot regulāru miega režīmu, samazināt ekrānu lietošanu vakarā, izvairīties no smagām maltītēm pirms gulētiešanas un nodrošināt pietiekami tumšu, vēsu un klusu guļamistabu.
“Ja cilvēks guļ par maz, organisms nesaņem pilnvērtīgu atjaunošanās laiku. Ilgstošs miega trūkums var ietekmēt apetīti, garastāvokli, imunitāti un spēju tikt galā ar stresu,” skaidro farmaceite.
4. Stress – neredzamais iekaisuma veicinātājs
Stress pats par sevi nav tikai emocionāls pārdzīvojums. Tas izraisa virkni fizioloģisku reakciju – paaugstinās kortizola un citu stresa hormonu līmenis, paātrinās sirdsdarbība un organisms gatavojas reaģēt uz apdraudējumu. Kad cilvēks ilgstoši dzīvo saspringumā, organismā pastāvīgi ir paaugstināts stresa hormonu līmenis, aktivizēta „cīnies vai bēdz” reakcija, un imūnsistēma pastāvīgi ir noslogota.
Lai gan pilnībā izvairīties no stresa nav iespējams, mūsu spēkos ir mazināt tā ietekmi. Palīdz regulāras fiziskās aktivitātes, elpošanas vingrinājumi, laiks dabā, kvalitatīvs miegs, pārslodzes samazināšana un apzināta atpūta.
“Stresa kontrole ir veselības profilakses daļa. Ja cilvēks ilgstoši ir pārslodzē, organisms ar laiku sāk signalizēt par diskomfortu – parādās nogurums, miega traucējumi, spriedze, gremošanas problēmas vai biežāka slimošana,” norāda farmaceite.
5. Zarnu veselība – cieša saikne ar imunitāti
Liela daļa imūnsistēmas darbības ir saistīta ar zarnām, tāpēc zarnu mikrofloras līdzsvars ir būtisks kopējai veselībai. Ja mikroflora ir izjaukta, var pasliktināties gremošana, mazināties uzturvielu uzsūkšanās un pieaugt organisma jutība pret dažādiem kairinātājiem.
Zarnu veselību palīdz uzturēt šķiedrvielām bagāts uzturs, pietiekama ūdens uzņemšana, fermentēti produkti, piemēram, kefīrs vai jogurts, kā arī dārzeņi, pākšaugi un pilngraudu produkti. Atsevišķos gadījumos noderīgi var būt arī probiotiku preparāti, taču tos vēlams izvēlēties individuāli.
“Aptiekās pieejams plašs probiotiku klāsts, taču ne vienmēr derēs pirmais izvēlētais produkts. Svarīgi saprast, kādam mērķim probiotikas nepieciešamas – pēc antibiotiku lietošanas, gremošanas līdzsvaram vai citos gadījumos. Tāpēc pirms izvēles ir vērts aprunāties ar farmaceitu,” iesaka farmaceite.
6. Uztura bagātinātāji – papildu atbalsts
Hroniska iekaisuma mazināšanā nereti tiek pieminētas omega-3 taukskābes, D vitamīns un kurkumīns. Tie var būt vērtīgs papildu atbalsts, taču uztura bagātinātāji neaizstāj sabalansētu uzturu, miegu, kustības un ārsta nozīmētu terapiju.
Omega-3 taukskābes palīdz uzturēt normālu sirds un asinsvadu darbību un piedalās iekaisuma procesu regulācijā. Tās atrodamas treknās zivīs, piemēram, lasī, skumbrijā un sardīnēs, kā arī linsēklās, čia sēklās un valriekstos.
D vitamīns ir nozīmīgs imūnsistēmas darbībai, un tā līmeni vēlams noteikt laboratoriski, īpaši gada tumšajā sezonā vai gadījumos, kad cilvēks reti uzturas saulē.
Kurkumīns ir augu izcelsmes viela ar antioksidatīvām īpašībām, ko bieži izmanto kā papildu atbalstu uzturā. Tomēr cilvēkiem, kuri lieto medikamentus, īpaši asins šķidrinātājus, vai kuriem ir hroniskas slimības, pirms tā lietošanas jākonsultējas ar speciālistu.
“Uztura bagātinātāji var papildināt ikdienas paradumus, bet tiem nepiemīt maģiskas spējas. Ja cilvēks neguļ, ir pastāvīgā stresā, maz kustas un ēd nesabalansēti, viens preparāts situāciju neatrisinās,” uzsver Vera Keiša.
Kad noteikti jākonsultējas ar ārstu?
Ar ārstu jākonsultējas, ja tādi simptomi kā nogurums, gremošanas problēmas, sāpes, ādas izmaiņas, bieža slimošana vai citas sūdzības saglabājas ilgstoši, pastiprinās vai ietekmē ikdienas dzīvi. Īpaša piesardzība nepieciešama cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, autoimūnām slimībām, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, nieru vai aknu darbības traucējumiem, kā arī grūtniecēm, sievietēm bērna zīdīšanas laikā un cilvēkiem, kuri regulāri lieto medikamentus.
“Hronisks iekaisums nav diagnoze, ko cilvēks var noteikt pats pēc pašsajūtas vien. Taču tas ir labs atgādinājums pievērst uzmanību ikdienas paradumiem un ķermeņa signāliem. Veselība veidojas ikdienā – tajos mazajos lēmumos, ko pieņemam katru dienu,” saka farmaceite.
Avots: Apotheka
