Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Gada pirmie mēneši ierasti ir laiks, kad daudzi izmēģina dažādus uztura izaicinājumus, atsakoties no konkrētiem produktiem vai to grupām. Lai gan rūpes par veselīgu uzturu, nenoliedzami, ir vērtīgas un nepieciešamas, aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa uzsver, ka straujas un nepārdomātas izmaiņas ēdienkartē var radīt nevajadzīgus riskus veselībai.
Brīdī, kad ierastā ēdienkarte piedzīvo pēkšņas pārmaiņas, organismā tiek ietekmēti vairāki būtiski procesi, tostarp vielmaiņas, zarnu mikrobioma un imūnsistēmas darbība. Praksē tas var izpausties kā pastāvīgs nogurums, garastāvokļa svārstības, izsalkums, gremošanas traucējumi un grūtības koncentrēties. Nereti sarežģījumi rodas tad, ja tiek izslēgtas veselas produktu grupas, bet to vietā netiek iekļauti pilnvērtīgi aizstājēji. Ēdienkarte šādās situācijās kļūst vienveidīga un nesabalansēta, ar nepietiekamu olbaltumvielu, šķiedrvielu un citu būtisku uzturvielu daudzumu.
„Jauni ēšanas paradumi prasa ne tikai apņēmību, bet arī izpratni par savām vajadzībām – jo stingrāki ir ierobežojumi ēdienkartē, jo lielāka nozīme ir apzinātai uzturvielu izvēlei un pilnvērtīgām maltītēm,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa, „cilvēki nereti koncentrējas uz to, kas ir jāierobežo, taču nepietiekami izvērtē, kas ar šīm izmaiņām tiek zaudēts. Vairumā diētu jau pirmajās nedēļās rodas problēmas ar olbaltumvielu uzņemšanu, kas ir būtiska muskuļu masas uzturēšanai, organisma atjaunošanās procesiem, stabilam cukura līmenim un normālai imūnsistēmas darbībai. Tāpēc ir svarīgi uzturā iekļaut dažādus olbaltumvielu avotus un to kombinācijas.”
B12 vitamīns, dzelzs un citi būtiski mikroelementi
Izmaiņas ēdienkartē ietekmē arī vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Praksē visbiežāk tiek novērots B12 vitamīna un dzelzs deficīts. B12 trūkums var izpausties ar nespēku, reiboņiem un pat ģīboni, savukārt dzelzs deficīts – kā izteikts enerģijas zudums. Sievietēm dzelzs deficīta risks ir augstāks regulāru asins zudumu dēļ, turklāt tā uzsūkšanās var būt apgrūtināta, ja organismā vienlaikus trūkst B12 vitamīna.
„Uztura bagātinātāju lietošanai nevajadzētu būt pirmajam solim, jo organismam ir jādod laiks pielāgoties. Pēc trim līdz sešiem mēnešiem ieteicams nodot asins analīzes un izvērtēt, kas un kā ir mainījies. Tikai tad iespējams pieņemt pamatotu lēmumu par papildu preparātu nepieciešamību. Turklāt, veicot izvēli, ir būtiski pievērst uzmanību ne tikai to daudzumam, bet arī uzsūkšanās īpatnībām un to savstarpējai saderībai. Lai atrastu sev piemērotāko risinājumu, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, īpaši gadījumos, ja cilvēkam ir ar gremošanu saistītas veselības problēmas,” stāsta Amanda Ozoliņa.
Atkarībā no izvēlētā uztura modeļa uzmanība jāpievērš arī citiem mikroelementiem – D vitamīnam, omega-3 taukskābēm, kā arī jodam, cinkam un selēnam, kas iesaistīti nervu sistēmas, hormonālā līdzsvara un imūnsistēmas darbībā.
Psiholoģiskais fons pārmaiņu laikā
Ēdienkartes maiņa ir ne tikai fizioloģisks, bet arī emocionāli izaicinošs process. Aizraušanās ar jaunu pieeju bieži rada vēlmi visu mainīt uzreiz, taču augstas gaidas var izraisīt papildu spriedzi, trauksmi un pašpārmetumus. Šādos apstākļos pieaug risks nonākt emocionālās ēšanas slazdā, kas var nopietni sarežģīt attiecības ar ēdienu un ietekmēt kopējo veselības stāvokli.
Lai mazinātu psiholoģisko slodzi, būtiska nozīme ir tam, kā cilvēks raugās uz izvēlēto diētu. Ja uzmanība tiek vērsta uz ieguvumiem, piemēram, labāku pašsajūtu, lielāku enerģiju vai veselības uzlabošanos, samazinās ar šo procesu saistītā spriedze. Reālistiski mērķi, pakāpeniskums un spēja pieņemt arī nepilnības palīdz izvairīties no stingras „pareizi-nepareizi” domāšanas, atbalsta stabilāku ieradumu veidošanos un līdzsvarotākas attiecības ar ēdienu ikdienā.
Lai kādi būtu apsvērumi uztura maiņai – veselība, vide vai personīga pārliecība –, svarīgi to darīt apzināti. Daudzveidīga ēdienkarte, regulāras medicīniskās pārbaudes un spēja ieklausīties savā organismā palīdz nodrošināt, ka pārmaiņas sniedz gaidīto ieguvumu, nevis otrādi. Savukārt šaubu gadījumā jākonsultējas ar uztura speciālistu, ārstu vai farmaceitu.
Avots: LETA
