“Latvijas aptieka”: VM priekšlikumos zāļu cenu samazinājumam netiek ņemts vērā aptieku darbs un zāļu apgādes process

Veselības ministrijas (VM) priekšlikumos zāļu cenu samazinājumam netiek ņemts vērā aptieku darbs un zāļu apgādes process, uzskata SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

Viņš norādīja, ka “vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi VM un ministra Hosama Abu Meri (JV) centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību”. Turklāt, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta parakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vienlaikus viņš norāda, ka, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākoties secināt, ka situācija izveidojusies “kā tajā vecajā teicienā: “Gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr!”‘. Procesu raksturojot sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu.

Pēc Ērgļa paustā, nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

“Latvijas aptiekas” pārstāvis norādīja, ka ministrijas priekšlikumi un informatīvie ziņojumi pēdējo nedēļu laikā mainījušies vairākkārt. Papildus aiz šiem politiskajiem saukļiem un idejām neesot ņemts vērā ikdienas aptieku darbs un zāļu apgādes process. Piemēram, VM piedāvā noteikt, ka visiem recepšu medikamentiem ir jauns uzcenojuma veidošanās modelis ar mērķi samazināt gala cenu pacientiem no 15 līdz 20%. Ērglis atzīst, ka idejiski tas izklausās pareizi, taču viss pārējais būšot atrunāts un paskaidrots Ministru kabineta noteikumos.

“No līdz šim pieejamās informācijas ir skaidrs tikai viens – visa reforma plānota un notiks uz aptieku un zāļu apgādes uzņēmuma rēķina. Mums pašiem būs jāizdomā, kā kompensēt iztrūkumu, kas radīsies izmaiņu rezultātā, kā nodrošināt piegādes esošajā līmenī, un vienlaikus, kā samaksāt arvien pieaugošos izdevumus, kas saistīti gan ar loģistikas un darba algu, gan komunālo pakalpojumu izmaksām,” sacīja Ērglis.

Viņš atgādina, ka noteikumos noteiktie zāļu uzcenojumu koeficienti nav mainījušies kopš 2005.gada, taču aptieku uzturēšanas izdevumi šajos gados ir tikai auguši. Pēdējo pāris gadu laikā izmaksas ir palielinājušās par 40%. Piemēram, pirms 18 gadiem vidējā alga valstī bija 580 eiro, bet pašlaik tā jau ir aptuveni 1550 eiro.

Viņš vērsa uzmanību, ka, kamēr citās nozarēs produktu un pakalpojumu cenas palielinājās gandrīz uz pusi, zālēm inflācija pērn bija tikai 6%.

“Tā kā darbojamies ļoti regulētā jomā, nozares uzņēmumiem pašiem bija jārod veidi, kā kompensēt straujo izmaksu kāpumu. Visgrūtāk šajā situācijā klājas tieši vidējiem un mazajiem komersantiem, kuri uztur un nodrošina aptieku un farmaceitisko pakalpojumu pieejamību arī attālākos un mazapdzīvotos reģionos,” sacīja Ērglis.

Viņš skaidroja, ka šo aptieku darbu jau tagad subsidē pilsētu aptiekas, bet, pasliktinoties situācijai vēl vairāk, arī tās šo funkciju vairs nevarēs pildīt. Attiecīgi ministrijas “skaistais un cēlais mērķis “samazināt recepšu zāļu cenas” principā nozīmēs, ka farmaceitiskā aprūpe reģionos tiks vēl vairāk ierobežota vai būs jādomā citi risinājumi, piemēram, kā šīs aptiekas uzturēt jau ar valsts atbalstu”.

Ministrija sola, ka tas tiks darīts, piemēram, ieviešot valsts apmaksu par katru apkalpoto recepti, – šādi, precīzāk sagatavoti priekšlikumi noteikti palīdzētu samazināt stresa līmeni nozarē, norādīja Ērglis.

“Latvijas aptiekas” pārstāvis brīdina – ja šogad VM ieceres kādā no līdzšinējiem piedāvājumiem tiks īstenotas, nosakot aptiekas kā galveno finansējuma avotu zāļu cenu samazināšanai, un MK noteikumos netiks paredzēts alternatīvs finansējuma avots, ir jāgatavojas, ka virkne reģionu aptieku diemžēl tiks slēgtas vai to darbs būs būtiski traucēts.

Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas aprēķini liecina, šāds liktenis Latvijā draud aptuveni 128 aptiekām. No tām aptuveni desmit varētu būt arī “Latvijas aptieka” filiāles. Visas šīs aptiekas atrodas relatīvi mazāk apdzīvotos ciemos un pagastos, kur tās pilda arī primārās veselības aprūpes pakalpojumu centru funkciju, radot papildu darba slodzi farmaceitam, norādīja Ērglis.

Pēc viņa vārdiem, ja šīs aptiekas tiks slēgtas, iedzīvotājiem būs jāmēro 10, 20, 30 kilometri līdz rajona centra tuvākajai aptiekai. Ņemot vērā sabiedriskā transporta kurēšanās grafikus laukos, daļai iedzīvotāju tas var būt ļoti apgrūtinoši vai pat neiespējami.

Tāpat viņš aicina paturēt prātā, ka daudzos pagastos nav nedz ģimenes ārstu, nedz feldšerpunktu. Vienīgais ikdienā pieejamais veselības aprūpes speciālists ir farmaceits, kas gan konsultē un iesaka visu par un ap zālēm, gan mēra asinsspiedienu un palīdz arī sameklēt ārstu, ja situācija to prasa.

“Vietējo aptieku slēgšanas gadījumā situācija var veidoties dramatiska. Veselības un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai tie, kuriem būs iespēja vajadzības gadījumā braukt vairākus desmitus kilometrus pie ārsta un uz aptieku,” brīdina Ērglis.

Viņš arī pauda neizpratni par to, kā tiks atrisināts reģionu aptieku jautājums.

Ērgļa vērtējumā, efektīvākais veids medikamentu cenu samazināšanai ir PVN likmes samazināšana. Arī VM ziņojumos ticis norādīts, ka mūsu valstī PVN likme ir krietni augstāka nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā tā ir 9% visiem medikamentiem, bet Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem. Latvijā tie ir 12%, kas ir viens no augstākajiem PVN zālēm visā ES.

Tomēr līdz šim neesot nekur norādīts termiņš, kad PVN likmes samazinājumu medikamentiem plānots īstenot, lai gan tas būtu pirmais “mājasdarbs”, kas cenu jautājumā vispār būtu jāveic.

“Pozitīvi, ka beidzot arī zināms, ka sarunas ar Finanšu ministriju par PVN samazināšanu medikamentiem plānots veikt līdz šā gada jūlijam,” viņš sacīja.

Ziņots, ka veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) viena no prioritātēm ir panākt medikamentu pieejamības uzlabošanos iedzīvotājiem, gan attīstot medikamentu kompensācijas sistēmu un sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunas un efektīvas zāles, gan pārskatot zāļu cenu veidošanas principus līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Viens no kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pamatfaktoriem ir medikamentu pieejamība.

Pēc VM sniegtās informācijas, notiek darbs pie konceptuālā ziņojuma, lai apzinātu būtiskākās problēmas par zāļu finansiālo pieejamību ietekmējošiem faktoriem un sniegtu risinājumus iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamībai.

Avots: LETA