Sākums » Interesanti » Latvijas Zinātņu akadēmijā iepazīstina ar 2014. gada Nobela prēmiju medicīnā
Latvijas Zinātņu akadēmijā iepazīstina ar 2014. gada Nobela prēmiju medicīnā

Latvijas Zinātņu akadēmijā iepazīstina ar 2014. gada Nobela prēmiju medicīnā

8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika sarīkojums par godu 2014. gada Nobela prēmijai medicīnā. Tā piešķirta zinātniekiem Džonam O’Kīfam (John O’Keefe), Meijai-Britai Mozerei (May-Britt Moser) un Edvardam Mozeram (Edvard I. Moser) par šūnu atklāšanu, kas veido pozicionēšanās sistēmu smadzenēs un nodrošina iespēju cilvēkiem orientēties telpā. Zinātniskais atklājums paver iespējas radīt jaunas ārstēšanas metodes smagām un līdz šim neārstējamām centrālās nervu sistēmas slimībām, piemēram, Alcheimera slimībai.

Pasākumu atklāja LZA prezidents Dr. habil. art. Ojārs Spārītis. Savā uzrunā viņš pieminēja pašu pirmo zviedru zinātnieka Alfrēda Bernharda Nobela 1895. gadā iedibināto medaļu, kas pirmo reizi pasniegta 1901. gadā, kā arī Baltijā vienīgo šobrīd apskatāmo Nobela prēmijas medaļu, kas 1908.gadā tika pasniegta biologam, celulārās imunitātes teorijas pamatlicējam Iļjam Mečņikovam. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs glabā I. Mečņikova memoriālo priekšmetu kolekciju, kuru 1975.gadā muzejs pārņēma no Mečņikova memoriālā muzeja Maskavā. Sarīkojuma viesiem bija apskatāms Nobela prēmijas medaļas oriģināls (attēlā), kas glabājas muzeja fondos un publiskai apskatei pieejams pirmo reizi.

O.Spārītis uzsvēra, ka Latvijā ir daudz talantu zinātnē, taču nepieciešama arī valstiska izpratne par zinātniskā darba un atklājumu vērtību. Nereti Latvijas zinātnieki paveic nozīmīgu darbu, taču šo atklājumu laurus plūc tās valstis, kas ieguldījušas tajos finanšu līdzekļus. Kā paradoksu O.Spārītis minēja arī situāciju, kad rakstnieks saņem Nobela prēmiju par darbu, kurā valsts nav veikusi nekādu ieguldījumu, taču rezultātā pasludina šo balvu par visas valsts apbalvojumu. Viņš pauda cerību, ka arī Latvija var kļūt par Nobela prēmijas laureātu zemi.

Zviedrijas vēstnieks Latvijā V.E. Henriks Landerholms (Henrik Landerholm) savā uzrunā sacīja, ka balvas nozīme arvien pieaug un liek arī pašai Zviedrijai tiekties uz izcilību un zelta standartu. Viņš uzsvēra Zviedrijas un Latvijas ciešo saikni Nobela prēmijas jomā un daudzās citās izglītības un zinātnes sfērās. Proti, vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas – fizikālās ķīmijas pamatlicējs Vilhelms Ostvalds, kurš balvu saņēmis 1909. gadā, savā pētnieku komandā iekļāva zviedru ķīmiķi Svanti Arēniusu (Svante Arrhenius). Kopā ar saviem līdzstrādniekiem Ostvalds izveidoja moderno fizikālo ķīmiju. Kā galvenie atklājumi ir uzskatāmi darbi par katalīzi, ķīmisko līdzsvaru, ķīmiskās reakcijas ātrumu. Kā vēl vienu apliecinājumu abu valstu ciešai sadarbībai izglītībā un zinātnē Zviedrijas vēstnieks minēja faktu, ka ap 200 zviedru studentu šobrīd studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš pauda cerību, ka tas uzlabos abu valstu speciālistu sadarbību. Tāpat uzskatāms piemērs šai saiknei ir Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā, kas šogad svin 20 gadu jubileju. No tās nākuši daudzi studenti, kas snieguši būtisku artavu ekonomikas procesu pētniecībā ne tikai Latvijā.

Par jaunā atklājuma nozīmi Latvijā un pasaulē stāstīja kardiologs, profesors un akadēmiķis, Dr.med. Andrejs Ērglis. Jaunatklātās šūnas cilvēka smadzenēs ir tās, kas mums ļauj orientēties telpā, atcerēties vietu, ceļu, pa kuru jau esam gājuši,lai nemaldīgi nonāktu galamērķī. Tās ir kā cilvēka organisma iekšējā globālās pozicionēšanas sistēma. Pirmās publikācijas par šo tēmu tika publicētas jau 1971. gadā, kas apliecina, ka zinātne nav vienas dienas disciplīna – tā nevar sasniegt vai atklāt kaut ko vienā dienā; tas ir ilgstošs process.

Kā uzsvēra A. Ērglis, visas jaunatklātās, izpētītās lietas pagarina cilvēka dzīvi, tāpēc jo būtiskāk ir mums pašiem rūpēties par savu veselību, lai šo garo mūžu spētu nodzīvot un darītu to veselīgi.

Savā prezentācijā viņš stāstīja par Latvijas zinātnieku, ārstu sasniegumiem savā ikdienas darbā, kas nebūt nav mazāk teicami, kā ārvalstu speciālistu paveiktie. Viņaprāt, ļoti svarīgi ir celt mūsu valsts kopējo zinātnes līmeni, lai Latvija kļūtu labklājīgāka.

Pasākuma noslēgumā sarīkojuma organizatora “Roche Latvija” direktors Dr. Rauls Vēliņš aicināja pārdomāt to, kas būtu nozīmīga dāvana Latvijai tās simtgadē. Mums jau šobrīd ir daudz talantu, pasaules mērogā atzītu profesionāļu daudzās jomās, taču, ja bez mūzikas un sporta skolām Latvijā būtu tikpat daudz tehniskās jaunrades skolu, tad bez Olimpiskajām medaļām mūsu valsts kontā varētu ieskaitīt arī Kādu Nobela medaļu.

Pasākuma mērķis bija aktivizēt zinātnisko domu un mudināt jaunos zinātniekus uz Nobela prēmijas cienīgiem atklājumiem. To organizēja LZA, Zviedrijas vēstniecība Latvijā un “Roche Latvija”, cerot, ka šāds pasākums varētu kļūt par jaunu tradīciju.

Elīna Badune

E. Badunes foto.

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.