Sākums » Farmācija » LFB Gada konferencē – par farmaceitiskās aprūpes tagadni un nākotni Latvijā
LFB Gada konferencē – par farmaceitiskās aprūpes tagadni un nākotni Latvijā

LFB Gada konferencē – par farmaceitiskās aprūpes tagadni un nākotni Latvijā

9. novembrī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) Gada konferencē tika runāts par farmaceitiskās aprūpes izaicinājumiem, Latvijas simtgadi sagaidot. Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centrā Rīgā kopā pulcējās vairāk nekā 220 nozares pārstāvji.

Konferences atklāšanā LFB prezidente Dace Ķikute uzsvēra, ka Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, kas savā likumdošanā iekļāva farmaceitiskās aprūpes definīciju. LFB prezidente klātesošos iepazīstināja ar esošo situāciju farmaceitiskajā aprūpē Latvijā. Farmaceitiskās aprūpes kvalitāti šodien ietekmē speciālistu trūkums, viņu vidējais vecums (44% farmaceitu ir vecāki par 50 gadiem), e-receptes trūkumi, aptieku izvietojuma kritēriji, nepietiekamas zināšanas un praktiskā pieredze, vienotu vadlīniju trūkums, farmaceita un farmaceita asistenta pienākumu dublēšanās, zāļu piegādes pārrāvumi, mainīgas valsts prasības uzņēmējdarbībai, starptautisko regulatoro prasību pieaugums, aptieku un farmaceitu neieinteresētība procesu dokumentēšanā, ar pārdošanu saistītas aktivitātes, kas nomāc farmaceitisko aprūpi.

D. Ķikute arī ieskicēja vērtības, kuras LFB turpinās atbalstīt savā darbībā: farmaceita un farmaceita asistenta kompetenču nošķiršanu, aptiekas vadītāja lomas palielināšanu, LFB tālākizglītības procesa uzturēšanu, valsts apmaksātu farmaceita pakalpojumu sniegšanu. Uzrunas noslēgumā LFB prezidente nolasīja kādas aptiekas klientes pateicības vēstuli par farmaceitu izcilo darbu un pauda gandarījumu par atzinību, ko farmaceiti saņem no sabiedrības.

Kāpēc jaunie speciālisti nevēlas strādāt aptiekā

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente, Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja PhD Elita Poplavska iepazīstināja ar mūsdienu mācību metodēm farmaceitu apmācības procesā, savukārt par savām gaidām attiecībā uz darbu aptiekā stāstīja RSU Farmācijas fakultātes 5. kursa studentes. Viņas savā runā akcentēja iemeslus, kāpēc jaunie speciālisti nevēlas strādāt aptiekā. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka klienti nenovērtē farmaceita profesijas pienesumu un farmaceitu uzskata vien par pārdevēju, tāpat jaunie speciālisti ir vīlušies, jo aptiekā nevar realizēt savu potenciālu. Būtisks iemesls ir arī fakts, ka reālā vide aptiekā atšķiras no augstskolā mācītās teorijas, turklāt daudzi studenti sastopas ar sliktu pieredzi praksē un šādus stāstus dzird arī no saviem kursabiedriem. Studenti par savu prioritāti uzskata mācības, taču darba devējs nereti paģēr, ka lekcijas būtu jāupurē darba vajadzībām, tāpēc topošie farmaceiti bieži kavē mācības darba dēļ vai otrādi. Jaunie speciālisti arī nereti uzņemas pārāk lielu slodzi, lai nopelnītu vairāk naudas. Viņi grib justies vajadzīgi, uzklausīti un novērtēti gan no kolēģu, gan darba devēja puses, grib iespēju izglītoties un saņemt apstiprinājumu no darba devēja, ka arī viņam tas ir svarīgi. Tāpat jaunie speciālisti vēlas, lai pieredzējušākie kolēģi ieklausās, ja topošajam farmaceitam ir vairāk informācijas vai zināšanu par jaunākajām tendencēm. Studenti norāda, ka ir grūti realizēt farmaceitisko aprūpi ikdienā. Viņi gribētu būt brīvi savā izvēlē, justies kā speciālisti, gūt zināšanas un saņemt lielākas iespējas un laiku apkalpot klientus, lai nebūtu jāsteidzas garas rindas dēļ. Vilšanos sagādā slikti funkcionējošā e-veselības sistēma. Tāpat studenti rosina regulāri rīkot seminārus ar klīnisko farmaceitu sniegtām lekcijām, lai atsvaidzinātu savas zināšanas, piemēram, par zāļu mijiedarbību un citiem padziļinātiem jautājumiem.

Par darbu aptiekā un izaicinājumiem – pašu farmaceitu lekcijās

Šoreiz konferencē par savu darbu un farmaceitisko aprūpi atvērta tipa aptiekā runāja paši farmaceiti. Nora Krauja no aptieku tīkla “Apotheka” uzsvēra daudzās kvalitātes, kurām būtu jāpiemīt farmaceitam, kā arī tiešraidē no aptiekas iepazīstināja ar modernas aptiekas iekārtojumu un pakalpojumiem. Zanda Ozoliņa no BENU aptiekām uzsvēra to, cik daudzšķautņaini gan savā raksturā, gan interesēs ir farmaceiti, tādējādi uzkrājot plašu zināšanu apjomu, kas var noderēt arī darbā ar klientiem. Zane Melberga no aptieku tīkla “Euroaptieka” stāstīja par izaicinājumiem komunikācijā ar mūsdienu klientiem – gudriem, informētiem un prasīgiem. Tāpat viņa pastāstīja par jaunievedumu “Euroaptieku” tīklā – klīniskā farmaceita pakalpojumiem. Pirmie rezultāti un atsauksmes ir pozitīvas, klienti var pietiekami ilgi un pamatīgi izrunāties ar speciālistu par visām savām zālēm, farmaceits var ieviest lielāku skaidrību tajā, kādam nolūkam tieši konkrētās zāles paredzētas, kā tās darbojas un kāda piesardzība jāievēro.

Alla Čudovska, pārstāvot aptieku tīklu “Latvijas aptieka”, norādīja, ka farmaceitiskā aprūpe ir daudz kas vairāk nekā tikai konsultācija un apkalpošana, – tā ir attieksme. Saskaņā ar “Latvijas aptiekas” veiktu pētījumu, tikai 20% klientu uz aptieku nāk pēc padoma; 80% jau ir definējuši savu problēmu, un ar šo pacientu daļu farmaceiti gandrīz nerunā. A. Čudovska minēja piemēru ar ievērojamo ibuprofēna patēriņu valstī – ja ir tik milzīgs patēriņa apjoms, tas vien jau liecina, ka farmaceiti nesniedz konsultācijas par šo zāļu izraisītiem riskiem un blaknēm. A. Čudovska savā runā skāra būtisku problēmu – ja aptiekā nebūs komunikācijas ar klientu, ja farmaceits nesniegs padomu, nestāstīs par zāļu riskiem, tad viņš vairs neatšķirsies no zāļu izsniegšanas automāta, savukārt automāts darba devējam izmaksās lētāk nekā farmaceits. Viņa pauda, ka daudzas farmaceitu atrunas var apstrīdēt. Piemēram, tas, ka zālēm klāt ir lietošanas instrukcija, vēl nenozīmē, ka pacients to izlasīs un sapratīs. Bieži saņemts arguments – “nav laika, jo ir rinda”. A Čudovska uzsver, ka konsultācija prasa vien pāris minūšu laika. Ja farmaceita uzstādījums būs – sniedzot konsultāciju, mēs palīdzam klientam ātrāk atveseļoties, tad visi iedomātie komunikācijas šķēršļi atkritīs. A. Čudovska arī uzsvēra, ka svarīgs LFB uzdevums ir izglītot sabiedrību par to, ko un kāpēc dara farmaceits. Savukārt darba devējam būtu jāņem vērā, ka farmaceitam, kurš 2-3 stundas konsultējis klientus, būtu jādod laiks atpūtai.

“Mēness aptiekas” pārstāve Jeļena Petrišina savā runā arī pauda, ka, aptaujājot farmaceitus par to, ko viņi visvairāk vēlētos apgūt, vairums atzīstas, ka viņiem pietrūkst komunikācijas spēju.

Tukuma Centra aptiekas īpašniece un vadītāja farmaceite Agnese Ritene savā runā uzsvēra nākamās paaudzes nozīmi. Viņa aicināja kolēģus reklamēt un popularizēt savu profesiju skolēnu vidū, palīdzēt dažādu skolēnu projektu izstrādē un piedalīties karjeras dienās, kā dara to pati. Tāpat viņa aicināja kolēģus būt stingriem un principiāliem pret praksē pieņemtajiem studentiem un nedot viņiem atlaides; ja topošais speciālists nav ko apguvis, tad viņam jāpalīdz to apgūt, saprast, jāpārrunā attiecīgā tēma vēlreiz, jo tā būs paaudze, kas veidos nākotnes aptiekas un farmaceita profesijas tēlu. Tāpat A. Ritene uzsvēra, ka nozarē iesaistītajām pusēm būtu jādomā par mazajām apdzīvotajām vietām, kur aptieku pakalpojums nav rentabls, bet ir ļoti vajadzīgs, un aptiekas tur turpina uzturēt savas filiāles. Šī problēma būtu jārisina valsts  mērogā.

“Saules aptiekas” farmaceite Lāsma Pauniņa pastāstīja, ka šī aptieka īpaši lepojas ar zāļu gatavošanu un tajā saskata arī nākotni. Farmaceiti šajā aptiekā ne tikai gatavo, bet arī paši rada jaunas zāles. Tam palīdz ļoti laba materiāli tehniskā bāze un izcili speciālisti. Šo darbu veikt palīdz arī labas attiecības un komunikācija ar ārstiem. Viņa uzsvēra, ka farmaceitam pats svarīgākais ir būt ieinteresētam un motivētam. Kā trūkumus nozarē viņa minēja mazo zāļu tirgu, zāļu lietošanas uzraudzības nepilnības, zemo farmaceita profesijas prestižu un sīvu aptieku konkurenci.

Irēna Dudzinska, Valkas aptiekas vadītāja, runājot par savas aptiekas specifiku, minēja ievērojamo klientu skaitu no Igaunijas (pat no visnotaļ tālās Tallinas), kas pērk zāles, kāds Igaunijā nav reģistrētas. Par lielāko problēmu savā darbā I. Dudzinska uzskata zāļu nepieejamību – bieži vien konkrēti medikamenti nav pieejami nevienā zāļu lieltirgotavā un aptieka ir tas punkts, kurā pacients vēršas ar savām pretenzijām, un farmaceitam ar šo situāciju nav viegli tikt galā. Arī biežā Kompensējamo zāļu saraksta maiņa aptiekai nav viegla. Tāpat jaunu speciālistu piesaiste aptiekai reģionā sagādā bažas. Valkas aptiekas vadītāja cer, ka e-veselības sistēma drīz kļūs ērtāka un farmaceits varēs sekot līdzi pacienta slimības vēsturei. Par svarīgu jautājumu I. Dudzinska arī uzskata atalgojumu par farmaceita konsultāciju un drīzā nākotnē sagaida farmaceitam noderīgu mobilo aplikāciju ieviešanu.

Ko no farmaceita visvairāk gaida pacients

Par to, ko 21. gadsimta pacients sagaida no farmaceita aptiekā, runāja pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa. Viņa uzsvēra, ka lielākā daļa pacientu tomēr uzskata, ka vissvarīgākais aptiekā ir saruna ar farmaceitu. Pacienti visaugstāk farmaceita darbā novērtē aptaujāšanos par uzlabojumiem veselībā, ieteikumus un informāciju par zāļu lietošanu un blaknēm, farmaceita izpratni un iedziļināšanos, ieteikumus par lētākām zālēm, ja zāles pacients nevar atļauties, kā arī konsultācijas par uztura bagātinātājiem. Kā aptaujā uzsvēruši pacienti, viņiem svarīgi, lai farmaceits pats apjautājas par ārstēšanās rezultātiem un dod padomu. Svarīgi arī mudināt pacientu doties pie ārsta. Par lielu problēmu aptiekās pacienti uzskata zāļu nepieejamību, kas īpaši bīstama ir cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

Kā izvairīties no kļūdām aptiekas darbā

RSU Tālākizglītības fakultātes docents, pacientu drošības un kvalitātes konsultants Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, psihologs Reinis Upenieks runāja par farmaceitiskās aprūpes lomu pacienta drošībā un biežākajām kļūdām farmaceita darbā. Viņš uzsvēra, ka medicīniskas kļūdas ir biežs nāves cēlonis. Šādu kļūdu galvenie iemesli: mēs pārvērtējam savu uzmanību, zināšanas un kapacitāti. Savā prezentācijā lektors demonstrēja piemēru par teksta uztveri – cilvēka uztveres un atmiņas specifisku īpašību dēļ rodas pārlasīšanās kļūdas. Cilvēki kļūdās neatkarīgi no pieredzes, zināšanām un motivācijas. Cilvēkiem ar lielu darba pieredzi raksturīga ir kļūdīšanās automātiskas/ mehāniskas darbošanās dēļ. Pieredze saka: “Vienmēr šajā atvilktnē ir bijis tikai tas.” Ja kāds tajā ielicis ko citu, var sekot kļūda (piemēram, automātiski izsniedzot nepareizās zāles). Pie biežākajām kļūdām aptiekā var minēt:

  • izsniegtas nepareizās zāles (līdzīgi iepakojumi, farmaceita nogurums, slikta redze, slikts apgaismojums u.c. iemesli),
  • izsniegta nepareizā zāļu forma,
  • zāles izsniegtas nepareizajam pacientam,
  • izsniegtas zāles ar nepareizo iedarbību u.c.

Daudzas kļūdas rodas komunikācijas trūkuma dēļ. Zāļu lietošanas kļūdas varētu novērst farmaceita konsultācija, tiklīdz speciālistam rodas aizdomas, ka pacients netiks viegli galā ar zālēm pats. Var brīdināt pacientu par blakusparādībām, par zāļu iedarbības laiku vai ilgumu, glabāšu ledusskapī vai ārpus tā, un motivēt nepārtraukt zāļu lietošanu. “Efektīva komunikācija neprasa vairāk laika kā neefektīva komunikācija; vaina ir saturā,” konferencē uzsvēra R. Upenieks. Viņš norādīja, ka LFB izstrādātajos kvalitātes standartos un indikatoros jau ir iekļauta rīcība kļūdu gadījumā, taču pagaidām šie standarti ir pieņemti tikai projekta formā. Viņš arī uzsvēra, ka farmaceita pieredze traucē uz problēmu paskatīties parasta pacienta acīm – iedomāties, ka viņš rīkosies tik neapdomīgi. Taču pacientam nav farmaceita zināšanu. Ja farmaceits kaut ko neiniciēs, pacients daudz ko pats savā dzīvē neieviesīs.

Farmaceita neatkarība – farmaceitiskās aprūpes pamats

LFB Godabiedre, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece savā runā uzsvēra uz pacientu centrētu veselības aprūpes pieeju un būtisko ārsta un farmaceita sadarbību šajā jomā. Viņa norādīja, ka pacients ir apmierināts ar veselības aprūpi tur, kur pats veselības aprūpes speciālists ir apmierināts ar darba apstākļiem. Tāpēc primāri būtu jānodrošina atbilstoši apstākļi veselības aprūpes darbiniekiem.

Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere runāja par farmaceitiskās aprūpes attīstību VM skatījumā. Vīņa pauda, ka farmaceitam jābūt neatkarīgam un savā praksē brīvam no jebkura spiediena un ierobežojumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību.

Konferences paneļdiskusijā izskanēja jautājumi par aptieku tirgus liberalizācijas ietekmi uz farmaceitisko aprūpi, farmaceita neatkarību un izvēles brīvību. Par šo problēmu runāja arī I. Aizsilniece, uzsverot, ka tā ir skārusi arī ģimenes ārstus, kuri tiek ierobežoti savā izvēlē pacientam parakstīt tos medikamentus, kurus uzskata par vajadzīgiem. Diskusijas dalībnieki pozitīvas iespējas saskata zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) rakstīšanās receptē – tas veicinātu caurspīdīgumu un farmaceits varētu izsniegt lētāko sasvtarpēji aizvietojamo medikamentu. VM arī atbalsta SNN rakstīšanu receptē, taču, kā pauda I. Kaupere, pret šo ierosinājumu bijusi sīva cīņa no ārstu puses, tāpēc tas nav virzījies uz priekšu. Diskusijas dalībnieku vidū izskanēja domas, ka līdz ar jaunās valdības tapšanu veselības aprūpē varētu ienākt atkal jaunas vēsmas un tendences.

Konferences noslēgumā LFB sveica konkursa “Gada farmaceits 2018” laureātus, par kuriem vairāk lasiet jau tuvākajā laikā.

 

Elīna Badune

E. Badunes un J. Brenča foto.

www.farmacija-mic.lv

 

 

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.