Sākums » Farmācija » LFB uzskata – atceļot aptieku izvietojuma kritērijus, mazināsies farmaceitiskās aprūpes pieejamība
LFB uzskata – atceļot aptieku izvietojuma kritērijus, mazināsies farmaceitiskās aprūpes pieejamība

LFB uzskata – atceļot aptieku izvietojuma kritērijus, mazināsies farmaceitiskās aprūpes pieejamība

Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) aicina medijus un sabiedrību pievērst uzmanību centieniem mainīt aptieku darbību regulējošos noteikumus Latvijā. Biedrība uzskata, ka tirgus liberalizācija pie esošajiem noteikumiem faktiski iznīcinās mazo un vidējo aptieku darbību, ļaujot plašāku vaļu jau tā spēcīgajām, lielajām aptieku ķēdēm. Šī procesa rezultātā cietīs ne tikai farmaceiti, bet arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju, īpaši lauku reģionos, kur zāļu un farmaceitu pieejamība būtiski mazināsies, tāpat var prognozēt zāļu cenu kāpumu, paziņojumā masu medijiem norāda LFB.

Biedrības biedros satraukumu izraisījusi prasība, ko LR Satversmes tiesai, it kā savu interešu realizācijai, iesnieguši daži farmaceiti, skaidro LFB. Prasības iesniedzēji uzskata, ka pastāvošās normas liedz viņiem izveidot savu aptieku tieši tādēļ, ka noteikti ierobežojumi aptieku atrašanās vietām.

LFB prezidente Kitija Blumfelde norāda: “Teju ikviena farmaceita sapnis ir izveidot un uzturēt savu aptieku. Tas ir arī mans sapnis. Tomēr jāsaprot realitāte, un tas, ka vispirms nepieciešami daudzi un dažādi uzlabojumi aptieku darbības vides sakārtošanā, nevis vienkārša aptieku izvietojumu ierobežojošo kritēriju atcelšana, uz ko mudina prasību iesniegušie kolēģi. Kritēriju atcelšana iniciēs tikai haosu, radot risku, ka patlaban 1/3 Latvijas farmaceitiem piederošā aptieku daļa tiks izstumta no tirgus un veicinot mazo un vidējo uzņēmumu bankrotus. Mazās aptiekas nespēs konkurēt ar milžiem. Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem. Realizējot jebkuras reformas, ir jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski. Kāds varētu būt ieguvums šajā gadījumā – farmaceiti masveidā varēs atvērt labās vietās aptiekas, iedzīvotāji iegūs augstākas kvalitātes pakalpojumus, samazināsies zāļu cenas? Diezin vai.”

Daudzviet ārpus lielajām pilsētām mazās aptiekas nodrošina iespēju iegādāties zāles tiem iedzīvotājiem, kas nevar viegli tikt līdz pilsētām, kuru ienākumi ir minimāli, kā arī kuru veselības stāvoklis neļauj nokļūt līdz pilsētām. Zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību šeit nodrošina mazās aptiekas, kas atrodas pagastu centros vai arī aptieku filiāles, kuras izveidojušas aptiekas, kas darbojas tuvumā esošajā pilsētā. Farmaceiti šajās aptiekās jau šobrīd cīnās par savu uzņēmumu pastāvēšanu. Tirgu atverot un konkurencei vēl paaugstinoties, mazajām aptiekām nāksies beigt savu darbību vai arī slēgt savas filiāles, atstājot lauku iedzīvotājus bez pieejas zālēm un farmaceita pakalpojumiem, uzskata LFB. Aptieku ķēdes neveido un neveidos arī nākotnē laukos aptiekas vai to filiāles, jo tas ir finansiāli neizdevīgi, norāda biedrība.

Viena no farmaceitēm, kam patlaban pieder aptiekas Limbažos un Staicelē – Ilona Rūķe – uzskata: “Ja dažu farmaceitu nepārdomāto un neizsvērto sūdzību Satversmes tiesa pieņems un vēlāk pat apmierinās, tad tas radīs lielas problēmas visiem tiem farmaceitiem, kam pieder individuālās aptiekas. Konkurences cīņa ar lielajām aptieku ķēdēm kļūs tik sīva, ka mazajiem nāksies padoties.” I. Rūķe norāda arī uz to, ka šobrīd virzītās reformas labumu nesīs tikai un vienīgi lielajiem tirgus spēlētājiem – “viņi varēs gan paplašināt savus esošos tirgus, gan pārpirkt mazo aptieku darbiniekus, un viņiem nerūp ne lauku iedzīvotājs, ne aptiekas atrašanās vieta – būtiska ir peļņa. Savukārt labāk pelnīt var pilsētās, tādēļ tirgus atvēršana ir tik pievilcīga lielajiem uzņēmumiem. Pilsētās koncentrēsies aptiekas – lauki paliks tukši. Mēs šeit laukos tomēr dzīvojam. Līdzekļu klientiem ir tik, cik ir – daudziem varbūt pietiek zālēm, pērkot tās pa daļām, bet nepietiks transportam, lai dotos uz pilsētu aptiekām iepirkties. Lauku iedzīvotājiem ir svarīga sava farmaceita pakalpojumu pieejamība un sniegtais atbalsts šeit, uz vietas. Mēs savukārt cenšamies darīt visu, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas labāku servisu tuvāk viņu dzīvesvietai – sagādātu nepieciešamās zāles, konsultētu, uzklausītu problēmas un nepieciešamības gadījumā sūtītu pie ārsta. Laukos farmaceits ļoti labi pazīst savus klientus un zina par visām veselības problēmām, un tas ir ļoti svarīgi kvalitatīvai konsultācijai.”

Kā informē LFB, vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir 3200 iedzīvotāju uz vienu aptieku. Lai aptieka varētu nodrošināt plašu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, rūpēties par saviem apmeklētājiem, piedāvājot dažādas veselības veicināšanas aktivitātes, un arī attīstīties, optimālais skaits būtu 4000, norāda biedrība.

2013. gadā Latvijā bija 2500 iedzīvotāji uz vienu aptieku, kas ir visai tālu no vidējā ES un optimālā rādītāja. Mēs ieņemam 20. vietu ES iedzīvotāju skaita ziņā uz vienu aptieku, nedaudz vairāk – ap 2800 ir Igaunijai un Slovākijai, nedaudz mazāk – ap 2200 Lietuvai, Spānijai. Taču salīdzinājumam, piemēram, Zviedrijā tie ir aptuveni 8000, bet Dānijā – 17 000 iedzīvotāji uz vienu aptieku (ABDA, German Pharmacies Figures Data Facts 2013). Palielinoties aptieku skaitam, šis rādītājs kļūs vēl zemāks. Tas nozīmēs, ka aptieka, lai izdzīvotu, būs spiesta likt maksimālus uzcenojumus visām precēm, to skaitā arī zālēm. To, ka zāļu cenas var celties, ir pierādījuši tirgus liberalizācijas fakti Skandināvijā, Ungārijā u.c., uzsver biedrība.

“Latvijā, pateicoties tirgus pārsātinātībai, ir daudz aptieku, kas tikai “velk dzīvību”. Problēmas rada arī farmācijas speciālistu trūkums, jo jaunie nevēlas strādāt aptiekās, netiek attīstīti aptieku pakalpojumi. Joma ne tikai nevar attīstīties, bet faktiski regresē. Tajā pat laikā aptieku ķēdēm ir lielāks finansiālās “drošības spilvens”, un to resursi tirgus liberalizācijas gadījumā ļaus strauji un neierobežoti paplašināt uzņēmējdarbību un vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas, kas, pateicoties tirgus piesātinājumam, diemžēl nozīmēs mazo un vidējo aptieku norietu. Tirgū varēs ienākt jauni komersanti, kuri varēs ieguldīt aptiekās citās komercjomās nopelnītos līdzekļus, tādējādi veidojot jaunas aptieku ķēdes. Kur šajā scenārijā paliek farmaceits ar savu vēlmi atvērt aptieku? Turpat kur šodien – mazapdzīvotās lauku teritorijās. Pirms veikt tik būtiskas reformas tik reglamentētā jomā, kāda ir aptieku darbība, ir veicama rinda priekšdarbu – piemēram, aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumus sniedzošu, jāveido pāreja no konkurences ar cenu uz konkurenci ar pakalpojumiem, jānostiprina speciālista – farmaceita loma aptiekā, viņa neatkarība lēmumu pieņemšanā, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem utt. līdzīgi kā citās ES valstīs,” uzskata K. Blumfelde, papildinot, ka “tieši tāpēc ceram un ticam, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu atbildīgi izvērtējot iespējamās sekas.”

www.farmacija-mic.lv

E. Badunes foto.

10 komentāri

  1. Marta to Beibei

    Beibe , Tu laikam nezini , ka farmaceiti,kuri nav īpašnieki , par nelielu naudu arī aptieka strada pa12stundām un 5-6 dienas nedēļā.Atvaļinājumā arī tik viegli aiziet nevar. Bet jā Tu,Beibe, TURI ROKU UZ PULSA, NEVIENAM,ACĪMREDZOT, NEUZTICOTIES, tad tā ir Tava īpašnieces problēma. Bet manis pieminētie spējīgie farmaceiti nevis tur roku uz pulsa, bet reāli smagi strādā, dažreiz papukstot, ka varetu jau novērtēt mūsu darbu “bikiņ nopetnāk” . Tā lūk.

  2. Var redzēt, ka tie kas veido likumus, nav strādājuši aptiekās!!!
    Kādas muļķības, ka tad zudīs farmaceitiskā aprūpe! Ko var runāt par to aprūpi, ja tādas nepastāv. Vispirms ir jāaizliedz aptiekās tās lojalitātes kartes, visas tās nenormālās atlaides: žurnālos utt. Un galvenais mēģināt panākt vienādas cenas, nevis, ka cilvēki staigā no vienas aptiekas uz otru, kur santimu lētāk! Un pārstāt kēžu aptiekām uzspiest farmaceitiem, kas jātirgo! Tad var sākt runāt par aprūpi!
    Piemērs: cilvēks ieiet aptiekā lai nopirktu mazu plāksteri, un palūdz farmaceitam to uzlīmēt, jo nobrāzums tādā vietā kur pats nevar uz rokas uzlīmēt. Farmaceits: man ar asinīm nav jāstrādā, tas nav mans darbs!Un tagad jūs uzskatat, ka tā ir aprūpe? Kas liedza farmaceitam uzvilkt cimdus un uzlīmēt? Ja jau mēs nosakam cukura līmeni un utt.

    • Diemzēl jāpiekrīt par to, ka praktiski tādas farmaceitiskās aprūpes nav, jo vismaz deviņās no desmit aptiekām noteikumus par to, ko vispirms jāpārdod, diktē īpašnieki, kuru intereses ir tendētas tikai uz peļņas palielināšanu, lai arī ko viņi teiktu sabiedrībai.
      Bet no otras puses, cilvēki nezin elementāras atšķirības starp farmaceitu un, piemēram, medmāsu. Visus sauc zem viena vārda-“mediķis”. Ir man bijuši gadījumi, kad cilvēks ienāk aptiekā un prasa veikt injekcijas, likt sistēmas, kad farmaceitiem gar to nav nekādas darīšanas vispār, tas nav mūsu kompetencē. Vai atnāk ar ārsta uzrakstītu nesalasāmu recepti vai arī ar veco recepšu blanku, uz kuras ir izrakstīts pēc 1.janvāra. Kad skaidroju, ka nevaru izsniegt medikamentu uz šādas receptes un ka jāiet skaidroties pie recepti izrakstījušā ārsta, nevis aptiekā, sāk vēl dusmoties. Vai kad man ir klientam jāpasaka, vai viņam ir kājas/rokas lūzums tikai paskatoties uz viņu (un cilvēki tiešām naivi tic, ka varu to izdarīt). Piedodiet, bet tas nav nopietni.
      Zinot to, kā visi procesi risinās mūsu valstī, neticu, ka jelkad tiks aizliegtas klientu kartes. Pārāk lieli zudumi būs komersantiem, neviens negribēs sķirties no tādas peļņas.

  3. Es nepiedāvāju nevienam kaut ko atņemt,bet gan ar likumu noteikt , ka aptieka var piederēt tikai farmaceitam, kā tas bija paredzēts pirms 10 gadiem.

  4. Piekrītu,, kentai”.Un arī Kitijas un Ilonas paustajā ir tik daudz bēdīgas patiesības.Farmaceita svarīgā loma, diemžēl,dzīvē parādās vairāk kā teorētisks jēdziens,ja jāpastāv blakus lielā biznesa naudai.Neesmu tik zinoša likumdošanas niansēs,lai dotu kādu konkrētu priekšlikumu,bet, kamēr mūsu vadošie politiķi darbos nepagriezīsies ,,ar seju uz perifēriu”(jo arī tur taču dzivo mūsu pašu cilvēki),būs grūti cīnīties…

  5. Kas liedz likumdevējiem reizē ar kritēriju atcelšanu pieņemt noteikumus, ka aptieka pieder farmaceitam , izslēdzot ķēdes? Biedrība visu laiku runā par farmaceita svarīgo lomu, bet ķēžu aptieku farmaceitiem pasaka priekšā ko un kā tirgot, kāda ir iespēja pašam patstāvīgi pieņemt lēmumu?

    • Kā slikti, tā nelabi! 🙂
      Atcels kritērijus pilnībā,- slikti! Neatcels, atkals slikti! Aptiekas par daudz,-slikti! Atļausim vērt vaļā vēl jaunas, atkal slikti, jo mums taču aptieku jau tagad par daudz!
      Konkurenci vajag!? Vajag! Bet lai nekonkurē blakus manai patiekai, bet lai vācās kaut kur citur konkurēt! 🙂
      Būs daļa, kas atvērs savas aptiekas,-labi! Bet ko darīs tie, kas negrib atvērt savējās, bet grib vienkārši strādāt!? Būs lielākas algas!? Nu es nelolotu īpaši lielas cerības, jo strādājot pie cita, vai tas ir farmaceits, vai ķēde, nekad nenopelnīsi tik, cik strādājot pie sevis!
      īpašumtiesības tikai farmaceitiem!? Īsti neatceros, kas tur bija tai satversmē rakstīts par tiesībām uz īpašumu, bet šķiet, ka atņemt to, kas kādam jau pieder tā īsti nevar, jo tas atkal būs kaut kāds cilvēktiesību pārkāpums! Sanāks vēl tāpatr kā ar to Sagriezto Zviedru kuģi.
      Savulaik krievi atņēma manam vectēvam māju un ielaida tajā kolhozniekus! Gan jau ka arī Jūsu vecvecāki piedzīvojuši ko līdzīgu!
      Vai pareizi saprotu, ka Jūs tagad piedāvājat atņemt ķēdēm aptiekas un sadalīt tās pa farmaceitiem!?
      Ja nolemsiet tā darīt, tad man lūdzu to aptieku, kas atrodas slimnīcā vai Supermārketā, lauku aptiekum man nevajag, tur tāpat neko nevar nopelnīt!

      • Vairākas reizes ir minēts dažādos avotos, ka gandrīz katrs farmaceits vēloties atvērt pats savu aptieku. Es gan laikam piederēšu pie tiem retajiem, kas pat ne par kādu naudu negribēs taisīt savu aptieku, jo:
        1. Man vienkārši nav tādas vēlēšanās.
        2. Ar šībrīža likumdošanas vājprātu Latvijā man roka neceltos vispār kaut ko pat sākt.
        3. Es pat par aptiekas vadītāju nevēlos būt un uzņemties atbildību par to, kas notiek aptiekā (sauciet mani par glēvuli, ja gribiet).
        Manā kursā universitātē savulaik reti kurš izteicās, ka pēc absolvēšanas vēlas strādāt aptiekā, tā kā īsti neticu tam, ka gluži katrs varētu atvērt savu aptieku.
        Domāju, ka kaut kādiem ierobežojumiem ir tomēr jābūt, jo tad aptiekas saradīsies kā sēnes pēc lietus, un tagad jau daudzviet nav kam strādāt, kaut gan vienmēr jau kādu var atrast vai arī parasti darbadevēji līdz mielēm nostrādina tos dažus farmaceitus maksimāli, cik var.

  6. Kadas muļķības, lauku aptiekas jau neviens neaizvērs, kā stršdāja, tā ārī strādās…vienīgi tās, kuras uzskata sevi par vienīgo pasaules centru, tām būs grūtāk, jo spējīgie farmaceiti vērs savu aptieku un strādās ar sirdi un dvēseli. Un visiem būs labi-gan farmaceitiem, gan iedzīvotājem. Visiem ir saprotams, ka daudzi spējīgie aizies uz savām aptiekām, un ko tad darīs ķēžu aptiekas, NO TĀ ARĪ IZRIET APLAMAS RUNĀŠANAS.

    • Ja atvērsies kaudze ar aptiekām,spējīgais farmaceits nespēs dempingot cenas,lai arī cik spējīgs viņš būtu, un līdz ar to nobankrotēs! Man aptieka pieder jau 20 gadus un visus šos gadus neesmu bijusi atvaļinājumā,strādāju 6 dienas nedēļā pa 10 st. dienā!Un tas viss tikai tādēļ,lai turētu roku uz aptiekas darba pulsa! Baigi skaisti jau izklausās – man pieder aptieka,taču diez vai tie Tevis pieminētie spējīgie farmaceiti parakstīsies uz šādu slodzi! Ar kadriem arī problēmas,viņu nav,bet ja atnāk jauna meitene,tu viņu izmāci ,bet viņa pēc gada apbērnojās un tad iet 3 dekrēta atvaļinājumos gandrīz vai pēc kārtas!

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*