Sākums » Farmācija » LFB valdes sēdē spriež par grozījumiem Aptieku darbības noteikumos
LFB valdes sēdē spriež par grozījumiem Aptieku darbības noteikumos

LFB valdes sēdē spriež par grozījumiem Aptieku darbības noteikumos

“Tā ir arī nozares iniciatīva, ne tikai Veselības ministrijas (VM) ierosinājums,” tā par Aptieku darbības noteikumos plānotajiem grozījumiem, kas paredz aizliegt lojalitātes programmu izmantošanu aptiekās, 21. maijā notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē teica VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, norādot, ka šobrīd plānotajiem grozījumiem nepiekrīt tikai viena no visām nozares sabiedriskajām organizācijām.

Viņš informēja LFB valdi par plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos un atbildēja uz valdes locekļu jautājumiem. Kā skaidroja J. Zvejnieks, jautājums par lojalitātes programmām un kartēm bija aktuāls jau tad, kad viņš vēl nestrādāja ministrijā. Viņš arī uzsvēra, ka aptiekas drīkst un arī turpmāk drīkstēs samazināt zāļu cenas atļautā piecenojuma robežās.

LFB prezidente Kitija Blumfelde atgādināja, ka LFB savu nostāju šo grozījumu kontekstā formulējusi, balstoties uz biedrības mērķiem un uzdevumiem, proti – iestājoties par speciālistu profesionalitāti un kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, tāpēc lojalitātes programmas aptiekās būtu aizliedzamas. Ar LFB publiski pausto nostāju var iepazīties arī biedrības mājaslapā www.farmaceitubiedriba.lv publicētajā paziņojumā. Par šo tēmu gan LFB pārstāvis, gan VM pārstāvis nākamnedēļ diskutēs “Latvijas Radio” 1.programmas raidījumā “Krustpunktā”.

J. Zvejnieks arī skaidroja VM pozīciju jautājumā par pastāvīgu farmaceita klātbūtni aptiekā. Jau ziņojām, ka noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi”” iekļauts nosacījums, ka farmaceitam aptiekā ir jābūt visā aptiekas darba laikā. Farmācijas likuma 38. pantā noteiktajos gadījumos, kad aptieku ir atļauts vadīt farmaceita asistentam, farmaceitisko aprūpi var nodrošināt farmaceita asistents. Zvejnieks pieļāva, ka no atsevišķu komersantu puses tas šobrīd varbūt izskatās neiespējami, taču šī grozījuma īstenošanai paredzēts piešķirt pārejas periodu, kura laikā varēs pielāgoties jaunajām prasībām. Pagaidām gan VM nav skaidrības par to, cik ilgs būtu šis pārejas periods, taču tam nepieciešams izstrādāt darbības plānu, ko, varēs sagatavot pēc LFB un VM veiktas pašreizējās situācijas analīzes. Kā uzsvēra J. Zvejnieks, lai lemtu par pārejas periodu, nepieciešams pamatojums, kas šajā laika posmā tiks darīts, lai pieņemtos grozījumus pēc tam varētu īstenot dzīvē.

Šo grozījumu kontekstā valdei radās jautājums par jauno speciālistu trūkumu aptiekās, it sevišķi – reģionos. Jaunie farmaceiti pēc studijām reti atgriežas savās dzimtajās pilsētās vai laukos, visbiežāk paliek strādāt Rīgā, bet nereti vispār neizvēlas darbu aptiekā. Kā nodrošināt speciālista ar augstāko izglītību – farmaceita – klātbūtni aptiekās laukos vai reģionu pilsētās, tas ir šobrīd neatrisināts jautājums. Vairākkāt izskanējuši ierosinājumi (to vidū – arī no LFB puses) par jauno speciālistu novirzīšanu darbam reģionu aptiekās, tādējādi attaisnojot iespēju studēt par valsts līdzekļiem un pēcāk kādu noteiktu laika posmu nodrošinot farmaceitisko aprūpi tajās vietās mūsu valstī, kur tās pieejamība ir apdraudēta. J.Zvejnieks gan iebilda, ka līdz šim jautājums par šādu risinājumu sastapies ar pretestību no valsts institūciju puses, kas norāda uz iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu, ierobežojot cilvēka izvēles brīvību. Taču viņš atzina, ka šī nav tikai farmācijas nozares problēma, bet gan valsts reģionālās attīstības līmeņa problēma, ko varētu risināt kopīgi ar Reģionālās attīstības ministriju. Priekšlikumiem būtu jānāk no aptieku vides.

Vēl valdes sēdē diskusijas raisīja jautājums par farmaceita asistentu pielīdzināšanu farmaceitiem un vai farmaceita pastāvīgu klātbūtni aptiekā nevar aizvietot ar pieredzējuša farmaceita asistenta darbu. Kā skaidroja J.Zvejnieks, nevar piecus gadus akadēmiski izglītojušos speciālistu ar augstāko izglītību pielīdzināt asistentam ar zemāka līmeņa – profesionālo – izglītību; tas vienkārši neesot godīgi. Tie farmaceita asistenti, kas jau ilgstoši, daudzus gadus strādājuši aptiekā, ir pieredzējuši, taču jaunie koledžas absolventi vēl tuvāko gadu laikā nebūs ar šādu pieredzes bagāžu, pauda K. Blumfelde. Tāpēc jautājums par viena speciālista pielīdzināšanu citam nav vienkāršs. K. Blumfelde ierosināja, ka LFB Izglītības darba grupa varētu caurskatīt biedrības rīcībā esošos datus, lai noskaidrotu, cik daudzās Latvijas aptiekās nav iespējams nodrošināt pastāvīgu farmaceita klātbūtni jeb – kurās aptiekās strādā tikai farmaceita asistenti. J. Zvejnieks skaidroja, ka šie grozījumi netiks virzīti tālāk, kamēr nebūs veikti visi nepieciešamie aprēķini.

LFB arī plāno, ka tā varētu koordinēt “aizvietotājfarmaceitu” rotāciju uz aptiekām, kur atvaļinājumu sezonā vai citā laikā nepieciešami papildspēki. Tā būtu iespēja tiem farmaceitiem, kas var un vēlas, konkrētā laika posmā piestrādāt kaut kur papildus. Šāda kārtība pastāv arī citās Eiropas valstīs.

Vēl valdes sēdē tika apspriesti “BaltPharm Forum” rezultāti. Kā informēja K. Blumfelde, šogad Rēzeknē notikušajā Baltijas valstu farmaceitu forumā piedalījās ap 70 Latvijas, 40 Lietuvas un 15 Igaunijas pārstāvji. Saņemtas pozitīvas atsauksmes gan no Latvijas, gan ārvalstu kolēģiem. “Latvijā rīkotie “BaltPharm Forum” pasākumi vienmēr atšķiras ar to, ka vienīgie cenšamies uzaicināt vienu divus lektorus no valstīm, kas ir ārpus konferences dalībvalstīm, ar mērķi paplašināt farmaceitu redzesloku, iepazīt citu, dažkārt absolūti atšķirīgu pieredzi,” tā K.Blumfelde.

K. Blumfelde arī informēja, ka noslēdzies Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētais projekts, kura ietvaros veikti apmaiņas braucieni uz Nīderlandi un Vāciju farmaceitiskās aprūpes izpētei, izstrādāta LFB attīstības stratēģija, izstrādāti farmaceitiskās aprūpes standarti, izveidota jauna LFB interneta mājas lapa, organizēti izglītības pasākumi speciālistiem un paveikti citi darbi. Aprīļa beigās notika projekta uzraudzības vizīte, kur Sabiedrības integrācijas fonds veica visu projekta aktivitāšu dokumentu, kā arī grāmatvedības uzskaites pārbaudi. “Esam gandarīti, ka pirmais projekts ir realizēts veiksmīgi un saņēmis arī pozitīvu atzinumu no uzraugošās institūcijas,” valdes sēdē teica K.Blumfelde.

Valdes sēdē tika prezentēta arī jaunā biedrības mājas lapa, kas vēl tiek attīstīta. Mājas lapā jau ievietota daudzpusīga informācija par LFB un nozares aktualitātēm, kā arī visu tuvāko tālākizglītības pasākumu kalendārs. Slēgtajā sadaļā ikvienam biedram pieejama informācija par viņa uzkrātajiem tālākizglītības punktiem un diskusiju forums.

Valde veica grozījumus Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas eksaminācijas komisijas sastāvā, balsojot par komisijas locekļu skaita samazināšanu – no četriem uz trim. Eksaminācijas komisijā darbosies Rīgas Stradiņa universitātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja  asoc. prof. Ilze Bārene, Veselības inspekcijas Zāļu kontroles nodaļas vadītāja Linda Rotberga un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras pasniedzējs Dr. med., asoc. prof. Šimons Svirskis, kurš gan šobrīd maina darba vietu, pārejot strādāt uz RSU.

Nākamā valdes sēde paredzēta 17. jūnijā.

Elīna Badune

5 komentāri

  1. Sakiet lūdzu, vai farm.asistents ar 10 vai 20 gadu stāžu tiešām nevar kompetenti sniegt konsultāciju klientam?
    Vai viņam aiz muguras būtu jāstāv farmaceitam?
    Mūsu tālākizglītības process paredz, ka gan farmaceits, gan farm.asistents apmeklē vienādus talākizglitības kursus un kraj zināšanas lai kvalitatīvi apkalpot klientus.
    Varbūt vienkaršāk ir sadalīt kompetences:
    – ikdienas klientu jautājumi ir pa spēkam gan farm.asistentiem, gan farmaceitiem
    – ja klients vēršas ar sarežģītākiem jautājumiem (laikā kad nav farmaceita) var taču piedāvāt šo konsultāciju citā (pat konkrētā laikā), kas ir abejādi izdevīgs.
    Mūsu aptiekas dienas darba laiks 10 stundas, no tām 8st. farmaceits ir uz vietas, vai tiešām dēļ tām 2st. būtu jāmeklē vēl farmaceits un nepietiek ar farm.asistentu…….

  2. Viens ko es nespēju saprast, kas notiks ar farmaceitu asistentiem pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums par farmaceita pastāvīgu klātbūtni aptiekā? Visi darba devēji plāno savu darbinieku resursus darba laikā tā, lai tas būtu efektīvi gan no darba laika, gan izdevumu viedokļa. Man jau izskatās, ka pie plānotās shēmas daļa asistentu paliks bez darba….

    • Kas notiks- atlaidīs! Ja nopietni- savā novada pilsētā zinu vairākas aptiekas, kur ir 1 farmaceits un vairāki asistenti, bet nemana bez darba esošus farmaceitus, ko pieņemt vietā. Vēsture kā ar asistentiem- lauku aptieku vadītājiem, kam lika augstskolu beigt. Jautājums tikai- vai būs pietiekoša motivācija? Situācija tomēr krietni atšķiras no laukiem.

  3. Baigā jēga no tāda aizvietotājfarmaceita,kas ierotēs aptiekā uz mēnesi ,un tad pēc pusgada vēl uz mēnesi! Ne viņš zin,kur kas stāv,ne arī pazīst klientus! Tad nu gan diža farmaceitiskā aprūpe – rinda stāv ,bet viņš stresaini staigā gar plauktiem un meklē medikamentus!

    • Bet, ja nav cita varianta – slēdz aptieku ciet vai arī nodrošini darbu, kaut “ārkārtas” režīmā… Farmaceits tak arī cilvēks – slimo, iet atvaļinājumā.

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.