Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Labklājības ministrija (LM) rosina no 2027. gada 1. jūlija līdz 2028. gada beigām izmēģinājuma kārtā ļaut ārstiem pagarināt darbnespējas lapu pēc 26 darbnespējas nedēļām bez Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinuma, liecina LM grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.
Likumprojekts nodots publiskajai apspriešanai līdz 27. jūlijam. Tas paredz, ka gadījumā, ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par 26 kalendārajām nedēļām, slimības pabalsta izmaksas periodu varētu pagarināt līdz 52 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz ārsta atzinumu. Patlaban šādā gadījumā slimības pabalsta izmaksas periodu var pagarināt tikai, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu.
LM plāno jauno kārtību sākotnēji ieviest kā 18 mēnešus ilgu izmēģinājuma projektu. Tā laikā ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts varētu pagarināt darbnespējas lapu pēc 26.nedēļas, ja būtu saņemts arī cita ārsta speciālista slēdziens, kas nav vecāks par 60 dienām.
Speciālista slēdzienā būtu jāapraksta personas veselības stāvoklis un jāpamato nepieciešamība turpināt ārstēšanu un darbnespēju.
Pacientam savukārt vairs nebūtu jāiesniedz VDEĀVK iesniegums un ārsta aizpildīts nosūtījums, lai saņemtu komisijas atzinumu. LM uzsver, ka tas mazinātu administratīvo slogu pacientiem, ārstiem un komisijai, kā arī risku, ka slimības pabalsta izmaksa tiek pārtraukta formālu iemeslu dēļ.
VDEĀVK gadā sagatavo aptuveni 5500 atzinumu par darbnespējas lapu pagarināšanu. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik komisija vidēji mēnesī pieņem lēmumu kopumā, norādīts likumprojekta aprakstā.
Arī Valsts kontrole šī gada janvārī veiktajā revīzijā secinājusi, ka komisija ierobežotos cilvēkresursus izmanto arī tai neraksturīgas funkcijas veikšanai. Darbnespējas lapu pagarināšanas izvērtēšanai ik gadu nepieciešamas gandrīz četras ārstu ekspertu slodzes.
Izmēģinājuma laikā plānots uzraudzīt ilgstošo darbnespējas gadījumu skaitu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāto slimības pabalstu dinamiku un ārstu pieredzi. Ja būtisks ilgstošo darbnespējas lapu skaita pieaugums netiktu konstatēts, jauno kārtību varētu rosināt ieviest pastāvīgi.
Likumprojekts vēl būs jāskata valdībā un par to jālemj Saeimā.
Šī gada janvārī VDEĀVK vadītājas vietniece invaliditātes ekspertīzes jautājumos Sandra Ausekle aģentūrai LETA pauda, ka VDEĀVK darba grupā ar Veselības ministriju (VM) un LM strādā pie risinājuma, lai tai uzticēto uzdevumu pagarināt darbnespējas lapas pēc 26 nedēļām pārnestu uz veselības resoru.
Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma ir sadrumstalota un nevienlīdzīga. Turklāt situāciju pasliktina arī VDEĀVK uzticētais uzdevums pagarināt darbnespējas lapas pēc 26 nedēļām, kas pēc būtības ir veselības nozares pienākums, norādījusi Valsts kontrole. Šai funkcijai ik gadu vajag ap četrām ārstu ekspertu slodzēm, un tās pārcelšana uz veselības resoru, pēc revidentu aplēsēm, varētu samazināt lēmumu kavējumus līdz pat 46%.
VDEĀVK skaidro, ka komisijas kapacitāti un lēmumu pieņemšanas termiņu ievērošanu būtiski ietekmē arī cilvēkresursu noslodze, tostarp funkciju, kas nav tieši saistītas ar invaliditātes novērtēšanu, veikšana. Līdz ar to šāda pārdale atbrīvotu komisijas kapacitāti invaliditātes ekspertīžu veikšanai, mazinātu termiņu riskus un ļautu vairāk resursu veltīt sarežģītu gadījumu izvērtēšanai.
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka invaliditātes ekspertīze kopumā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, tomēr process nav organizēts optimāli. Piemēram, nosūtījumus uz ekspertīzi joprojām gatavo papīra formā, un tos e-veselībā varēs sagatavot tikai 2029. gadā.
VDEĀVK nav pieejas citu iestāžu datiem par izmeklējumiem, tehniskajiem palīglīdzekļiem, saņemto aprūpi vai rehabilitāciju, tāpēc informācija lielā mērā jāapkopo ģimenes ārstiem, tādā veidā palielinot administratīvo slogu.
Revidenti norādījuši arī uz VDEĀVK kapacitātes problēmām – aptuveni 60% ekspertu strādā virs optimālās noslodzes, un lēmumi ne vienmēr tiek pieņemti termiņā.
Valsts kontrole LM sniegusi deviņus ieteikumus, lai invaliditātes statusu turpmāk varētu izmantot kā pamatu mērķētam atbalstam, tai skaitā uzlabojot informācijas apriti, stiprinot VDEĀVK kapacitāti un vairāk orientējot valsts un pašvaldību atbalstu uz cilvēku faktiskajām vajadzībām, nevis formāliem kritērijiem.
Avots: LETA
