Sākums » Farmācija » LPMA vērtē Veselības ministrijas paveikto un vēl veicamo ceļā uz zāļu pieejamības palielināšanu
LPMA vērtē Veselības ministrijas paveikto un vēl veicamo ceļā uz zāļu pieejamības palielināšanu

LPMA vērtē Veselības ministrijas paveikto un vēl veicamo ceļā uz zāļu pieejamības palielināšanu

Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA) pozitīvi vērtē veselības ministra Gunta Belēviča apņemšanos panākt zāļu pieejamības palielināšanu Latvijas iedzīvotājiem. Par šo ministra ieceri šī gada 11. maijā informēja ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz Gunta Belēviča tajā pašā dienā teikto Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā”. Tomēr pirms nākotnes plānu apspriešanas būtu vērts atskatīties uz līdz šim jau paveikto, savā paziņojumā masu medijiem pauž LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics. Viņš norāda – nākas secināt, ka ministra iepriekš ieviestie pasākumi, kas arī līdz šim pamatā bijuši vērsti uz zāļu cenu samazināšanu, tā arī nav devuši gaidāmo rezultātu. Kāpēc tā, un vai ir pamats cerēt, ka šoreiz izdosies?

Kas īsti ir paveikts zāļu cenu samazināšanas virzienā esošā veselības ministra nepilnu divu gadu darbības laikā?

““Es panākšu zāļu cenu samazinājumu,” ir bijuši Gunta Belēviča bieži atkārtotie vārdi, dažkārt piesaucot arī konkrētu apmēru − 10%. Par šo uzstādījumu dzirdam jau no pirmajām dienām, kopš Guntis Belēvičs stājās veselības ministra amatā. Pirmās iniciatīvas tika vērstas uz paralēli importēto zāļu ievešanas atvieglošanu valstī. Piesaucot sagaidāmo konkurences palielināšanos, sabiedrībai tika pasniegts, ka zāļu ražotāji būs spiesti samazināt nepamatoti „uzskrūvētās” zāļu cenas. Taisnības labad jāsaka, ka ar šīm „uzskrūvētajām” zāļu cenām Latvijā pamanās darboties 77 zāļu lieltirgotavas (viens no augstākiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES), rēķinot uz iedzīvotāju skaitu), no kurām daļa peļņu gūst, izvedot no Latvijas uz citām valstīm, kā apgalvo ministrs, „dārgās” zāles par vairāk nekā 80 mlj eiro gadā (kopējā zāļu realizācija Latvijā 2015. gadā – 332 mlj eiro)! Turklāt šajos 80 miljonos nav ierēķinātas Latvijas zāļu ražotāju eksportētās zāles,” norāda Jurševics. Zāļu ražotāji jau iepriekš izteica šaubas par šīs ministra iniciatīvas – paralēli importēto zāļu ievešanas atvieglošanas − reāliem ieguvumiem sabiedrībai, norādot, ka uzņēmēji, kuri nodarbojas ar zāļu eksporta/importa biznesu, nav labdarības organizācijas, kurām primāri rūp sabiedrības intereses, un prognozēja, ka šī iemesla dēļ zāļu cenu samazinājums, ja tāds vispār būs, būs ļoti nenozīmīgs. Ne vairāk kā to prasa/pieļauj spēkā esošie normatīvie akti, kas nosaka, ka pietiek, ja paralēli importētās zāles ir tikai par 1 centu lētākas nekā Latvijā reģistrētās un izplatītās. “Un šodien mēs redzam, ka zāļu cenas kopumā nav kļuvušas zemākas. Rodas jautājums – kas visu šo īstenoto pasākumu rezultātā ir bijuši patiesie ieguvēji?” jautā Jurševics.

Kā nākamie soļi zāļu cenu samazināšanas virzienā sekoja lielo zāļu iepakojumu sadalīšanas mazākos iepakojumos procesa atvieglošana. Pamatdoma bija − jo lielāks iepakojums, jo zemāka cena. Sadalot zāļu iepakojumus mazākos ārpus paša zāļu ražotāja uzņēmuma, t.i., lieltirgotavās vai aptiekās, tika sagaidīts, ka zāļu cenas galarezultātā būs mazākas. “Te gan uzreiz radās jautājums – vai zāļu ražotājam, veicot šīs darbības daudz lielākos apjomos un uz atbilstošas automatizētas iekārtas, šis process nav lētāks un pacientam drošāks? Iespējams, ka atsevišķos gadījumos ir kāds ieguvums, to darot arī ārpus zāļu pamatražotnes. Bet vai tieši pacientam no tā ir kāds labums? Rezultāts – zāļu cenas aptiekās ir bez jūtamām izmaiņām pacientam. Atkal tas pats jautājums – kas visu šo īstenoto pasākumu rezultātā ir bijuši patiesie ieguvēji?” jautā LPMA vadītājs.

Būsim korekti, runājot par nākotnes plāniem

“Par to, ka ministram ir jauni plāni, kā panākt zāļu cenu samazinājumu, uzzinājām no ziņu aģentūras LETA 11. maija publikācijas, atsaucoties uz Gunta Belēviča tajā pašā dienā teikto Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā”,” norāda Jurševics.

“Lai arī ar cerībām raugāmies uz ministra plāniem un pieņemam, ka ceļā uz to īstenošanu ir notikusi tikai „komunikācijas kļūda”, nevis kādam ir bijusi vēlme (vai sanācis) vēlamo nosaukt par esošo, mēs, ģenērisko medikamentu ražotāji, tomēr nevaram nenorādīt uz kādu būtisku neprecizitāti minētajā LETA ziņā un ministra teiktajā. Proti, apgalvojumā, ka attiecībā uz ģenēriskajiem jeb patentbrīvajiem medikamentiem „ir stājušies spēkā normatīvo aktu grozījumi, kas noteic, ka reģistrācijas maksa no Eiropas Savienības importētiem un savienībā ražotajiem šāda tipa medikamentiem ir samazināta desmit reizes”,” norāda Jurševics.

Viņš apgalvo: “Ja teiktais atbilstu patiesībai, tad atbilstoši Veselības ministrijas iecerei, pacienti (kā rāda citu valstu pieredze) būtu pirmie, kas pamanītu, ka zāles aptiekās patiešām ir kļuvušas lētākas. Ja! Ja vien minētais reģistrācijas maksas samazinājums desmitkārtīgā apmērā, kā apgalvots, patiešām attiektos uz „no Eiropas Savienības importētiem un savienībā ražotajiem” ģenēriskajiem medikamentiem.” Jurševics skaidro, ka diemžēl tā neesot, vismaz ne Latvijā. “Turklāt ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, zāļu reģistrācijas maksas ģenēriskajiem medikamentiem, izņemot nacionālo reģistrācijas procedūru, patiešām un joprojām ir visai augstas. Kopš šī gada 1. janvāra 90% atlaide, uz ko atsaucas ministrs, tiek piemērota tikai ģenērisko vai līdzīgu bioloģiskās izcelsmes zāļu reģistrācijas maksai nacionālajā reģistrācijas procedūrā, nevis attiecināta uz visiem reģistrētajiem ģenēriskajiem medikamentiem, kas ražoti Eiropas Savienībā vai no tās importēti. Kopumā 2015. gadā no visiem dažādās procedūrās reģistrētiem 349 medikamentiem nacionālā procedūrā reģistrēti bija tikai 12 medikamenti (jeb 3,5%)! Protams, arī nacionālās procedūras reģistrācijas maksu samazinājums ir solis vēlamajā virzienā, sevišķi vietējiem ražotājiem, un tas arī tiek novērtēts,” saka Jurševics. Bet − vai tiešām tiek sagaidīts, ka tas vien spēs nodrošināt cerēto rezultātu − kopējā zāļu cenu līmeņa samazinājumu?

Situācija ar ģenērisko medikamentu piedāvājuma veicināšanu Latvijā

Šo situāciju LPMA vadītājs raksturo īsi − Latvijā atbalsts ģenēriskajiem medikamentiem joprojām ir vairāk deklaratīvs nekā reāls. “Cerot, ka veselības ministra Gunta Belēviča vadībā ledus beidzot tomēr ir sakustējies (gan vēl nezinot, kādi tieši ir ministra plāni un ieceres), jāatzīst, ka vilcināšanās ar īstas zaļās gaismas došanu ģenēriskos medikamentus atbalstošai valsts politikai līdz šim ir bijusi grūti saprotama. Citviet pasaulē dažādu labvēlīgu priekšnosacījumu radīšanu ģenērisko medikamentu ienākšanai tirgū, t.sk. kā pirmais − zāļu reģistrācijas maksas samazināšana, ir ierasta valsts prakse, lai panāktu zāļu cenu samazināšanos,” norāda Jurševics.

Viņš uzsver, ka līdzšinējais atbalsta trūkums ģenērisko medikamentu ienākšanai tirgū ir neizprotams arī no tā aspekta, ka, samazinot zāļu reģistrācijas maksu ģenēriskajiem medikamentiem, tiktu risināta vēl kāda no ministra puses apkarošanai pieteikta problēma. Proti, atlaides, ko no zāļu ražotājiem pieprasa aptieku ķēdes un zāļu lieltirgotavas. “Veicinot jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, sīvas konkurences rezultātā ražotājiem „valsts atlaide”, t.i., zāļu reģistrācijas maksas samazinājums, būtu tiešā veidā jāizmanto pacientu labā − samazinot zāļu cenas, nevis kā šobrīd, saskaņā ar ministra teikto, jāatdod tirgotājiem,” pauž LPMA valdes priekšsēdētājs.

“Arī jau iepriekš minētās līdzšinējās ministra iniciatīvas attiecībā uz paralēlā importa veicināšanu, kas paredz nepiemērot gada maksu par paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā, vērtējot ilgtermiņa perspektīvā, nekalpo kā atbalsts to ģenērisko medikamentu ražotājiem un to pārstāvniecībām, kas, reģistrējot savus medikamentus Latvijā, ir uzņēmušies (vai būtu gatavi uzņemties − to uzņēmumu gadījumā, kas vēl nav pārstāvēti Latvijā) saistības pret valsti un pacientiem. Tieši pretēji − maza tirgus gadījumā, kā tas ir Latvijā, pārspīlēts atbalsts paralēlajam importam rada tirgus apstākļus, kad lielāku ES valstu tirgos un to zāļu kompensācijas sistēmu ietvaros pārstāvētiem ražotājiem ir izdevīgāk zāles Latvijā nereģistrēt,” skaidro Jurševics.

Kas ietekmē zāļu gala jeb aptiekas cenu?

LPMA norāda, ka zāļu reģistrācijas maksas nenoliedzami ir viens no ļoti būtiskiem faktoriem, kas vai nu veicina, vai neveicina ģenērisko medikamentu ienākšanu tirgū un medikamentu pieejamību pacientiem. “Latvijā tās ir salīdzinoši augstas. Turklāt jāpiemin, ka zāļu ražotāji maksā arī (ne mazas) zāļu uzturēšanas gada maksas reģistros. Zālēm, kas ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, šīs gada maksas ir jāmaksā dubultā – Zāļu valsts aģentūrai par uzturēšanu Zāļu reģistrā un Nacionālajam veselības dienestam par uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā,” skaidro Jurševics.

Iepriekš minētie maksājumi līdztekus citam maksām un izmaksām, protams, ietekmē ražotāja piedāvāto cenu, taču zāļu gala cenu veido arī citas komponentes un tirgus dalībnieki, kas ir pakļauti valsts regulējumam – lieltirgotavas piecenojums, aptiekas piecenojums, PVN (12%). “Šeit atkal jāpiemin ražotāju atlaides lieltirgotavām un/vai aptieku ķēdēm, kas var būtiski ietekmēt cenas. Ministrs ir paziņojis, ka šīs publiski neredzamās atlaides tiks aizliegtas. Izskatās, ka tagad cīņas arēnā blakus iepriekšējā perioda cīnītājiem: ministrija – zāļu ražotāji, paralēli redzēsim arī: ministrija – lieltirgotāji/aptieku ķēdes. Esmu pārliecināts, ka ar šādu vienkāršotu pieeju – aizliegt! −, nekas netiks atrisināts un zāļu gala cenas nemainīsies. Nepārdomāta risinājuma rezultātā atsevišķos gadījumos zāļu cenas varētu pat palielināties. Ar to vēlos nevis teikt, ka šī ir joma, kurā nav problēmu, bet gan, ka tas nav veids, kā panākt vēlamo rezultātu,” paziņojumā presei pauž LPMA vadītājs.

Vai Latvijā zāles ir dārgas?

Jurševics norāda, ka, salīdzinot ar citām ES valstīm, zāļu cenas Latvijā ir vienas no zemākajām. Iedzīvotājiem, skatoties savos makos un uz cenu zīmēm aptiekā, tam, protams, ir grūti noticēt. “Problēma ir zemajos iedzīvotāju ienākumos un valsts izveidotajā zāļu kompensācijas sistēmā,” skaidro Jurševics. “Pareizāk − nevis pašā sistēmā, bet tās finansējumā. Lieki piebilst, ka mūsu valsts ieguldījums zāļu kompensācijā iedzīvotājiem ir viens no viszemākajiem ES. Turklāt ir svarīgi apzināties, ka nepārdomāta tiekšanās pēc zemām cenām var radīt citas problēmas – jaunu zāļu neienākšanu un esošo aizplūšanu no tirgus. Un šādām bažām ir pamats – zāles 80 mlj apmērā (ap 25% no visa Latvijas zāļu tirgus) tiek izvestas no valsts. Arī citu valstu pieredze rāda, ka neapdomīga tiekšanās pēc zemām cenām var radīt problēmas zāļu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem. Kompensācijas sistēmas ietvaros vairākus gadus iesaldētās un pazeminātās cenas kopumā nerisina zāļu pieejamības problēmu, jo tikai ar zemām cenām (salīdzinot ar citām ES valstīm) tā nav atrisināma. Pašreizējā valsts kompensācijas līmeņa apstākļos zāles nekad nevarēs būt tik lētas, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs tās varētu bez problēmām iegādāties. Tātad lētas zāles nenozīmē, ka tās iedzīvotājiem ir arī pieejamas. Piemēram, kādas konkrētas zāles, kas terapijas ietvaros pacienta jālieto gadu, Latvijā var būt nopērkamas par viszemāko cenu ES, piemēram, 1000 eiro par iepakojumu, ar ko pietiek vienam mēnesim. Zāles, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir lētas, bet vai pieejamas? Vai daudzi pacienti varēs bez problēmām tās nopirkt? Kaut vai ar 50% vai pat 75% valsts kompensāciju? Bieži risinājums šādā situācijā ir „ātrā kredīta” jūgs, radu vai draugu palīdzība, vai citi neordināri risinājumi”

Nepiepildītās cerības

Jurševics atgādina, ka 2011. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi LR „Farmācijas likuma” 36. pantā, kas Latvijā farmācijas biznesu nepārprotami pavērsa vienas noteiktas biznesa prioritātes virzienā. Runa ir par aptiekas īpašuma tiesībām, kuru izmaiņu rezultātā tika legalizētas tiesības jebkuram atvērt aptieku. “Šīs normas dēļ Guntis Belēvičs savulaik pārdeva savu visnotaļ veiksmīgi strādājošo aptieku tīklu, jo bija domājis, ka 10 gadu pārejas periods attiecībā uz prasību, ka aptieka varēs piederēt tikai farmaceitam, stāsies spēkā jau minētā 2011. gada 1. janvārī. Tāpēc papildus esošai izglītībai Belēviča kungs ieguva arī farmaceita grādu, lai savā īpašumā atbilstoši paredzētajiem grozījumiem varētu paturēt vienu aptieku. Bija domāts, ka viena aptieka varēs piederēt vienam farmaceitam, kurš kā primāro mērķi stādīs adekvātu iedzīvotāju farmaceitisko aprūpi, bet peļņu − protams, par to jādomā, bet tā nebūtu primāra. Tāda, nedaudz ideālistiska, bija „Farmācijas likuma” grozījumu autoru ideja nu jau 15 gadus senā pagātnē,” norāda Jurševics. “Diemžēl spēcīgā aptieku ķēžu lobija dēļ šāds scenārijs nepiepildījās. Kā būtu, ja būtu – varam tikai minēt. Bet šodien šīs normas grozījumu rezultātā redzam, ka pacients ir atstāts otrajā plānā, jo pirmajā ir peļņa. Kā jebkurā biznesā. Vienalga, vai tas ir lielveikals, piparbode vai aptieka. Tas būtu jāpatur prātā, sperot nākamos soļus zāļu cenu samazināšanas virzienā. Proti − pašreizējā sistēma, pareizāk, ieguvēji no tās, nav ieinteresēti tajā, lai zāļu gala cena būtu zema. Farmācijas nozarē ieviestajā sistēmā šodien darbojas biznesa pamatprincips – pārdot vairāk un dārgāk,” saka Jurševics.

Kur virzīties? Kādi ir farmācijas nozares attīstības mērķi?

Jurševics uzskata, ka līdz ar veselības sistēmas reformu, kas tagad ir valdības prioritāte, Veselības ministrijai jāpadomā arī par to, kā un kādā virzienā – pacienta vai biznesa − attīstīsies farmācijas nozare Latvijā ilgtermiņā. “Vai varbūt tiks likti pamati ideālai sistēmai, kas būs gana laba visiem? Bizness apmierināts ar rezultātiem un zāles pieejamas visiem! Tāds varētu būt ilgtermiņa maksimālais mērķis. Tuvākais − ārsta izrakstītās zāles pacients saņem aptiekā ar minimālu līdzmaksājumu vai bez maksas. Bet tas jau vairs nav tikai Veselības ministrijas jautājums, jo skar papildfinansējumu, attiecībā uz ko ir paziņots, ka nākamajā gadā veselībai tie būs tikai 35 mlj eiro. Cerams, ka kāda daļa no tā tiks novirzīta zāļu pieejamības palielināšanai iedzīvotājiem,” saka Jurševics.

Viņš ir pārliecināts, ka visu interesēs būtu redzēt, ka Veselības ministrijai ir mērķi farmācijas nozares attīstībā. Ka tā soli pa solim virzās šo mērķu īstenošanā. “Līdz šim spertie soļi nav devuši jūtamu rezultātu un ir likuši domāt, kas patiesībā ir reālie labuma guvēji no pretrunīgi vērtētajām izmaiņām farmācijas biznesa regulējumos. Tomēr tas, ka Belēviča kungam tagad ir jauns plāns, lai panāktu zāļu cenu samazināšanos Latvijā (cerams, arī zāļu pieejamību), vieš piesardzīgu optimismu, ka ministra mērķis ir meklēt un galu galā atrast risinājumus, kas patiešām strādā un dod rezultātus gan īsā, gan ilgākā termiņā,” pauž LPMA vadītājs.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.