Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Neoficiālo maksājumu prakses novēršanai veselības nozarē pēdējos gados stiprināti korupcijas risku mazināšanas pasākumi, tai skaitā pilnveidotas ārstniecības iestāžu iekšējās kontroles sistēmas un attīstīti trauksmes celšanas mehānismi, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Tāpat ieviesti stingrāki interešu konflikta un dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, kā arī veicināta pakalpojumu sniegšanas un finanšu procesu caurskatāmība. Slimnīcas īsteno darbinieku izglītošanu par ētikas, interešu konflikta un pretkorupcijas jautājumiem.
VM uzsver, ka attiecībā uz korupciju veselības aprūpē nedrīkst būt nekādas tolerances. Jebkuras aizdomas par prettiesisku rīcību, tostarp neoficiālu maksājumu vai cita nepienākoša labuma pieprasīšanu vai pieņemšanu, ir rūpīgi jāizmeklē atbildīgajām institūcijām, un vainīgajām personām jāsaņem likumā paredzētā atbildība.
Pacientiem ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no jebkādu papildu maksājumu vai dāvanu sniegšanas.
VM vērš uzmanību, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu par ārstniecības iestāžu, tai skaitā valsts kapitālsabiedrību, darbību un darba organizāciju iekšējās kontroles sistēmu un korupcijas risku novēršanu tieši atbildīga ir konkrētās ārstniecības iestādes vadība jeb valde. Valdes kompetencē ir nodrošināt labas pārvaldības principu ievērošanu, efektīvu risku pārvaldību un savlaicīgu reaģēšanu uz iespējamajiem pārkāpumiem.
Ministrijas rīcībā nav vienotas statistikas, kas precīzi raksturotu neoficiālo maksājumu apmēru veselības aprūpē, jo šādas darbības pēc būtības ir slēptas.
VM atzīmē, ka nozarei nozīmīgi ir regulāri sabiedriskās domas pētījumi un pacientu aptaujas, kas ļauj identificēt riskus un attiecīgi pilnveidot korupcijas novēršanas pasākumus. VM ieskatā galvenais mērķis ir panākt, lai ikviens pacients būtu pārliecināts, ka kvalitatīva veselības aprūpe Latvijā ir pieejama bez neoficiāliem maksājumiem un jebkādu nepienākošos labumu sniegšanas.
Kā ziņots, vairums jeb 85% no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības personai vai citam medicīnas darbiniekam ir devuši naudu vai dāvanu papildus oficiālajiem maksājumiem, to darījuši pēc pašu iniciatīvas, liecina Tiesībsarga biroja apkopotie dati.
Savukārt 10% iedzīvotāju atzinuši, ka to darījuši pēc ārsta vai cita medicīnas darbinieka mājiena, lūguma vai pieprasījuma.
Tiesībsarga birojā secināts, ka neoficiālu maksājumu prakse Latvijas veselības aprūpē joprojām pastāv un ir aktuāla.
Birojā atzīmē, ka, lai gan tikai desmitā daļa cilvēku, kuri ir snieguši naudu vai dāvanu papildus oficiālajiem maksājumiem, norāda, ka to darījuši pēc ārstniecības personas iniciatīvas, šādi gadījumi apliecina, ka pacienti atsevišķās situācijās joprojām var saskarties ar mājieniem, lūgumiem vai citiem mudinājumiem sniegt papildu samaksu. Šāda prakse nav pieļaujama, jo ārstniecības pakalpojumu saņemšanai jānotiek atbilstoši normatīvajam regulējumam un bez nepamatotas ietekmes uz pacienta lēmumiem, uzsver Tiesībsarga birojā.
Tiesībsarga biroja iegūtie dati arī atklāj, ka Latvijas sabiedrībā saglabājas izteikta vēlme pateikties ārstniecības personām, tostarp sniedzot neoficiālas dāvanas vai maksājumus. No tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā devuši naudu vai dāvanu, 68% kā galveno iemeslu minējuši vēlmi pateikties. Savukārt 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašu iniciatīvas sniegta pateicība ārstniecības personai pēc ārstēšanas ir pieņemama, bet 54% to uzskata par pieņemamu īpaši nozīmīgās dzīves situācijās, kad izšķiras veselība vai dzīvība.
Tādējādi Tiesībsarga birojā secināts, ka pateicību kultūra sabiedrībā ir cieši iesakņojusies un bieži tiek uztverta kā cilvēciska atzinības izpausme. Tomēr birojā arī uzsver, ka šāda prakse var izpludināt robežu starp brīvprātīgu pateicību un neoficiālu samaksu, radot priekšstatu, ka labāku attieksmi vai priekšrocības veselības aprūpē iespējams iegūt ar naudu vai dāvanām.
Izpēte arī rāda, ka kopumā 40% respondentu pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības personām devuši naudu vai dāvanas papildus oficiālajiem maksājumiem. Lielākā daļa pateicību sniegtas, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Tiesībsardzes ieskatā neoficiālo maksājumu mazināšanai nepietiek vien ar kontroles mehānismiem un sankcijām. Tikpat svarīgi ir veicināt sabiedrības izpratni par pacientu tiesībām un piedāvāt skaidrus, caurskatāmus un ētiskus veidus, kā pateikties ārstniecības personām, vienlaikus nepieļaujot situācijas, kurās pateicība var radīt nevienlīdzību starp pacientiem vai ietekmēt uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai.
Izpētē “Neoficiālie maksājumi un pateicības Latvijas veselības aprūpē” analizēta sabiedrības pieredze un attieksme, ārstniecības personu profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu, izglītības iestāžu un valsts institūciju prakse, kā arī identificēti iespējamie risinājumi neoficiālo maksājumu mazināšanai veselības aprūpē.
Sabiedrības attieksmes un pieredzes noskaidrošanai Tiesībsarga biroja uzdevumā pētījumu centrs “Kantar” veica reprezentatīvu aptauju, kurā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Avots: LETA
