OECD: Latvijā veselības aprūpes rādītāji lielākajā daļā jomu atpaliek no organizācijas valstu vidējā līmeņa

Latvijā veselības aprūpes sistēmas sniegums lielākajā daļā izvērtēto rādītāju ir zemāks nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD publicētais pārskats “Health at a Glance 2025: Latvia”.

Saskaņā ar pārskatā apkopotajiem datiem, Latvija veselības aprūpei tērē 3411 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, kas ir aptuveni 3100 eiro. Tas ir ievērojami mazāk nekā OECD valstīs vidēji – 5967 ASV dolāri jeb aptuveni 5400 eiro. Veselības aprūpes izdevumi Latvijā veido 7,6% no iekšzemes kopprodukta, kamēr OECD valstīs vidēji tie ir 9,3%.

Profilaksei Latvijā tiek novirzīti 2,6% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, kas ir nedaudz mazāk nekā OECD vidējais rādītājs – 3,4%. Vienlaikus obligātās priekšapmaksas mehānismi Latvijā sedz tikai 60% no veselības aprūpes izdevumiem, kamēr OECD valstīs vidēji – 75%, kas liecina par salīdzinoši augstu tiešo maksājumu slogu pacientiem.

Pārskatā norādīts, ka 8,4% Latvijas iedzīvotāju ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, salīdzinot ar 3,4% OECD valstīs vidēji. Tikai 54% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, kamēr OECD valstīs vidēji šādu apmierinātību pauž 64% iedzīvotāju.

Veselības aprūpes kvalitātes rādītāji Latvijā ir nevienmērīgi. Bērnu vakcinācijas aptvere pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu sasniedz 97%, pārsniedzot OECD vidējo līmeni. Vienlaikus krūts vēža skrīningā piedalās tikai 36% sieviešu, kamēr OECD valstīs vidēji – 55%.

Pārskatā arī secināts, ka mirstība 30 dienu laikā pēc akūta miokarda infarkta Latvijā sasniedz 13,5%, bet pēc insulta – 17,3%, kamēr OECD valstīs vidēji šie rādītāji ir attiecīgi 6,5% un 7,7%.

Veselības sistēmas resursu jomā Latvijā ir 3,4 praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā OECD valstīs vidēji – 3,9, kā arī 4,2 praktizējošas māsas uz 1000 iedzīvotāju, kamēr OECD valstīs vidēji ir 9,2.

Savukārt slimnīcu gultu skaits Latvijā ir 5,0 uz 1000 iedzīvotāju, kas ir līdzīgs OECD vidējam rādītājam – 4,2. Diagnostikas iekārtu – datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses un pozitronu emisijas tomogrāfijas iekārtu – skaits Latvijā sasniedz 65 uz vienu miljonu iedzīvotāju, pārsniedzot OECD vidējo rādītāju – 51. Ģenerisko zāļu īpatsvars farmācijas tirgū Latvijā pēc apjoma ir 77%, kamēr OECD valstīs vidēji – 56%.

Ziņojumā izmantoti jaunākie pieejamie OECD salīdzināmie oficiālie statistikas dati, kas pārsvarā attiecas uz 2023. gadu, bet atsevišķos gadījumos – uz 2022. vai 2024. gada datiem, kā arī uz vairāku gadu periodu tendencēm. Pārskats publicēts 2025. gada novembrī.

Avots: LETA