“Olainfarm”: VM rosinātās izmaiņas recepšu medikamentu kompensācijas sistēmā neuzlabos medikamentu pieejamību vai investīciju vidi tirgū

Veselības ministrijas (VM) rosinātās izmaiņas recepšu medikamentu kompensācijas sistēmā neuzlabos medikamentu finansiālo pieejamību vai investīciju vidi tirgū, kā arī nozarē rada nevajadzīgu satraukumu, pauda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

“Vispirms gribu atgādināt, ka ikvienām izmaiņām ir jābūt pārdomātām un jābūt skaidrībai, kādi ir konkrēto izmaiņu mērķi, kā tas ietekmēs pacientus un tirgu ne tikai šodien, bet arī pēc trīs mēnešiem, gada, diviem vai pieciem,” uzsvēra Bundulis. Viņš norādīja, ka patlaban gan vairāk veidojas sajūta, ka VM iecere ir populistiska ideja bez seguma, ir uzsaukumi un no tiem atvasinātas atsevišķas plānotās aktivitātes, bet īsti nav ne skaidra mērķa, ne analīzes, ne saprotama ilgtermiņa plāna un finansējuma tā īstenošanai.

Bundulis skaidroja, ka, lai arī Latvijā ir vēsturiski augsti attīstīta un spēcīga farmācijas nozare un savi nacionāla līmeņa zāļu ražotāji, iekšējā medikamentu tirgū to īpatsvars veido tikai 5-6%, kas ir maz, salīdzinot ar citām Rietumvalstīm, kur vietējie ražotāji savos mājas tirgos veido līdz pat 40% īpatsvaru.

Viņš norādīja, ka Latvijā situācija zāļu tirgū lielā mērā ir tieši atkarīga no globālajiem, lielajiem ārvalstu farmācijas uzņēmumiem. Šīm kompānijām, kuru gada apgrozījums ir vairāki desmiti miljardu eiro, ir daudz pieejamāki resursi un arī iespējas, lai ietekmētu tirgus situāciju, tostarp arī regulējumu un kopējo cenu līmeni, politiku un tirgus virzību.

Tāpat Bundulis sacīja, ka jāņem vērā, ka tieši patentbrīvo medikamentu pieejamība ir viens no galvenajiem konkurences faktoriem, kas ietekmē situāciju un kopējo cenu līmeni medikamentu tirgū. Tiklīdz oriģināl medikamentiem, ko pamatā šobrīd ražo un Latvijas tirgū piedāvā tikai lielās, starptautiskās kompānijas, beidzas patenta termiņš un tirgū parādās ģenēriskie preparāti, cenu līmenis samazinās.

“Attiecīgi, ja VM ir mērķis ilgtermiņā nodrošināt plašāku medikamentu pieejamību un aktīvāku tirgu, jāsāk būtu tieši ar patentbrīvo medikamentu ienākšanas tirgū veicināšanu,” minēja “Olainfarm” vadītājs, piebilstot, ka tāpat gan no medikamentu pieejamības, gan tirgus apgādes viedokļa ir ļoti svarīgi veicināt vietējo ražotāju lielāku īpatsvaru un līdzdalību tirgū, kas ir kritiski svarīgs jautājums arī attiecībā uz medikamentu piegādes drošību Latvijā ārkārtas situācijās, ņemot vērā, ka Latvija patlaban lielā mērā ir atkarīga no importētajiem medikamentiem.

Ņemot vērā, ka zāļu cenu jautājumā bieži tiek salīdzinātas cenas Baltijā, Bundulis uzsvēra, ka šajā jomā nedrīkst ignorēt, ka, pirmkārt, Latvijas galvenais mājasdarbs ir pašas valsts pārvaldes un politikas veidotāju lauciņā – panākt kompensējamo medikamentu sistēmas paplašināšanai nepieciešamo finansējumu, lai pacienta līdzmaksājums par recepšu medikamentiem būtu būtiski mazāks un tuvotos Eiropas vadošo valstu rādītājiem.

“Manā skatījumā, ja ir ideja kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut visus recepšu medikamentus, tādējādi sniedzot iespēju ārstam izvēlēties pacientam maksimāli piemērotāko terapiju, tad nevis ar 5% kompensāciju, bet vismaz 50% vai 70%, bet kritiskākajās diagnožu grupās arī 100%,” uzsvēra Bundulis, iestarpinot, ka Latvija patlaban kompensējamo medikamentu sistēmā investē par 30% mazāk nekā kaimiņvalstis.

Otrkārt, kā uzskaitīja “Olainfarm” vadītājs, Latvijā recepšu medikamentiem ir augstākais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Baltijā. “Tātad, ja ir politisks uzstādījums veidot līdzīgu sistēmu kā pārējās Baltijas valstīs, arī nodokļu likmes ir jāizlīdzina,” uzsvēra Bundulis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka, treškārt, ir jāstiprina farmaceitiskā aprūpe, jo tieši farmaceits ir tas, kurš bieži, īpaši reģionos pacientiem kalpo kā pirmais un vienīgais primārās veselības konsultāciju sniedzējs, tāpēc nedrīkst ieviest risinājumus, kas apdraudētu farmaceitiskās aprūpes pieejamību un kvalitāti. “Tieši otrādi – uz to jāliek lielāks uzsvars un beidzot farmaceitiskā aprūpe būtu jāiekļauj valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā,” norādīja Bundulis.

Jau ziņots, ka veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) viena no prioritātēm ir panākt medikamentu pieejamības uzlabošanos iedzīvotājiem, gan attīstot medikamentu kompensācijas sistēmu un sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunas un efektīvas zāles, gan pārskatot zāļu cenu veidošanas principus līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Viens no kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pamatfaktoriem ir medikamentu pieejamība.

Pēc VM sniegtās informācijas, notiek darbs pie konceptuālā ziņojuma, lai apzinātu būtiskākās problēmas par zāļu finansiālo pieejamību ietekmējošiem faktoriem un sniegtu risinājumus iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamībai.

Tomēr farmācijas nozare iebilst pret VM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālās pieejamības palielināšanu paustajām iecerēm.

Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas ieskatā, ziņojumā paustās ieceres samazināšot aptieku skaitu. “Aptieku skaita samazināšanos visvairāk izjutīs iedzīvotāji reģionos. Pašlaik Latvija ir ekskluzīvā situācijā – farmaceitisko aprūpi mūsu valstī nodrošina gan lielie un mazie aptieku uzņēmumi, gan individuālās aptiekas,” uzskata asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Arī Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA) iebilst pret VM plāniem, kā sekmēt zāļu cenu samazināšanu, jo uzskata, ka ministrijas ieceres apdraudot zāļu apgādi Latvijā.

Tikmēr “AB City” uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča sacīja, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla un VM ieceres apdraud aptieku darbību reģionos. Viņa arī norādīja uz nepieciešamību domāt par kompensējamo medikamentu skaita palielināšanu, ja valstij ir vēlēšanās pietuvoties kaimiņvalstu līmenim.

Saskaņā ar Jučkovičas teikto Latvijā ir 1744 kompensējamie medikamenti, Lietuvā – 2031, savukārt Igaunijā – 2388. Latvijā un Lietuvā no kopējā medikamentu saraksta sakrīt un ir salīdzināmi 669.

Tāpat viņa norādīja, ka atšķiras arī valstu budžets zāļu kompensācijām – Latvijā tie ir 200,706 miljoni eiro, paredzot vienam iedzīvotājam 107 eiro, Lietuvā tie ir 446,154 miljoni eiro, paredzot 159 eiro iedzīvotājam, savukārt Igaunijā kompensējamiem medikamentiem atvēlēti 215,751 miljons eiro, vienam iedzīvotājam novirzot 162 eiro.

“Olainfarm” īpašniece ir AS “Repharm” grupas māteskompānija “AB City”. “AB City” patiesie labuma guvēji, pēc kompānijas mājaslapā publiskotās informācijas, ir Josifs Apts, Sergejs Korņijenko, Andrejs Leibovičs, Aleksandrs Livšics, Mihails Lurje, Jeļena Ņikitina, Jānis Oskerko un Roberts Tavjevs.

Avots: LETA