Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Medicīniskā papilduztura pieejamība pacientiem ar smagām slimībām jāuzlabo, savlaicīgi pamanot uzturvielu nepietiekamību un nodrošinot piekļuvi uztura speciālistam neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas vai ārstēšanās vietas, norāda Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes loceklis Edgars Āboliņš.
Kā aģentūru LETA informēja medicīniskā uztura ražotāja “Nutricia” pārstāvji, neplānots svara zudums, īpaši smagas slimības laikā, var liecināt par uzturvielu nepietiekamību, kas var ietekmēt pacienta pašsajūtu, atveseļošanos un dzīves kvalitāti.
Saskaņā ar “Nutricia” aptaujas datiem vairāk nekā puse jeb 61% Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka neplānots svara zudums nopietnas slimības laikā ir normāls slimības līdzgaitnieks. Aptaujā arī noskaidrots, ka 68% Latvijas iedzīvotāju paši ir saskārušies ar vēzi vai šī slimība skārusi kādu viņiem tuvu cilvēku.
Iedzīvotāji, kuri paši vai kuru tuvinieki ir saskārušies ar vēzi, medicīnisku palīdzību neplānota svara zuduma gadījumā nereti meklētu novēloti. Aptaujā 49% respondentu norādījuši, ka pie ārsta vērstos tikai tad, kad cilvēks neplānota svara zuduma dēļ kļūtu fiziski vājš.
Savukārt 15% iedzīvotāju medicīnisku palīdzību meklētu pēc vairāk nekā 5% ķermeņa masas zuduma, bet teju tikpat pie ārsta vērstos tikai tad, kad cilvēks vairs nespētu uzņemt uzturu.
Uzņēmumā norāda, ka joprojām trūkst izpratnes par uzturvielu nepietiekamības pazīmēm un to nozīmi onkoloģisko un citu būtisku saslimšanu atveseļošanās procesā. Neplānots svara zudums vēža ārstēšanas laikā nav norma – tā var būt pazīme, ka organismam trūkst uzturvielu un nepieciešama savlaicīga ārstēšana, skaidro “Nutricia” medicīnas attiecību un tirgus pieejamības vadītājs Baltijā Dainis Rudovičs.
Uzturvielu nepietiekamība rodas, ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz uzturvielu vai organisms tās nespēj pilnvērtīgi uzsūkt. Biežākās tās pazīmes ir neplānots svara zudums, apetītes zudums, izteikts nogurums, muskuļu vājums, biežas infekcijas un nomākts garastāvoklis.
Ar uzturvielu nepietiekamību bieži saskaras onkoloģijas pacienti, kā arī pacienti pēc apjomīgām kuņģa un zarnu trakta operācijām, pēc insulta, smagām infekcijām un zarnu iekaisuma slimībām, kā arī gados vecāki cilvēki.
Lai gan pēdējos gados iespējas saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu ir paplašinājušās, pacientu pieredze rāda, ka šis atbalsts ne vienmēr līdz cilvēkam nonāk laikus, saprotami un vienlīdzīgi, norāda “Onkoalianse” valdes loceklis Āboliņš, aicinot uzlabot pieejamību.
Lai noskaidrotu savu vai tuvinieka uzturvielu nepietiekamības risku, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
Aptauju 2026. gada jūnijā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Avots: LETA
