Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pagājušās nedēļas portāla rakstos atspoguļoto nozares notikumu TOP 5:
1. Veikti grozījumi farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtībā.
21.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.290 „Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība”.
Grozījumi noteikumos paredz pagarināt farmaceita sertifikāta derīguma termiņu no līdzšinējiem trim gadiem līdz pieciem. Tāpat precizēti sertifikācijas kritēriji atbilstoši profesionālās tālākizglītības ietvaros definētajiem kritērijiem, papildus ietverot sabiedrības veselības, menedžmenta un personisko kompetenču pārzināšanu.
Grozījumos precizēti arī farmaceitu sertifikācijai iesniedzamie dokumenti, kā arī paredzēta kārtība situācijām, kad sertifikācijas pārbaudi nav izdevies nokārtot, skaidro ministrija.
2. LFB valdes sēdē apstiprina darba grupas un diskutē par likumdošanas jautājumiem.
22. janvārī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē apstiprināja jaunas darba grupas, kā arī runāja par likumdošanas jautājumiem.
Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks informēja biedrību par šajā gadā gaidāmajām izmaiņām nozares normatīvajos aktos. Šogad paredzēts ķerties klāt zāļu reklamēšanas noteikumiem, lai panāktu, ka zāļu ražotājiem jāsniedz informācija Veselības inspekcijai par zāļu lieltirgotavām piešķirtajām apjoma atlaidēm. Februārī tiks uzsākts darbs pie farmācijas jomas attīstības kopumā, strādājot pie galvenā nozares politikas plānošanas dokumenta. Saistībā ar jaunu Eiropas direktīvu ieviešanu, šogad plānoti arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”. Plānoti arī grozījumi aptieku darbības noteikumos saistībā ar farmaceitiskās aprūpes sniegšanu. Tuvākajā laikā plānots ķerties klāt aptieku izvietojuma kritērijiem, lai pielāgotu tos realitātei. Tāpat šogad svarīgs jautājums nozarē ir e-veselība, kam pakārtoti tiks dažādi grozījumi normatīvajos aktos. Šobrīd arī turpinās darbs pie Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, kas ir galvenais VM dokuments, un kurā tiek veidota sadaļa “Farmācija”.
Valde šajā sēdē apstiprināja jau esošo darba grupu – Izglītības darba grupas (Baibas Mauriņas vadībā) un Farmaceitiskās aprūpes darba grupas (Elitas Poplavskas vadībā) – turpmāku darbību, kā arī lēma par jaunu darba grupu izveidi. Valde atbalstīja Likumdošanas darba grupas atjaunošanu Anitas Ozoliņas vadībā, E-receptes koordinācijas darba grupas izveidi I.Rūķes vadībā un “BaltPharm Foruma” darba grupas izveidi K.Blumfeldes vadībā.
Slēgta tipa aptieku sekcijas vadītāja Inga Gūtmane informēja, ka Eiropas Savienības attiecīgā institūcijas vēlas standartizēt prasības klīnisko jeb slimnīcu farmaceitu profesijai. Tas paredz, ka slimnīcas aptiekā turpmāk varētu strādāt tikai klīniskais farmaceits, tādējādi uzliekot jaunu nosacījumu šiem speciālistiem iegūt papildu izglītību.
Rūpniecisko farmaceitu sekcijas vadītāja Anita Šenberga ziņoja, ka šobrīd notiek aktīva diskusija par rūpnieciskā farmaceita profesijas standarta izstrādi, kurā iesaistījušies gan Latvijas lielākie zāļu ražotāji, gan Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Šobrīd projekts iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā un tā galvenā doma ir jaunas studiju programmas izveide.
Valde apstiprināja pakalpojumu cenrādi eiro valūtā un uzņēma biedrībā divus jaunus biedrus.
3. Tiesa izbeidz tiesvedību “Repharm” prasībā pret Ārstu biedrību par neslavas celšanu.
Rīgas apgabaltiesa 15. janvārī pēc prasītāja lūguma izbeigusi apelācijas tiesvedību farmācijas holdinga AS “Repharm” prasībā pret Latvijas Ārstu biedrību (LĀB) un tās viceprezidentu par neslavas celšanu. Ar pieteikumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu tiesā vērsās “Repharm”. Tāpat apgabaltiesa par labu LĀB no pieteicēja piedzina tiesāšanās izdevumus 917,75 eiro apmērā. Lēmumu ir iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā.
Jau iepriekš ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn maija beigās noraidīja “Repharm” prasību. Uzņēmums tiesas ceļā pieprasīja atsaukt biedrības publicēto informāciju medijos un piedzīt no tās mantisku kompensāciju par neslavas celšanu masu medijos 50 latu (71 eiro) apjomā. “Repharm” norādīja uz biedrības viceprezidenta Māra Pļaviņa 2011.gada februāra beigās sagatavoto vēstuli toreizējam veselības ministram Jurim Bārzdiņam, kurā Pļaviņš paudis, ka farmaceiti ir atkarīgi no aptieku īpašniekiem – zāļu vairumtirgotājiem.
4. Zviedrija grib ierobežot paracetamola tirdzniecību lielveikalos.
Zviedrijā arvien skaļāk izskan aicinājumi ierobežot paracetamola tirdzniecību lielveikalos. Pēdējos četros gados gandrīz dubultojies to cilvēku skaits, kas saindējušies ar paracetamolu (pērn tādu bijis 1161) un mediķi pie tā vaino zāļu vieglo pieejamību, ziņo laikraksts “Diena”.
Saindējušos skaits strauji pieaudzis tieši kopš 2009. gada, kad valdība atļāva paracetamolu tirgot lielveikalos. Līdz tam šis preparāts bija nopērkams tikai aptiekās. Ilgstoša tā lietošana var izraisīt aknu bojājumus un atsevišķos gadījumos būt dzīvībai bīstama. Tāpēc Zviedrijas mediķi pieļauj, ka varētu rosināt aizliegt paracetamola tirgošanu lielveikalos.
5. Tiesa aizliedz “Olainfarm” lietot “Midolat” apzīmējumu uz medikamentiem.
Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta pagājušā nedēļā daļēji apmierināja AS “Grindeks” prasību pret citu medikamentu ražotāju AS “Olainfarm”, aizliedzot atbildētājai lietot vārdiskos apzīmējumus “Mildronāts”, “Midolat”, kirilicā lietoto “Midolat” uz precēm, ziņo aģentūra LETA. “Olainfarm” uzlikts pienākums iznīcināt visas zāles un to iepakojumu, kas marķēti ar vārdiskajiem apzīmējumiem “Mildronāts”, “Midolat”, kirilicā lietoto “Midolat” viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tomēr prasība tika noraidīta pārējā daļā par zaudējumu atlīdzības, morālā kaitējuma atlīdzības un likumisko procentu piedziņu un pienākuma uzlikšanu atsaukt un pilnībā izņemt no tirdzniecības zāles, kas marķētas ar vārdiskajiem apzīmējumiem “Midolat” un kirilicā lietoto “Midolat”.
No “Olainfarm” par labu “Grindeks” tika piedzīti tiesāšanās izdevumi 4919,99 eiro apmērā, kā arī valsts labā tika piedzīta valsts nodeva 1138 eiro apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā.
