Pētījums: lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir sirds problēmas

Situācija ar sirds un asinsvadu slimību pieaugumu Latvijā izraisa neslēptu satraukumu. Kā liecina “Norstat” veiktais pētījums, 61% Latvijas iedzīvotāju tā vai citādi ir saskārušies ar sirds un asinsvadu darbības problēmām. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā – 57% no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar šīm slimībām. Tajā pašā laikā katrs ceturtais nāves gadījums no sirds un asinsvadu slimībām ir novēršams gan no profilaktiskā, gan medicīniskā viedokļa.

Par to, ka problēma kļūst nekontrolējama, liecina pēc farmācijas kompānijas “Valentis” pasūtījuma veiktā “Norstat” pētījuma rezultāti. Aptauja atklāja, ka 61% respondentu ir saskārušies ar sirds un asinsvadu problēmām, jo jutuši tirpšanas sajūtu, spiedienu vai sāpes sirds rajonā. Tikai 30% pētījuma dalībnieku nekad dzīvē nebija saskārušies ar šādām problēmām, un 8% nevarēja tās atcerēties.

Vēl viena satraucoša tendence ir biežums, kādā aptaujātos nomoka sirds un asinsvadu problēmas. Proti, 18% respondentu sāpes vai diskomfortu sirds rajonā izjūt vairākas reizes mēnesī, 19% – reizi dažos mēnešos, 13% – reizi pusgadā, 24% – retāk kā reizi pusgadā un 8% saskaras ar problēmām vienu vai vairākas reizes nedēļā.

“Protams, pētījuma rezultāti ir satraucoši,” saka Euroaptiekas klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova. “Aptauja liecina, ka lielajam vairumam Latvijas iedzīvotāju ir problēmas ar sirds un asinsvadu darbību. Arī farmaceiti novēro iedzīvotāju sūdzību pieaugumu. Šī tendence nāk no pandēmijas perioda, kuras atbalsi jūtam vēl šodien. COVID -19 ir mainījis mūsu ierasto dzīvesveidu – fiziskās aktivitātes un ēšanas paradumus. Tas viss galvenokārt atspoguļojas sirds un asinsvadu sistēmā. Pašreizējā situācijā, manuprāt, ir pienācis laiks integrētai pieejai cīņā pret sirds un asinsvadu slimību izplatību, īpaši jauniešu vidū. Un te es redzu ķēdes farmaceits-ārsts-pacients īpašo lomu. Farmaceits parasti ir pirmā instance, kurā persona vēršas ar sūdzībām. Tāpēc ir svarīgi ne tikai operatīvi palīdzēt cilvēkam, bet arī sniegt ieteikumus par dzīvesveidu vai pie kura ārsta vērsties. Piemēram, Euroaptieka jau ir ieviesusi tādu pakalpojumu kā klīniskā farmaceita konsultācija. Ļoti svarīgi ir arī uzsākt plašu informācijas kampaņu visās riska grupās. Kampaņas mērķis ir samazināt tabakas, alkohola, pārtikas produktu ar augstu sāls un transtaukskābju saturu lietošanu. Turklāt tam vajadzētu motivēt Latvijas iedzīvotājus cīnīties ar mazkustīgu dzīvesveidu, augstu asinsspiedienu un lieko svaru.”

Kā norāda klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova, ņemot vērā pētījuma rezultātus, Latvijas iedzīvotājiem jāuztver sava veselība nopietnāk. Jūtot sāpes, smagumu vai tirpšanu sirds rajonā, pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar ģimenes ārstu vai citu medicīnas speciālistu. Ņemot vērā nomācošo sirds un asinsvadu slimību statistiku, ikviens no mums, negaidot ārsta spriedumu, var patstāvīgi atteikties no kaitīgiem ieradumiem un rūpīgāk pārskatīt savu ikdienas režīmu un diētu.

“Norstat” pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1010 Latvijas iedzīvotāji, respondentu vecuma kategorijā no 18 līdz 74 gadiem.

Avots: LETA