Šā gada pirmajā LFB tālākizglītības konferencē Rīgā runā par aktualitātēm un sezonālām slimībām

Latvijas Farmaceitu biedrība 4. februārī bija aicinājusi farmācijas speciālistus uz pirmo šā gada konferenci par sezonālām elpceļu infekcijām, farmaceita lomu to ārstēšanā, zāļu lietošanā un profilaksē.

Pasākums pulcēja lielāko dalībnieku skaitu krietnā laikposmā – 170! Droši vien daudzi gribēja dzirdēt pērn novembrī ievēlētās LFB prezidentes Zanes Melbergas priekšlasījumu par normatīvo aktu tapšanas jaunumiem un biedrības prioritātēm, par šīs lekcijas noklausīšanos turklāt saņemot vienu menedžmenta kompetenču punktu.

Runājot par aptiekas pakalpojumiem, uz kuriem turmākā laikposmā tiks likts uzsvars normatīvo aktu pilnīgošanā un aptieku praksē, Z. Melberga atgādināja, ka 2016. gadā normatīvos aktos tika iekļauti četri aptiekās veicami papildpakalpojumi, bet šai virzienā attīstība neturpinājās. “Taču pašlaik ir skaidrs, ka farmaceiti grib darīt vairāk, grib izmantot savas zināšanas un prasmes. Turklāt aug ļoti zinošu klīnisko farmaceitu skaits, tādēļ Latvijas aptiekas, liekot kopā visus mūsu resursus, var pretendēt uz labāko Eiropas aptieku līmeni, kur notiek ne tikai zāļu pārdošana, bet arī visdažādākās konsultācijas, mērījumi, vakcinēšana un citi pakalpojumi. To vidū ir arī receptes pagarināšana, kas Latvijā varētu notikt ārkārtas gadījumos, piemēram, kad nav pieejams ārsts un klientam beigušās zāles,” situāciju raksturoja prezidente.

Pagaidām vēl notiek pārrunas ar ārstu organizācijām, kas iebilst pret farmaceitu veiktu vakcinēšanu un citām iniciatīvām, argumentējot, ka farmaceiti nav ārstniecības personas. Taču jāatzīst, ka farmaceiti būtu pelnījuši šo statusu, ņemot vērā, ka ārstniecības personas ir ne tikai ārsti un medmāsas, bet arī ārsta palīgi, kosmetologi, kosmētiķi, podologi, optometristi, zobu tehniķi, uztura speciālisti, fizioterapeita un ergoterapeita asistenti, mākslas terapeiti u.c.

Pašlaik vakcinēšanas jautājums aktualizēts Saeimā saistībā ar Epidemioloģiskās drošības likumu, kur iezīmēts personu loks, kas vakcinē, un Veselības ministrijas līmenī šo jautājumu apspriež saistībā ar Ministru kabineta Aptieku darbības noteikumu grozījumiem.

Epidemioloģiskās drošības likuma grozījumu projektā ārstu organizācijas rosina svītrot farmaceitus no personu saraksta, kam ļauts vakcinēt. Kovida laikā dotā atļauja apmācības izgājušiem farmaceitiem vakcinēt pret kovidu ārstu ieskatā bijusi kļūda. Kā ziņots, Veselības ministrija piedāvājusi jaunu priekšlikumu, ka farmaceits vakcinēšanu varētu veikt sadarbībā ar ārsta praksi pēc ārsta norādījuma. Tomēr vēl nav skaidrs, kā šādu kārtību varēs īstenot. Kā norādīja Z. Melberga, citu Eiropas valstu aptiekās nav šādas prakses, ka farmaceita darbu uzraudzītu ārsts.

Runājot par plašāku pieredzi, Z. Melberga minēja piemēru, ka līdzīgi labi zināmai organizācijai “Ārsti bez robežām” (Médecins Sans Frontières), pastāv arī organizācija “Farmaceiti bez robežām” (Apotheker ohne Grenzen)*. Tā ir humānās palīdzības organizācija, kurā strādājošie farmaceiti krīžu gadījumā iesaistās arī vakcinācijas veicināšanā. Farmaceitu darbalauks pasaulē ir ļoti plašs. Citās Eiropas valstīs šis pakalpojums aptiekās ir ierasts jau daudzus gadus un īpaši attīstījies kovida periodā.

Z. Melberga Saeimas un sociālo lietu komisijas sēdē kopā ar Aptieku biedrības vadītāju Agnesi Riteni centušās pārliecināt komisijas locekļus, ka farmaceiti ne tikai jāpilnvaro vakcinēt, bet arī jāpaplašina slimību loks, pret kurām viņi varētu vakcinēt iedzīvotājus, jo vakcinēšana pret Covid-19 nav pieprasīta.

LFB prezidente pastāstīja arī par diviem neparastiem ierosinājumiem šā gada sākumā paplašināt zāļu pārdošanu ārpus aptiekām. Pirmais bija Ekonomikas ministrijas (EM) ideja pārdot bezrecepšu zāles mazumtirdzniecības veikalos. Pēc straujas LFB un Aptieku biedrības reakcijas ar iebildumiem un gatavību tikties ar EM pārstāvjiem, lai skaidrotu situāciju, EM ierosinājumu atsauca.

Otrs pārsteigums bijis kāda uzņēmuma vēlme pieslēgties e-veselības sistēmai, lai veiktu pētniecisku projektu recepšu zāļu pašapkalpošanās pārdošanas automātu ieviešanai. LFB valdes locekle Alla Čudovska, sazinoties ar uzņēmuma pārstāvi, noskaidroja, ka šādus automātus nav plānots uzstādīt Latvijā.

LFB prezidente stāstīja arī par citām aktualitātēm – Veselības inspekcijas veiktām pārbaudēm par zāļu cenu ievērošanu, Zāļu lietošanas pārskata pilotprojekta gaitu, grūtībām RSU uzturēt farmaceita asistentu pārkvalificēšanās iespēju par farmaceitu, kā arī par topošām pārmaiņām farmaceitu atkārtotās sertifikācijas procesā, kas to farmaceitiem padarīs vienkāršāku.

Runā par aptiekā pieejamiem risinājumiem elpceļu vīrusslimību gadījumā

Pasākuma pamatbloku turpināja trīs lekcijas. Lai gan šķiet, ka farmaceiti par saaukstēšanos zina pilnīgi visu, jo katru gadu šī tēma atgriežas gan teorijā, gan praksē, konferences lektori, spoži speciālisti būdami, prata atklāt mazāk zināmas sakarības un faktus, radot klausītājos dzīvu interesi.

Uzstājoties uzreiz pēc Z. Melbergas, otolaringologs Kaspars Peksis izteica atbalstu farmaceitu centieniem iegūt ārstniecības personas statusu, retoriski jautājot klātesošiem: “Kas gan jūs esat, ja ne ārstniecības personas, ja ikdienā konsultējat pacientus par veselību un zālēm?”

Dr. med. K. Peksis pieskārās rinosinusīta etioloģijai un patoģenēzei, stāstīja, kā atšķirt šīs augšējo elpceļu slimības izpausmes no citām kaitēm, brīdināja par rinosinusīta komplikācijām, kā arī pārskatīja farmaceitiem pieejamo farmakoterapijas arsenālu simptomātiskai ārstēšanai.

Klīniskā farmaceite Alīna Kriviņa stāstīja par augšējo elpceļu infekciju slimību farmakoterapiju, zāļu īpašībām, kontrindikācijām, blaknēm un to profilakses iespējām, bet infektoloģe profesore Baiba Rozentāle skaidroja par sezonālo vīrusinfekciju īpatnībām, galvenokārt pievēršoties gripas apkarošanai.

Profesore B. Rozentāle noslēgumā teica, ka pārrunājusi ar LFB prezidenti Z. Melbergu jautājumu par farmaceitu iesaistīšanos vakcinācijā: “Es pilnīgi atbalstu farmaceitu iesaistīšanos vakcinācijā. Tā būtu ļoti pozitīva lieta sabiedrības veselības kontekstā. Vakcinācijas aptvere augtu, ja farmaceiti vakcinētu riska grupu pacientus vai arī veselus cilvēkus, kas plāno savu darba dzīvi un atpūtu un kam nav laika slimot ar gripu. Jo vairāk iesaistītu kompetentu institūciju un speciālistu šajā procesā, jo labāk. Katrs speciālists var dot ieguldījumu atbilstoši savām zināšanām un iespējām. Es jūs ļoti atbalstu. Domāju, ka neatlaidīgā darbā viss izdosies, īpaši tiem kolēģiem, kas alkst pēc jauniem izaicinājumiem.”

Olita Zariņa

* Farmaceiti bez robežām (Apotheker ohne Grenzen, AoG) ir humānās palīdzības organizācija, kas dibināta 2000. gadā un kuras galvenā mītne atrodas Vācijā, bet pastāv arī filiāles citās valstīs, piemēram, Kanādā. AoG mērķis ir uzlabot globālās veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot augstas kvalitātes zāles, apmācot vietējo personālu un piedāvājot neatliekamo palīdzību krīžu laikā. AoG strādā, lai novērstu medicīniskās aprūpes nepilnības, nodrošinot drošu un ilgtspējīgu piekļuvi farmaceitiskajiem pakalpojumiem vairāk nekā 20 valstīs.