Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) lēš, ka no nākamā gada par 13,7 miljoniem eiro jeb 13,1% plānots samazināt slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu finansējumu, un uzsver, ka šādas izmaiņas nav atbalstāmas.
Kā aģentūrai LETA pauda biedrība, finansējuma izmaiņas paredz Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Grozījumiem ir noslēgusies sabiedriskā apspriešana, un tos paredzēts ieviest no 2027. gada 1. janvāra.
Patlaban slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai valsts atvēl 103,9 miljonus eiro gadā. Savukārt no 2027. gada finansējumu plānots samazināt līdz 90,3 miljoniem eiro jeb par 13,1%, apgalvo biedrībā.
Samazinājums nav sadalīts vienmērīgi, uzsver biedrība. LSB norāda, ka reģionālajām un lokālajām slimnīcām finansējumu paredzēts samazināt par 14,2 miljoniem eiro jeb 24%. Samazinājums skartu visas 24 šīs grupas slimnīcas. Savukārt trim klīniskajām universitātes slimnīcām Rīgā finansējumu plānots palielināt par 1,55 miljoniem eiro jeb 4,7%.
Specializētajām un pārējām slimnīcām finansējums samazinātos par 1,03 miljoniem eiro jeb 8,6% – no 11,96 miljoniem eiro līdz 10,93 miljoniem eiro.
Atbilstoši LSB aprēķiniem Līvānu slimnīcai uzņemšanas nodaļas finansējumu paredzēts samazināt no 937 845 eiro līdz nullei, Preiļu slimnīcai – par 57,7%, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai – par 38,8%, bet Jelgavas pilsētas slimnīcai – par 29,5%.
Biedrībā norāda, ka 2025. gadā slimnīcu uzņemšanas nodaļās neatliekamā palīdzība sniegta 515 960 pacientiem, tādējādi valsts finansējums bijis aptuveni 201 eiro uz vienu pacientu.
Reģionālajās un lokālajās slimnīcās pērn uzņemti 56,2% jeb 289 922 no visiem neatliekamajiem pacientiem. Biedrība izceļ, ka tas ir vairāk nekā Rīgas universitātes slimnīcās. Turklāt 2026. gada pirmā pusgada dati pacientu skaita samazinājumu neuzrādot, uzsver LSB.
Biedrības ieskatā, finansējuma samazinājums ietekmēs slimnīcu spēju nodrošināt nepieciešamo personālu, jo darba samaksa un sociālās iemaksas veido 72,9% no uzņemšanas nodaļas maksājuma struktūras, bet izdevumi par telpām, aparatūru un komunālajiem pakalpojumiem nemainīsies.
Kā iespējamās sekas LSB min mazāku diennaktī pieejamo speciālistu skaitu, garākas gaidīšanas rindas uzņemšanas nodaļās un daļas slimnīcu nespēju nodrošināt noteikumos prasītās diennakts dežūras.
LSB apšauba pieņēmumu, ka pacienti līdz ar finansējumu pārvietosies uz citām slimnīcām. Neatliekamā stāvoklī, piemēram, infarkta, insulta, traumas vai dzemdību gadījumā, palīdzība pacientam tiekot sniegta tuvākajā slimnīcā. Savukārt Rīgas universitātes slimnīcu uzņemšanas nodaļas jau strādājot ar augstu noslodzi, un finansējuma palielinājums par 4,7% neradīšot ne papildu telpas, ne ārstus, spriež biedrība.
LSB rosina 2027. gadā saglabāt reģionālo un lokālo slimnīcu uzņemšanas nodaļu finansējumu vismaz 2026. gada apmērā. Tāpat biedrība aicina noteikt, ka, pārprofilējot kādas slimnīcas uzņemšanas nodaļu, atbrīvotais finansējums paliek neatliekamās palīdzības nodrošināšanai tajā pašā plānošanas reģionā.
Biedrība arī aicina noteikumu projekta anotāciju papildināt ar izvērtējumu par izmaiņu ietekmi uz palīdzības pieejamību katrā reģionā, tostarp pacientu nogādāšanas laiku līdz tuvākajai uzņemšanas nodaļai, kā arī pārskatīt izmaksu koeficientus, kas, pēc LSB paustā, nav aktualizēti kopš 2004. gada.
LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš uzsver, ka jautājums neesot par slimnīcu interesēm, bet gan par to, cik ātri cilvēks saņem nepieciešamo palīdzību.
Vairāk nekā puse neatliekamo pacientu Latvijā vēršas slimnīcās ārpus Rīgas, un tieši tur finansējumu samazina par ceturto daļu, norāda biedrības vadītājs. “Nauda nav sekojusi pacientam – tā ir aizgājusi pretējā virzienā, un no sistēmas kopumā pazūd gandrīz 14 miljoni eiro,” pauž Bērziņš.
Slimnīcu biedrība apvieno 39 ārstniecības iestādes visā Latvijā, tostarp 34 valsts apmaksātu stacionāro pakalpojumu sniedzējus.
Kā vēstīts, LSB aicinājusi Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) uz konstruktīvu sarunu ar slimnīcu pārstāvjiem par slimnīcu darbu un veselības aprūpes sistēmas problēmām.
Biedrība aicinājusi Ministru prezidentu sarunā kopīgi meklēt risinājumus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Aicinājums izteikts pēc premjera 9. jūlija preses konferencē paustajiem izteikumiem par slimnīcu neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļām kā “melno caurumu”, kā arī pārmetumiem par sistēmisku manipulēšanu un krāpšanos. LSB ieskatā šādi izteikumi rada nepamatoti negatīvu priekšstatu par ārstniecības iestāžu un to darbinieku darbu.
Nozares problēmu risināšana ir valdības un Saeimas atbildība, nevis pamats publiski vainot slimnīcas un to darbiniekus, paudusi LSB. Biedrība piekrīt, ka veselības aprūpes sistēmā nepieciešamas reformas, tomēr pārmaiņas nevarot balstīt uz nozares nomelnošanu vai sabiedrības uzticības mazināšanu ārstniecības iestādēm.
Kā vēstīts, Kulbergs 9. jūlija preses konferencē norādīja, ka Valsts kontroles revīzija par veselības aprūpes sistēmas finansēm, viņaprāt, precīzi iezīmējusi ilgstošas 15 gadus ielaistas problēmas. Viņš izteicās, ka papildu 100 miljonu vai 150 miljonu eiro piešķiršana veselības aprūpei bez sistēmiskām izmaiņām aizietu “melnajā caurumā”.
Premjers norādīja, ka veselības aprūpes sistēma gadiem veidota kā manipulāciju skaitā balstīts apmaksas modelis, nevis sistēma, kas orientēta uz izārstēto pacientu skaitu un ārstniecības rezultātu. Viņa ieskatā papildu finansējumu veselības aprūpei var piešķirt tikai tad, ja tiek mainīts tas, kā valsts apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus. Viņš pauda, ka sistēma ir iemācījusies apgūt līdzekļus, bet praktiski daudzviet nav pieejama neatliekamā palīdzība vai ārsti, un pacienti tiek vesti no vienas vietas uz citu.
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) preses konferencē izteicās, ka slimnīcu tīkla reorganizācijā līdz šim veikts nopietns darbs, slimnīcas sakārtojot pa līmeņiem un kartējot, kurās no tām pieejami atbilstošā līmeņa pakalpojumi. Reformas mērķis ir izveidot skaidru karti, lai gan iedzīvotāji, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests zinātu, kur konkrētu sūdzību gadījumā iespējams saņemt attiecīgo palīdzību, nevis saskarties ar speciālistu un pakalpojumu trūkumu.
Avots: LETA
