Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Mūsdienu dinamiskajā darba vidē augsts stresa līmenis ir kļuvis par ikdienu. Brīdī, kad darbinieks zaudē motivāciju, apkārtējie vai pat pats darbinieks to bieži noraksta uz “slinkumu”. Taču nereti tā ir psihes aizsardzība, aiz kuras slēpjas emocionāli faktori, kurus savlaicīgi neapzinot un nerisinot, var lēnām attīstīties nopietna izdegšana.
Lai palīdzētu atpazīt šos riskus, 8. maijā notiks sertificēta ārsta-psihoterapeita Artūra Miksona meistarklase “Izdegšana un psihiskās aizsardzības mehānismi”. Šī meistarklase ir izstrādāta ar mērķi sniegt skaidrus, zinātniski pamatotus un praksē pielietojamus rīkus savas un apkārtējo mentālās veselības stāvokļa izvērtēšanai un uzlabošanai.
Kā godīgi novērtēt sevi un palīdzēt citiem, pašam neizdegot?
Pasākumā liela uzmanība tiks pievērsta personīgo resursu atjaunošanai. Dalībnieki mācīsies, kā godīgi un objektīvi novērtēt savu stāvokli, neiekrītot sevis vainošanas vai nolieguma slazdā. Tiks sniegts praktisks, ikdienā ieviešams rīcības plāns izdegšanas cikla apturēšanai – sākot no vienkāršas ikdienas rutīnas un ieradumu maiņas līdz skaidrai robežšķirtnei, kad obligāti jāmeklē profesionāla ārsta palīdzība.
Tāpat tiks apskatīts atbalsts darba vidē. Vadītāji un kolēģi uzzinās, kā pamanīt problēmas komandā, uzsākt cieņpilnu sarunu un piedāvāt atbalsta mehānismus organizācijas līmenī. Lai pasargātu palīdzības sniedzējus, tiks pārrunāta “drošības tehnika” un līdzatkarības profilakse – proti, kā sniegt atbalstu otram cilvēkam, neuzņemoties viņa smagumu uz saviem pleciem un neizdegot pašam.
Kāpēc šādas zināšanas ir vitāli svarīgas uzņēmumiem?
Mācības par mentālo veselību sniedz tiešu labumu darba devējiem:
● Preventīva rīcība – atpazīstot un novēršot izdegšanas iespēju jau agrīnā stadijā, uzņēmums ievērojami samazina ilgstošu darbnespējas lapu skaitu un darbinieku mainību.
● Produktivitātes atjaunošana – darbinieki, kuri prot atpazīt un vadīt savu nogurumu, strādā efektīvāk un pieļauj mazāk kļūdu.
● Veselīgs mikroklimats – apmācīti darbinieki un vadītāji spēj veidot atbalstošu un empātisku darba vidi, kurā problēmas tiek risinātas, bet vienlaicīgi eksistē skaidras robežas, kas pasargā visus iesaistītos.
Informācija par meistarklasi
Artūra Miksona meistarklase notiks 8. maijā no plkst. 12:30 līdz 16:00. Interesentiem ir iespēja piedalīties gan klātienē (Slokas ielā 1, Rīgā), gan tiešsaistē – vairāk informācijas un reģistrācija: https://www.stasti.lv/izdegsana/
Pasākumā tiks apskatīts praktisks rīcības plāns – no ikdienas rutīnas korekcijām līdz brīdim, kad nepieciešama profesionāla medicīniska palīdzība. Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, kā izvērtēt savu stāvokli, neiekrītot sevis vainošanas slazdā.
Mūsdienu dinamiskajā darba vidē augsts stresa līmenis ir kļuvis par normu, tomēr robeža starp vienkāršu nogurumu un nopietnu emocionālo izsīkumu bieži paliek nepamanīta. Brīdī, kad darbinieks sāk zaudēt motivāciju, apkārtējie vai pat viņš pats to mēdz norakstīt uz “slinkumu”. Taču nereti aiz šī šķietamā gribasspēka trūkuma slēpjas psihes aizsardzības mehānismi. Ja šos signālus savlaicīgi neatpazīst, tie neizbēgami noved pie pilnīgas izdegšanas.
Kāpēc mēs kļūdaini diagnosticējam “slinkumu”?
Ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons norāda, ka tas, ko ikdienā saucam par slinkumu, bieži vien ir organisma pēdējais mēģinājums sevi pasargāt no pārslodzes. Kad resursi ir izsmelti, smadzenes “ieslēdz” taupības režīmu. Ja šādā brīdī cilvēks sevi mēģina piespiest strādāt vēl vairāk vai sāk sevi vainot disciplīnas trūkumā, izdegšanas cikls tikai paātrinās.
Lai apturētu šo procesu, pirmais solis ir godīga pašdiagnoze. Vai tas ir īslaicīgs nogurums, kas pāriet pēc izgulēšanās, vai arī ilgstošs stāvoklis, kurā pat mīļākie darba pienākumi sāk izraisīt pretestību un cinismu?
Atbalsta sniegšana, neizdegot pašam
Izdegšana nav tikai individuāla problēma – tā skar visu komandu. Vadītājiem un kolēģiem ir būtiski pamanīt izmaiņas līdzcilvēku uzvedībā, taču šeit parādās cits risks – palīdzēt gribētāju izdegšana.
Lai pasargātu sevi, sniedzot atbalstu citiem, ir jāapgūst “drošības tehnika” jeb līdzatkarības profilakse. Tas nozīmē prasmi uzsākt cieņpilnu sarunu un piedāvāt palīdzību, neuzņemoties otra cilvēka emocionālo smagumu uz saviem pleciem. Veselīgas robežas ir galvenais priekšnosacījums tam, lai palīdzības sniegšana nekļūtu par abpusēju izsīkumu.
Mentālā veselība kā uzņēmuma efektivitātes rādītājs
Uzņēmumiem, kas investē darbinieku mentālajā pratībā, ir tiešs ieguvums:
1. Preventīva rīcība: Atpazīstot riskus agrīni, tiek samazināts ilgstošu darbnespējas lapu skaits.
2. Produktivitātes atjaunošana: Darbinieki, kuri prot vadīt savu enerģiju, pieļauj mazāk kļūdu.
3. Psiholoģiskā drošība: Empātiska vide, kurā problēmas netiek slēptas, veicina lojalitāti un mazina darbinieku mainību.
Avots: LETA
