Doksiciklīns: pašlaik pieejamie pierādījumi neapstiprina saistību ar suicidalitātes risku

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu drošuma komiteja (PRAC)* ir secinājusi, ka ar pašlaik pieejamajiem pierādījumiem nepietiek, lai noteiktu cēloņsakarību starp antibiotiku doksiciklīna lietošanu un suicidalitātes risku.

Doksiciklīns ir plaša spektra antibiotisks līdzeklis, ko plaši lieto dažādu baktēriju izraisītu infekciju, piemēram, aknes, urīnceļu un apakšējo elpceļu infekciju, zobu infekciju un ādas infekciju, ārstēšanai. To lieto arī, lai novērstu dažu infekciju, piemēram, malārijas, attīstību.

Drošuma signāls par suicidalitātes (noslieces uz pašnāvību), proti, pašnāvniecisku domu vai darbību risku, lietojot doksiciklīnu, tika saņemts, pamatojoties uz nesen Somijas valsts kompetentajai iestādei ziņotiem gadījumiem, kā arī citiem gadījumiem, kas aprakstīti Eiropas vienotajā iespējamu blakņu ziņojumu datubāzē EudraVigilance un medicīniskajā literatūrā.

PRAC uzsāka datu vērtēšanu 2023. gada novembrī, kuras ietvaros pieprasīja doksiciklīna reģistrācijas apliecības īpašniekiem veikt visaptverošu datu vērtējumu no visiem atbilstošiem avotiem.

Lai sekmētu šī signāla vērtēšanu, PRAC pieprasīja veikt arī pētījumu par reālās vides pierādījumiem no digitālās veselības datiem un slimību reģistriem, izmantojot DARWIN EU tīklu.

Pēc visu pieejamo datu, kas iegūti no pēcreģistrācijas blakņu ziņojumiem, literatūras, DARWIN EU veiktās izpētes un no diskusijām par iespējamiem mehānismiem, izvērtēšanas, PRAC uzskatīja, ka pierādījumi ir nepietiekami, lai secinātu par cēloņsaistību. Tāpēc PRAC norādīja, ka nav pamata atjaunināt doksiciklīna zāļu aprakstu un lietošanas instrukciju. Doksiciklīna reģistrācijas apliecību īpašnieki, veicot farmakovigilances pasākumus, turpinās rūpīgi uzraudzīt šo jautājumu, tostarp visas jaunās publikācijas, un ziņos par visiem jaunajiem pierādījumiem periodiski atjaunināmos drošuma ziņojumos (PSUR(Periodic Safety Update Reports)).

 

Jauna drošuma informācija veselības aprūpes speciālistiem 

Veoza (fezolinetants): jauni ieteikumi aknu bojājuma riska mazināšanai

PRAC atbalsta vēstuli veselības aprūpes speciālistam (VVAS), kurā tiek sniegta informācija par zāļu izraisīta aknu bojājuma (DILI (drug-induced liver injury)) risku, lietojot Veoza (fezolinetantu). PRAC iesaka kontrolēt aknu darbību pirms ārstēšanas un tās laikā.

Veoza ir zāles, ko lieto ar menopauzi saistītu vidēji smagu līdz smagu vazomotorisku simptomu (karstuma viļņi vai svīšana naktīs) ārstēšanai. PRAC izskatīja vērtējumu par iespējamo aknu bojājuma risku saistībā ar fezolinetanta lietošanu, kas balstījās uz informāciju no visiem pieejamajiem avotiem, tostarp blakņu ziņojumiem un zinātniskajā literatūrā publicētiem pētījumiem.

Ziņots, ka pēc zāļu laišanas tirgū sievietēm, kas lietoja Veoza, tika novērota nopietna aknu fermentu alanīna aminotransferāzes (ALT) un/vai aspartāta aminotransferāzes (AST) līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu) ar vienlaicīgu bilirubīna un/vai sārmainās fosfatāzes (ALP) līmeņa paaugstināšanos. Dažos gadījumos paaugstināti aknu funkciju testa (AFT) rezultāti bija saistīti ar simptomiem, kas liecina par aknu bojājumu, piemēram, nogurumu, niezi, dzelti, tumšu urīnu, apetītes mazināšanos vai sāpēm vēderā.

PRAC iesaka pirms ārstēšanas sākšanas veikt aknu funkciju testus. Pirmajos trīs ārstēšanas mēnešos tie jāveic vienreiz mēnesī, bet pēc tam – atbilstoši klīniskam vērtējumam. Ārstēšanas laikā  aknu funkciju testi jāveic, ja parādās simptomi, kas liecina par aknu bojājumu. Aknu darbība jāturpina kontrolēt, līdz tā normalizējas.

Ārstēšana jāpārtrauc noteiktos aknu fermentu līmeņa paaugstināšanās gadījumos vai ja pacientiem attīstās aknu bojājuma simptomi.

Veoza zāļu apraksts un lietošanas instrukcija tiek atjaunināti, lai atspoguļotu jauno informāciju par risku un ieteikumus.

Pēc VVAS saskaņošanas ar nacionālām atbildīgām institūcijām VVAS par Veoza tiks nosūtīta veselības aprūpes speciālistiem, ievērojot saskaņoto saziņas plānu. VVAS angļu valodā tiks publicēta  EZA  tīmekļvietnē Direct healthcare professional communications un national registers (valstu zāļu reģistros) ES dalībvalstīs.

 

Terminu skaidrojums:

Drošuma signālu izvērtēšana. Drošuma signāls ir informācija, kas liecina par potenciālu jaunu cēloņsakarību vai zināmas saistības starp zālēm un nevēlamu notikumu jaunu aspektu, kuru gadījumā nepieciešama tālāka izvērtēšana. Drošuma signāliem var būt vairāki izcelsmes avoti, piemēram, spontāni ziņojumi, klīniskie pētījumi un zinātniskā literatūra. Plašāka informācija pieejama EZA tīmekļvietnes sadaļā “Signālu vadība”.

Periodiski atjaunināmie drošuma ziņojumi (saīsinājumā – PSUR) ir ziņojumi, kurus sagatavo reģistrācijas apliecības īpašnieks, lai raksturotu globālo drošuma pieredzi noteiktu zāļu lietošanā konkrētā laikā periodā pēc šo zāļu reģistrācijas. PSUR ziņojumi par zālēm, kuras satur vienu aktīvo vielu vai identisku aktīvo vielu kombināciju, bet kurām ir atšķirīgas reģistrācijas apliecības un kuras ir reģistrētas dažādās ES dalībvalstīs, tiek vērtēti kopā vienotās vērtēšanas procedūras ietvaros. Plašāka informācija pieejama EZA tīmekļvietnes sadaļā “Periodiski atjaunināmie drošuma ziņojumi: jautājumi un atbildes”.

Riska pārvaldības plāni (saīsinājumā – RMP) ir ar zālēm saistīto risku identificēšanai, raksturošanai, novēršanai vai mazināšanai paredzēto darbību un intervenču detalizēts apraksts. Uzņēmumiem ir pienākums iesniegt riska pārvaldības plānu EZA kopā ar zāļu reģistrācijas pieteikumu. Riska pārvaldība plāni tiek pastāvīgi atjaunināti zāļu dzīves cikla laikā, kļūstot pieejamai jaunai informācijai. Plašāka informācija pieejama EZA tīmekļvietnes sadaļā “Riska pārvaldības plāni“.

Pēcreģistrācijas drošuma pētījumi (saīsinājumā – PASS) ir pētījumi, kas tiek veikti pēc zāļu reģistrācijas, lai iegūtu plašāku informāciju par šo zāļu drošumu vai noteiktu riska vadības pasākumu efektivitāti. PRAC izvērtē pēcreģistrācijas drošuma pētījumu protokolus (ar pētījuma organizāciju saistītos aspektus) un rezultātus. Plašāka informācija pieejama EZA tīmekļvietnes sadaļā “Pēcreģistrācijas drošuma pētījumi”.

Kopienas vērtējumprocedūra tiek izmantota, lai risinātu tādus jautājumus kā bažas par zāļu vai zāļu grupas drošumu vai guvumu un risku attiecību. Ar zāļu drošumu saistītas kopienas vērtējumprocedūras gadījumā dalībvalsts vai Eiropas Komisija pieprasa PRAC veikt konkrētu zāļu vai zāļu grupas zinātnisko izvērtēšanu ES vārdā. Plašāka informācija pieejama EZA tīmekļvietnes sadaļā “Kopienas vērtējumprocedūras”.

Pandēmijas kopsavilkuma drošuma ziņojumi ieviesti Covid-19 vakcīnu pastiprinātās drošuma uzraudzības ietvaros. Šie ziņojumi papildina PSUR iesniegšanu. Plašāka informācija sadaļā: EZA Covid-19 vakcīnu farmakovigilances plāns.

* PRAC (Pharmacovigilance Risk Assessment Committee) – EZA Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja jeb saīsināti – EZA Zāļu drošuma komiteja

Avots: ZVA