Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Aptuveni divi no trim Latvijas iedzīvotājiem (62%) maltītēs neierobežo cukura patēriņu, un tikai 38% cenšas samazināt pievienotā cukura uzņemšanu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā, liecina jaunākā Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma dati. Visvairāk no saldu produktu iekļaušanas ēdienkartē izvairās iedzīvotāji ar augtāko izglītību (49%) un augstiem ienākumiem (47%), kā arī Rīgā dzīvojošie (49%).
Kā skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa, garšas uzlabošanai cukuru pievieno daudziem un dažādiem ēdieniem, tomēr ikdienā to bieži vien mēdzam patērēt pārāk daudz, un tā ir iespējams nodarīt kaitējumu veselībai.
“Pievienotais cukurs ir vienkāršais ogļhidrāts, ko patērējot, strauji pieaug mūsu enerģijas līmenis un kādu brīdi šķietami jūtamies labāk, tomēr jau pēc brīža enerģija ir kritusies, un jau atkal kārojas kāds našķis. Vairākās valstīs nespēju atturēties no saldumu lietošanas oficiāli dēvē par cukura atkarību. Diemžēl pārlieku liels uzņemtā cukura daudzums var izraisīt virkni veselības problēmu, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, aptaukošanos, veicināt sirds slimību attīstību, zobu kariesu, hroniskas iekaisuma slimības un citus veselības sarežģījumus,” brīdina Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.
Viņa aicina saldumus, kūciņas, konfektes un citus saldos gardumus aizstāt ar veselīgākiem našķiem, kas satur dabīgos cukurus, piemēram, svaigiem, žāvētiem vai kaltētiem augļiem un dārzeņiem.
Cukura patēriņš saistīts ar izglītības līmeni
Kā liecina aptaujas dati, cukura patēriņa ierobežošana ir saistīta ar respondentu izglītības līmeni. Kamēr tikai 16% ar pamatizglītību cenšas samazināt saldumu lietošanu uzturā, to dara 36% ar vidējo izglītību un teju puse (49%) aptaujāto ar augstāko izglītību.
“Tas nozīmē, ka iedzīvotāji jau pusaudžu gados ir plašāk jāinformē par cukura patēriņa negatīvo ietekmi uz vispārējo veselību un sekām, kādas tas var radīt ilgtermiņā. Arī jauni cilvēki no 18 līdz 24 gadiem ir vecuma grupa, kas vismazāk ierobežo cukura patēriņu, tas liecina, ka tik agrā vecumā vēl nedomā par iespējamām veselības problēmām, lai gan tieši šajā vecumā ieliekam pamatus tam, kā jutīsimies vecumdienās,” saka farmaceite.
Saskaņā ar aptauju izteikti biežāk cukura patēriņu ierobežo sievietes (46%) nekā vīrieši (30%). Uztura speciāliste Dr. Laila Siliņa šo atšķirību skaidro ar to, ka, iespējams, vīrieši kopumā mazāk pievēršas veselības profilaksei, un uzturs, ko patērējam ikdienā, arī ir būtiska tās daļa. Viņa norāda, ka, lai gan, nenoliedzami, ir daļa vīriešu, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un seko līdzi uzņemtajam uzturam, tomēr liela daļa vīriešu veselības problēmas risina tikai tad, kad tās jau ir saasinājušās.
Kā samazināt cukura daudzumu uzturā?
Uztura speciāliste Laila Siliņa iesaka cukura daudzumu ēdienkartē samazināt pamazām, jo garšas sajūta pielāgojas uzturam ko patērējam diendienā. Ja šobrīd kafija vai tēja bez cukura šķiet nebaudāma, pakāpeniski samazinot pievienoto saldinātāju, pēc laika dzērieni šķitīs garšīgi arī bez cukura. Tāpat viņa rosina rūpīgi izpētīt ēdiena sastāvu uz iepakojuma, pievēršot uzmanību pievienotā cukura daudzumam, jo ieteicamā diennakts deva ir tikai 25 grami jeb aptuveni piecas tējkarotes.
“Noteikti iesaku cukuru nedzert, tas nozīmē atteikties no visiem saldinātajiem dzērieniem, sulām no pakas. Jāņem vērā, ka arī daudziem ūdeņiem ar garšām ir pievienots cukurs un nereti tajos ir tikpat daudz saldinātāja kā limonādēs. Labu gribot, kāds var izdzert litru šāda ūdens, taču rezultātā būs patērējis aptuveni 50 līdz 70 gramus cukura. Savukārt piena šokolādes tāfelītē, visticamāk, jau būs pat divu dienu cukura norma. Arī viena maza šokolādes konfekte saturēs piecus līdz 10 gramus saldās garšvielas. Cukurs var būt pievienots arī produktiem, ko neuztveram kā saldus, piemēram, maizei, gatavajām salātu mērcēm, kečupam. Šī iemesla dēļ ir ieteicams vairāk gatavot mājās, kur pievienotā cukura daudzumu vieglāk varam kontrolēt un garšu uzlabot ar citiem dabīgiem saldinātājiem vai garšvielām,” rosina uztura speciāliste.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Avots: LETA
