Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija nepiekrīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) apgalvojumam, ka netiek risinātas nozares kritiskās problēmas, un uzsver, ka veselības politikas īstenošana notiek, balstoties uz prioritātēm, kas noteiktas kopā ar nozari, un pieejamo resursu ietvaros. 2026. gadā kā galvenie darbības virzieni noteikti veselības sistēmas noturības stiprināšana, pacientu drošība un digitalizācija, kas tiek īstenoti pakāpeniski, ar konkrētiem un līdz šā gada oktobrim sasniedzamiem rezultātiem.
Veselības ministrija aicina iesaistītās puses nākt klajā ar konstruktīviem un konkrētiem, uz risinājumiem vērstiem priekšlikumiem, kas veicina veselības aprūpes sistēmas ilgtspējīgu attīstību un pacientu drošību.
Valdības rīcības plāna izstrāde notika sadarbībā ar nozares partneriem, ko apliecina arī t. sk. 3. jūnijā notikusī Veselības nozares stratēģiskās padomes sēde, kurā priekšlikumi tika kopīgi izskatīti un pilnveidoti. Šīs valdības fokusā ir konkrēti, izmērāmi un noteiktā termiņā īstenojami pasākumi, kas pakāpeniski uzlabo situāciju un veido pamatu ilgtspējīgām pārmaiņām.
Nozares attīstība tiek virzīta, lai stiprinātu veselīga un aktīva dzīvesveidu, mazinātu infekcijas slimību izplatības riskus, attīstītu uz cilvēku centrētu un integrētu veselības aprūpi, nodrošinātu nepieciešamos cilvēkresursus un to profesionālo kapacitāti, kā arī pilnveidotu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un pārvaldību. Šie virzieni tiek īstenoti, realizējot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu, Onkoloģijas aprūpes uzlabošanas plānu, Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānu, Reto slimību plānu, Liekā svara un aptaukošanās mazināšanas plānu, tiek īstenoti pasākumi psihiskās veselības un atkarību profilakses jomā. Turpinās darbs pie informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību paredzētajiem risinājumiem.
Veselības ministrija uzsver, ka cilvēkresursu jautājums veselības nozarē ir viens no centrālajiem un tiek risināts sistemātiski, aptverot gan datu pārvaldību, gan izglītību, gan speciālistu piesaisti un noturēšanu darba tirgū. Veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumi ir uzkrājušies daudzu gadu garumā, tādēļ to risināšana ir ilgtermiņa process.
Ieguldījums cilvēkresursu efektīvākā izmantošanā ir arī slimnīcu tīkla pilnveide. Tās mērķis nav tikai pakalpojumu sakārtošana, bet arī ārstniecības personu darba slodzes sabalansēšana, mazinot situācijas, kurās speciālistiem jāstrādā vairākās ārstniecības iestādēs vienlaikus. Slimnīcu tīkla pilnveide nav vienīgais risinājums cilvēkresursu izaicinājumiem, tādēļ tā tiek īstenota kopā ar citiem pasākumiem darbaspēka piesaistei, sagatavošanai un noturēšanai nozarē.
Atbilstoši Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai 2025.–2029. gadam tiek stiprināta ārstniecības personu, t. sk. māsu loma, izveidojot paplašinātās kompetences māsas profesiju un nodrošinot augstākās izglītības programmu šīs specialitātes apgūšanai. Vienlaikus tiek attīstīta simulācijā balstīta izglītība, lai uzlabotu speciālistu praktisko sagatavotību un pacientu drošību, sadarbojoties ar augstskolām un profesionālajām organizācijām. Speciālistu piesaistei tiek īstenoti finanšu atbalsta mehānismi – Eiropas Sociālā fonda projektos ārstniecības iestādēm tiek piesaistīti speciālisti un atbalsta programma turpināsies līdz 2029. gadam. Paralēli no ES fondiem tiek finansētas mācības nozarē strādājošajiem, sekmējot kvalifikācijas uzturēšanu un tās paaugstināšanu.
Ir vienkāršota sertifikācijas kārtība, ļaujot jaunajiem speciālistiem ātrāk uzsākt darba gaitas, kā arī tiek pārskatīta rezidentūras sistēma, virzoties uz motivējošu nodarbinātības modeli. Stiprināts atbalsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, lai nodrošinātu apmaksātu veselības aprūpi, kuri ir tieši iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, kā arī no 2026. gada – arī veselības apdrošināšanu. Tiek veidots vienots veselības aprūpes speciālistu reģistrs, kā arī praksē tiek ieviests risinājums, – vietne, kas nodrošinās vienotu informāciju par vakancēm, karjeras iespējām un atbalsta mehānismiem, atvieglojot speciālistu piesaisti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Veselības ministrija ir uzsākusi darbu pie primārās veselības aprūpes sektora iesaistes ārkārtas situāciju pārvaldībā. Paralēli tiek izstrādātas vadlīnijas veselības nozarei rīcībai gaisa telpas apdraudējuma gadījumos.
Profilakses jomā īpaša uzmanība tiek pievērsta sirds un asinsvadu slimību mazināšanai. Tiek pilnveidota riska novērtēšana ģimenes ārstu praksēs, nodrošinot iedzīvotājiem savlaicīgu profilaksi un ārstēšanu. 2026. gadā plānots arī pilotprojekts fizisko aktivitāšu recepšu ieviešanai un tiks apmaksātas uztura speciālistu konsultācijas riska grupām.
Paplašināta valsts apmaksātas vakcinācijas pieejamība sabiedrības grupām, t.sk. pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī uzsākts ES fondu finansēts projekts “Runā?!” seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības veicināšanai. Papildus tiek attīstītas veselīga uztura vadlīnijas, kā arī turpināta pierādījumos balstīta alkohola patēriņa mazināšanas politika. Nodrošināts ES fondu finansējums veselības veicināšanai un slimību profilakses aktivitātēm gan nacionālajā līmenī, gan pašvaldību līmenī.
Mātes un bērna veselības aprūpei piešķirtais papildu finansējums 2025. gadā ļāva palielināt ambulatoro apmeklējumu un izmeklējumu skaitu, kas samazināja gaidīšanas rindas.
Farmācijas jomā ieviestais jaunais recepšu zāļu uzcenojuma modelis jau sniedz taustāmus rezultātus – biežāk lietoto medikamentu vidējā cena 2025. gadā samazinājusies par aptuveni 17%, īpaši zālēm virs 10 eiro. Veselības ministrija regulāri vērtē reformas efektivitāti un attīstības iespējas. Digitalizācijas jomā tiek pilnveidota pacientu pierakstu pārvaldība, ieviešot principu “viens nosūtījums – viens pieraksts” un nodrošinot pilnīgu pāreju uz e-nosūtījumiem. Tiek attīstīta vienota klīnisko universitāšu slimnīcu informācijas sistēma, kas uzlabos datu apriti un ārstēšanas procesa koordināciju.
Slimnīcu tīkla pārskatīšana Latvijā balstīta valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību, detalizētā datu analīzē un Valsts kontroles secinājumos par slimnīcu darba organizāciju visā Latvijā. Par Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, t. sk. pāreju uz trīs slimnīcu līmeņiem, notikušas tikšanās ar slimnīcām un šis dialogs tiek turpināts.
Avots: Veselības ministrija
