VM nav “viennozīmīgas atbildes”, kā līdz ar atstrādes normas atcelšanas noturēt jaunos mediķus valsts veselības aprūpē

Veselības ministrijai (VM) nav “viennozīmīgas atbildes”, kā līdz ar atstrādes normas atcelšanas noturēt jaunos mediķus valsts veselības aprūpē.

Jauno speciālistu piesaistei svarīgi ir nodrošināt atbilstošus un pieņemamus darba apstākļus, darba organizāciju un vidi, bet prasība par valsts naudu rezidentūru pabeigušajiem mediķiem dažus gadus nostrādāt valsts veselības aprūpē nevarot būt vienīgais instruments speciālistu piesaistei un noturēšanai darbā profesijā.

Lai nodrošinātu to, ka jaunie speciālisti nenonāktu pārsvarā tikai Rīgā un privātajās ārstniecības iestādēs, VM otro gadu ieviesusi praksi, ka ar VM rīkojumu uzņemšanai rezidentūrā nosaka ne tikai rezidentūras vietu skaitu konkrētās specialitātēs, bet rīkojumā nosaka arī ārstniecības iestādi, kura būs darba vieta rezidentūras laikā. Mērķis ir rezidentūras studiju laikā piesaistīt jauno speciālistu darbam, jo rezidentam ir duāls statuss gan kā studējošajam, gan nodarbinātajam, klāstīja ministrijā.

Rezidentūras vietu plānošanas nosacījumi paredz, ka slimnīcās jānodrošina vismaz 78% vietu, no tām – vismaz 46% jābūt slimnīcām ārpus Rīgas. Ģimenes ārsta specialitātē jānodrošina vismaz 16% vietu, savukārt ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu sekundāro ambulatoro pakalpojumu līmenī – ne vairāk kā 6%.

Lai mazinātu ārstu trūkumu valsts veselības aprūpes sistēmā, budžeta finansēto rezidentūras vietu skaits tiekot kāpināts. Pērn tās bija 289 vietas – ārsta studiju programmu absolvēja 286 ārsti. Savukārt šogad noteikta 301 vieta, bet absolventu skaits sasniedzis 238, informēja VM.

“Šis jautājums ir daudzšķautņains un viennozīmīgas atbildes nav”, par rezidentūras beidzēju noturēšanu valsts veselības aprūpē sprieda VM pārstāvji, “ir īstenojami pakāpeniski un kompleksi risinājumi, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmai nepieciešamā veselības aprūpes personāla kvantitāti, kvalitāti un efektivitāti”.

VM apgalvo, ka “izprot un meklē risinājumu”, kā veicināt jauno ārstu speciālistu iesaisti darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, un uzstāj, ka šim piesaistes procesam ir jābūt pieņemamam abām pusēm – gan jaunajam ārstam, gan ārstniecības iestādēm, kas “ir ļoti liels izaicinājums”.

Jau vēstīts, ka, piedāvājot vairākus alternatīvus risinājumus, VM domā pakāpeniski līdz 2028.gadam virzīties uz to, lai atceltu normu, kas nosaka, ka pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas jaunajiem mediķiem noteikts laiks jānostrādā valsts veselības aprūpes sistēmā.

Patlaban normatīvais regulējums paredz pienākumu jaunajiem speciālistiem pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas noteiktu laiku strādāt specialitātē valsts veselības aprūpes sistēmā, izpildot atstrādes normu. Norma paredz, ka personai, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus atbilstoši normālajam darba laikam ir jābūt darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības specialitātē.

Atstrādes normu var izpildīt, arī strādājot ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, esot nodarbinātam augstskolā – pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpinot studijas doktorantūrā.

Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šos nosacījumus, ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, VM prasa atmaksāt rezidenta apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus.

Ministrija izstrādājusi trīs variantus šīs normas turpmākai piemērošanai jaunajiem veselības aprūpes speciālistiem pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas, jo valsts prasība tiekot “vērtēta neviennozīmīgi”.

Piemēram, minētā prasība nepatīk Latvijas Jauno ārstu asociācijai (LJĀA), kuras skatījumā atstrādes norma īslaicīgi var piespiest jaunos ārstus strādāt publiskajā veselības sektorā, tomēr esot uzskatāma par “represīvu metodi, kas nav vērsta uz cilvēkresursu attīstību ilgtermiņā”. LJĀA uzskata, ka atstrādes norma ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par profesionālajām kvalifikācijām un pilsoņu tiesībām.

VM piedāvā līdz 2028.gadam pakāpeniski īstenot vairākus pasākumus sistēmas maiņai, bet tad lemt, vai no atstrādes prasības atteikties pilnībā. Par prasības atcelšanu vai pārvērtēšanu lemtu, balstoties līdz 2028.gadam veikto pasākumu rezultātos, kā arī ņemot vērā nozares viedokli. VM sagaida, ka gan atstrādes normas mīkstināšanas pasākumi un nozares pārstāvju iesaiste rezidentūras procesa organizācijā mazinās atstrādes normas nozīmību.

Avots: LETA