Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības nozares gatavībā krīžu un ārkārtas situācijām ir vērojams progress, tomēr tas joprojām ir nepietiekams, jo kritiski nepieciešams finansējums, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vērtēja Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa.
VM šogad pārskatīs Valsts katastrofu medicīnas plāna (VKMP) pielikumu par ārkārtas situācijas pārvaldīšanu slimnīcā, ņemot vērā aktualizētās prasības par kritisko infrastruktūru, informēja VM pārstāvis Juris Raudovs. Plānots arī papildināt VKMP ar asins apgādes sistēmas kārtību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā.
VM pārstāvji norādīja, ka pērn plānā izstrādāts pielikums par cietušo dekontamināciju slimnīcā ierobežotu resursu apstākļos, kā arī ierobežotas pieejamības pielikums “Kritiskie veselības aprūpes pakalpojumi”, kas paredzēts resursu pārdales un veselības aprūpes prioritizēšanas plānošanai.
Slimnīcu gatavības novērtēšanai paredzēts ieviest vienotu pašnovērtējuma anketu, ko plānots iekļaut VKMP kā atsevišķu pielikumu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) patlaban apkopo slimnīcu sniegtos datus, pēc kā ziņojumu paredzēts nosūtīt VM un Aizsardzības ministrijai (AM), nosakot, kurās slimnīcās prioritāri nepieciešams klātienes novērtējums.
VM informēja, ka visām diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializētajām slimnīcām – kopumā 32 ārstniecības iestādēm – ir izstrādāti slimnīcu katastrofu medicīnas plāni. Slimnīcu gatavības uzraudzībā tiek izmantota arī Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma.
Pērn veselības nozarē īstenotas aptuveni 135 teorētiskās un praktiskās mācības, tostarp civilās aizsardzības, katastrofu medicīnas, evakuācijas, kiberdrošības un militārās medicīnas jomā.
Patlaban slimnīcām darbības nepārtrauktībai jāveido vismaz trīs mēnešu zāļu patēriņa rezerve. Lai to atvieglotu, VM izstrādā grozījumus Aptieku darbības noteikumos, atsakoties no līdzšinējām prasībām par telpu konstruktīvo un funkcionālo vienotību slēgta tipa aptiekām. Grozījumus provizoriski plānots apstiprināt maijā.
Valsts materiālo rezervju papildināšanai 2025. gadā bija paredzēti 1 551 706 eiro, 2026. gadā – 1 477 674 eiro, 2027. gadā – 1 099 420 eiro, bet 2028. gadā – 1 093 245 eiro. Rezervēs ietilpst zāles, injekciju un infūziju ierīces, dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanas ierīces, pārsienamie un imobilizācijas materiāli, materiāltehniskais aprīkojums un speciālais aizsardzības aprīkojums.
VM pārstāvji informēja, ka tiek virzīti arī praktiski soļi zāļu rezervju veidošanai – Nacionālais veselības dienests veido iepirkuma komisiju, un iepirkuma procedūra jau ir sākta. Līdz maija beigām varētu būt gaidāma skaidrība par nākamajiem soļiem.
Krīzes situācijās paredzēts arī elastīgāks zāļu imports, tostarp iespēja slimnīcām un aptiekām izņēmuma gadījumos nepastarpināti iegādāties zāles no ārvalstu farmaceitiskās darbības uzņēmumiem un atvieglot nereģistrētu zāļu ievešanu.
Diskusijā tika aktualizēts arī kritisko aptieku tīkls un veselības aprūpes prakšu karte, lai krīzes situācijā būtu skaidrs, kur iedzīvotāji var saņemt palīdzību un medikamentus. Farmācijas nozares pārstāvji uzsvēra, ka kartēšana vien nebūs pietiekama, ja aptiekās nebūs personāla un reālas pieejamības.
Sēdē klātesošie pauda neizpratni, ka kritisko zāļu saraksts nav publiski pieejams zāļu ražotājiem. Vienlaikus izskanēja, ka Latvijā patlaban netiek ražoti sterili medikamenti pilnā nepieciešamajā apjomā un nopietnas ražošanas kapacitātes izveide prasītu vairākus gadus.
Ģimenes ārstu pārstāvji uzsvēra, ka ārkārtas situācijās primārajai aprūpei jābūt sistēmas pamatam, jo lielākajai daļai pacientu krīzē būs vajadzīga vispārīga aprūpe. Āboliņa norādīja, ka krīzes situācijā aptuveni 90% pacientu būs jānodrošina tieši šāda aprūpe.
Sēdē arī interesējās, vai VM un AM ir zināms, cik reģionālajās un lokālajās slimnīcās ir patvertnes nopietna militāra apdraudējuma gadījumā. Atbildē tika norādīts, ka šāda informācija ir pašvaldību vadītāju un atbildīgo institūciju rīcībā un plānošanā tā tiek ņemta vērā.
Apakškomisijas sēdē tika rosināts veidot darba grupu ar VM, AM un citu atbildīgo pārstāvju iesaisti, lai turpinātu risināt jautājumus par veselības nozares kritisko infrastruktūru, zāļu rezervēm, primārās aprūpes iesaisti un praktisku rīcību ārkārtas situācijās.
Kā ziņots, pērn 10. jūnijā Sociālo un darba lietu komisijā VM vērtēja, ka veselības nozare ir “daļēji gatava” reaģēt uz katastrofām, ārkārtas situācijām un veselības krīzēm.
Avots: LETA
