Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
9. aprīlī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības valdes sēdē LFB prezidente Zane Melberga informēja valdi par Saeimas frakcijām nosūtīšanai sagatavotu trīs nozares asociāciju – LFB, Aptieku biedrības un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas – vēstuli, kurā aicināts neatbalstīt priekšlikumu no Epidemioloģiskās drošības likuma svītrot iespēju farmaceitiem veikt vakcināciju aptiekās. Šo organizāciju nostāju atbalstīja arī Veselības ministrija. LFB par šo aicinājumu nosūtīja arī paziņojumu aģentūrai LETA.
Priekšlikumu mainīt esošo kārtību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai likuma otrajam un trešajam lasījumam bija iesniegušas deputātes Ingrīda Circene un Līga Kozlovska.
Farmācijas sabiedrisko organizāciju vēstulē teikts, ka svarīgi saglabāt jau šobrīd spēkā esošo normu, kas paredz farmaceitu iesaisti vakcinācijas pakalpojuma sniegšanā aptiekās, jo tas ir būtiski sabiedrības veselības un profilakses veicināšanai un vakcinācijas pieejamības palielināšanai Latvijā.
LFB prezidente Zane Melberga uzsvēra, ka ir netālredzīgi mainīt normu, kas ir spēkā jau vairākus gadus, turklāt laikā, kad vakcinācijas aptvere joprojām ir nepietiekama.
Vēstulē minēts, ka Latvijā aptiekas atrodas arī vietās, kur medicīnas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, turklāt aptieku darba laiks nereti ir ilgāks un elastīgāks nekā ģimenes ārstu prakšu pieņemšanas laiki, tādēļ farmaceiti var nodrošināt vakcinēšanu reģionos, kur veselības aprūpe nav pietiekama.
Saeimas deputāti vēstulē tika aicināti ņemt vērā starptautisko pieredzi un Pasaules veselības organizācijas nostāju, kas apliecina farmaceita veikta vakcinācijas pakalpojuma ieguvumus. Farmaceita sniegti vakcinācijas pakalpojumi aptiekās plaši pieejami 16 Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Francijā, Vācijā Beļģijā, Portugālē, Itālijā, Spānijā, Polijā, Lietuvā u.c. Valstīs, kur šis pakalpojums ieviests, būtiski augusi vakcinācijas aptvere un uzlabota pakalpojuma pieejamība. Turklāt neviena valsts, kurā farmaceiti sākuši vakcināciju, no šī pakalpojuma vēlāk nav atteikusies, bet nereti laika gaitā paplašināts vakcīnu klāsts, ko farmaceiti drīkst ievadīt. Tas liecina par šīs pieejas lietderību un efektivitāti.
Organizācijas vēstulē vērš deputātu uzmanību, ka, svītrojot Epidemioloģiskās drošības likumā farmaceitu tiesības vakcinēt, veidojas pretruna ar Veselības ministrijas virzītiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi”, kas paredz paplašināt farmaceitu vakcinēšanas pilnvarojumu ar gripas un ērču encefalīta vakcīnu ievadīšanu pieaugušiem cilvēkiem. Turklāt, tā kā vakcīnas pret ārsta recepti var iegādāties aptiekā, bet nav iespējas turpat veikt vakcinēšanu, rodas nepareizas vakcīnu uzglabāšanas risks, kamēr pacients atrod procedūru kabinetu vakcinēšanai.
Jāņem vērā arī tas, ka 67 farmaceiti tika apmācīti Covid-19 vakcīnu ievadīšanai, bet minētais likuma grozījumu priekšlikums liegtu viņiem izmantot šo kvalifikāciju praksē.
Kopumā abu deputāšu priekšlikums novērtēts kā farmaceitu tiesības ierobežojošs un sabiedrības veselības interesēm neatbilstošs. LFB valdes locekļi vienprātīgi atbalstīja vēstulē teikto.
Saeima lemj par labu farmaceitiem
16. aprīlī profesionāļu centieni vainagojās ar panākumiem, jo Saeima balsojumā par Epidemioloģiskās drošības likumu trešajā lasījumā apstiprināja formulējumu: “Vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona atbilstoši kompetencei vai vakcinācijas jomā apmācīts farmaceits.” Tas ir farmaceitiem labvēlīgākais formulējums no iepriekšējos lasījumos piedāvātiem un izskatītiem, jo ļauj vakcinēšanā darboties patstāvīgi, bez ģimenes ārsta prakses uzaicinājuma to darīt. Likums vēl tiks izsludināts.
Olita Zariņa
