Pieaugums novērots gan ambulatorajā, gan hospitālajā sektorā jeb ārstniecības iestādēs. Ambulatorajā sektorā 2024. gadā patēriņš sasniedza 13,74 DID, kas ir par 3,3% vairāk nekā 2023. gadā (13,30 DID). Savukārt hospitālajā sektorā patēriņš pieauga straujāk – līdz 1,72 DID, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2023. gadā (1,57 DID).

Īpaši satraucoša tendence iezīmējas tieši ambulatorajā sektorā – 2024. gadā par trešdaļu pieaugusi plaša spektra antibiotiku lietošana, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka arvien biežāk tiek lietotas antibiotikas ar plašāku iedarbību, lai gan daudzos gadījumos infekcijas varētu ārstēt mērķtiecīgāk, izmantojot šaura spektra antibiotikas. Šāda tendence palielina straujāku antimikrobiālās rezistences attīstības risku.

Šaura spektra antibiotikas iedarbojas uz konkrētām baktērijām un ļauj ārstēt infekciju mērķtiecīgi, mazāk ietekmējot citas organismam svarīgas baktērijas. Savukārt plaša spektra antibiotikas iedarbojas uz daudziem baktēriju veidiem un plašāk ietekmē visu organismu. Tāpēc antimikrobiālās rezistences mazināšanā ir īpaši svarīgi, ja iespējams, dot priekšroku tieši šaura spektra antibiotikām un lietot antibiotikas tikai ārsta nozīmētā gadījumā.

Savukārt 2024. gadā Latvijas slimnīcās proporcionāli samazinājusies plaša spektra antibiotiku lietošana. To īpatsvars no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa sarucis no 42,0% 2023. gadā līdz 38,1% 2024. gadā, kas ir samazinājums par 3,9 procentpunktiem. Tas liecina par racionālākas antibiotiku lietošanas prakses nostiprināšanos slimnīcās.

Slimnīcās 2024. gadā vislielākais antibiotiku patēriņš bija penicilīnu kombinācijām, cefalosporīniem, makrolīdiem, imidazola atvasinājumiem, kā arī fluorhinoloniem. Vienlaikus vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas – slimnīcās samazinājies vairāku augstas prioritātes antibiotiku patēriņš: fluorhinolonu patēriņš sarucis par 34%, tetraciklīnu par 14%, bet karbapenēmu jeb tā dēvēto “pēdējās izvēles” antibiotiku patēriņš – par 10%. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka rezerves grupas antibiotiku īpatsvars slimnīcās 2024. gadā samazinājies vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2023. gadu.

Lai gan Latvija pēc antibiotiku patēriņa ambulatorajā sektorā joprojām ir starp Eiropas Savienības valstīm ar salīdzinoši zemāku patēriņu, kopējais pieaugums 2024. gadā liecina par nepietiekamu progresu ceļā uz ES noteikto mērķi – līdz 2030. gadam samazināt antibiotiku patēriņu par 9%.

ZVA atgādina, ka antibiotikas ir efektīvas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai. To lietošana bez ārsta norādījuma, neatbilstošās situācijās vai nepilna kursa veidā veicina antimikrobiālās rezistences izplatību un apdraud iespēju nākotnē efektīvi ārstēt infekcijas. Uzsākot antibiotiku lietošanu, obligāti jāizlieto viss nozīmētais ārstēšanas kurss, pat ja pašsajūta ir uzlabojusies.

Dati par zāļu patēriņu Latvijā iegūti, apkopojot un analizējot lieltirgotavu ikmēneša pārskatus par pārdotajām zālēm. Informācija par zāļu patēriņu Latvijā ir pieejama un regulāri tiek publicēta ZVA tīmekļvietnē www.zva.go.lv sadaļā “Oficiālā statistika”.

Avots: ZVA