Augstākas zāļu cenas Somijā ir daļa no reģionālās politikas

Kā Igaunijas Nacionālai raidorganizācijai ERR norāda Igaunijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Kaidi Sarva, viens no faktoriem, kas veicina bezrecepšu zāļu augstās cenas Somijā, ir reģionālā politika.

Somijā daļa zāļu cenas tiek izmantota, lai subsidētu aptiekas mazapdzīvotās vietās, kas būtībā darbojas kā aptieku nodoklis. Somijā vairākus gadu desmitus tiek apspriests šīs kārtības pamatojums.

“Politiski noteikts, ka ieguvums no aptieku pieejamības visā Somijā ir lielāks par ieguvumu, ko cilvēki saņemtu, iegādājoties zāles par 3% lētāk, lai gan par dārgākām zālēm tā var būt ļoti liela summa,” skaidro Sarva un piebilst: “Zāļu cenu tēma ir Bermudu trijstūris. Tas ir tik sarežģīts jautājums ar daudziem spēlētājiem – slimokasi, valsts regulējumu, valsts pirktspēju, ārvalstu importētājiem.”

Zviedrijas varasiestādes apgalvo, ka šai valstī zāļu cenas ir zemākās Eiropas Savienībā, taču Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Farmācijas departamenta padomniece Laura Vīdika atzīmē, ka Igaunijā nav statistikas datu, lai noteiktu zāļu cenu pozīciju šādā mērogā.

Arī Igaunijas Zāļu ražotāju asociācijas vadītājs Riho Tapfers norāda, ka, viņaprāt, nav universālas datu bāzes, kurā salīdzinātas zāļu cenas ar vienādu aktīvo vielu un iepakojuma lielumu dažādās valstīs. Viņš piebilda, ka, tā kā ir simtiem dažādu bezrecepšu zāļu, cenu svārstību iemesli var būt ļoti dažādi. Helsingin Sanomat kā vienu no iemesliem cenu atšķirībām starp Somiju un Zviedriju minēja vājāku konkurenci Somijā. Zviedrijā daudzas bezrecepšu zāles papildus aptiekām var pārdot arī pārtikas preču veikalos. Zviedrijas Aptieku asociācija iepriekš aplēsusi, ka zāļu tirdzniecības atļaušana pārtikas veikalos ir veicinājusi konkurenci un pazeminājusi cenas.

Igaunijā nav bijis politisks atbalsts zāļu nonākšanai veikalu plauktos. Diskusiju par šo tēmu vienmēr pieklusinājis arguments, ka zāļu tirdzniecībai ir nepieciešams profesionāls padoms.

Avots: ERR