PVN zālēm Zviedrijā – nulle, Igaunijā – 9%; mainīs zāļu cenu veidošanas noteikumus

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Farmācijas departamenta padomniece Laura Vīdika Igaunijas Nacionālai raidorganizācijai ERR skaidro, ka zāļu cenu atšķirības nosaka vairāki faktori, piemēram, ražotāja noteiktā sākotnējā cena, kas lielākoties ir brīva un var būt atkarīga no zāļu tirgus lieluma, kā arī atšķirīgas cenu veidošanas metodes dažādās valstīs. Bezrecepšu zālēm Zviedrijā nav mazumtirdzniecības piecenojuma regulējuma, aptiekas drīkst brīvi noteikt zāļu cenu. Igaunijā pastāv maksimālais piecenojums gan vairumtirdzniecības, gan aptieku līmenī.

PVN likme zālēm Zviedrijā ir nulle, Somijā – 10%, bet Igaunijā – 9%.

Sociālo lietu ministrijas dati liecina, ka 2022.gadā Igaunijā vidējais svērtais piecenojums vairumtirdzniecībā bija 3,5%, bet mazumtirdzniecībā 12,4%.

Igaunijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Kaidi Sarva atzīmē, ka valstī PVN zālēm atšķirībā no citām precēm palicis nemainīgs. Arī piecenojuma robežas zālēm ir saglabājušās gandrīz nemainīgas visu laiku pēc neatkarības atjaunošanas. Piecenojuma procents ir atkarīgs no iepakojuma cenas, un, jo augstāka ir zāļu iepakojuma iegādes cena, jo mazāka ir maksimāli pieļaujamā piecenojuma daļa. Piemēram, aptieka var pievienot ne vairāk kā 38 centus precei, kuras cena ir līdz 64 centiem, bet līdz 35% precei, kuras cena ir 1,29-1,92 eiro, bet, ja cena pārsniedz 44,74 eiro, piecenojums nedrīkst pārsniegt 5,11 eiro.

Sarva uzsver: pat ja zāles maksā miljonu eiro, to piecenojums aptiekā nedrīkst būt lielāks par 5,11 eiro.

Viņa uzskata, ka aptiekās cenu veidošana ir samērā caurspīdīga. Taču, raugoties plašāk, grūti teikt, kāpēc zāļu cenas ir tādas, kādas tās ir.

“Sākotnējā cena ir komercnoslēpums. Vairumtirgotājs nosūta aptiekai rēķinu, un, uz to balstoties, tiek aprēķināta cena aptiekā. Tā kā piecenojuma likmes ir ļoti mazas, visur tiek izmantots maksimāli atļautais piecenojums,” atzīst K. Sarva.

Laika gaitā gan bijušas diskusijas par brīvām zāļu cenām, taču K. Sarva uzskata, ka tas, visticamāk, novestu pie cenu kāpuma. Arī piecenojumu samazināšana aptiekās, viņasprāt, nedotu būtisku ietaupījumu, jo šī daļa nav liela.

Farmaceitu savienības pārstāve uzsvea, ka viena iespēja ir vienoties ar ražotājiem par zemākām cenām.

Taču ražotājus Igaunijai ir grūti ietekmēt nelielā tirgus dēļ.

Kā norāda Laura Vīdika, ministrija saskata nepieciešamību aktualizēt zāļu un medicīnas ierīču cenu noteikšanas noteikumus, tostarp piecenojumu noteikumus, jo tie ir nemainīgi jau vairāk nekā 20 gadus.

Pērn oktobrī tika pabeigts ministrijas pasūtīts un Tartu Universitātes veikts pētījums, kurā tika aplūkots šis jautājums. Pētījumā atklājās, ka pašreizējais regulējums par zāļu piecenojumiem nepilda savu mērķi, nav visaptverošas uzraudzības institūcijas un tiesiskā regulējuma. Arī medicīnas ierīču cenu regulēšana dažkārt rada nevienlīdzīgus tirgus apstākļus. “Pētījums sniedz pierādījumos balstītu materiālu, lai sadarbībā ar farmācijas nozarē ieinteresētām pusēm sagatavotu plānu Igaunijai piemērotākā cenu regulējuma izstrādei,” norāda L. Vīdika.

Avots: ERR