Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien noraidīja deputātes Antoņinas Ņenaševas (P) iesniegto priekšlikumu grozījumiem Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas paredzēja atļaut zinātniskajai institūcijai audzēt sējas kaņepes segtajās platībās – siltumnīcās vai zem plēves.
Ņenaševa piedāvāja noteikt, ka zinātniskās darbības mērķiem zinātniskajai institūcijai sējas kaņepes atļauts audzēt arī segtajās platībās, ja izmantotas tikai Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības kultūraugu šķirņu kopējā katalogā iekļauto šķirņu sertificētas vai kaņepju saglabājamās šķirnes oficiāli pārbaudītas sēklas un ja sējas kaņepju segtās platības ir brīvi pieejamas tiesībsargājošo iestāžu kontrolei.
Patlaban likums nosaka, ka sējas kaņepes atļauts audzēt tikai atklātā laukā – tās nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās. Latvijas laika apstākļi neļauj izaudzēt kaņepes narkotisko vielu iegūšanai atklātā laukā, savukārt segtās platībās tas ir iespējams, un likumsargi ir atklājuši lielu skaitu šādu nelegālu audzētavu.
Komisijas sēdē Zemkopības ministrijas (ZM) Klimata pārmaiņu un agroekoloģijas nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka pauda, ka, lai risinātu jautājumu par sējas kaņepju audzēšanu segtajās platībās, vispirms ir skaidri jāsakārto Krimināllikums, jo šobrīd tajā viss attiecas uz kaņepēm – atsevišķi nav nodalīts, kas attiecas uz sējas kaņepēm vai Indijas kaņepēm. “Tāpēc, ja sējas kaņepes ņem šajā kontekstā, tās satur nedaudz THC, un automātiski tās var attiecināt kā narkotiskās vielas,” skaidroja Lanka.
Viņš norādīja, ka neesot arī uzraudzības – patlaban Latvijas likumdošanā nekur nav noteikts, kāds būtu maksimālais THC līmenis sējas kaņepju augos. Patlaban vienīgais kritērijs esot THC saturs sējas kaņepēm, lauksaimniekiem piesakoties platībmaksājumiem ES atbalsta programmās. Proti, lai lauksaimnieki, kuri nodarbojas ar sējas kaņepju audzēšanu, varētu saņemt platībmaksājumus, dalībvalstīm ir jānodrošina kontrole, ka audzētajās platībās izmantoto sējas kaņepju šķirņu THC saturs nepārsniedz 0,3%.
“Saskatām lielus riskus, ja sējas kaņepes tā brīvi, bez kontroles palaižam audzēt siltumnīcās, tad negodīgi darboņi to noteikti gribēs izmantot, lai audzētu Indijas kaņepi, iegūtu marihuānu un īstās narkotiskās vielas,” sprieda Lanka.
Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Agnese Zīle vērsa uzmanību, ka paralēli šai diskusijai šis jautājums ir pacelts arī Tieslietu ministrijā. Viņa norādīja, ka ir jāsakārto jautājums par 0,3% THC un par to, vai nevajadzētu kādu buferzonu, kur šis apmērs būtu nedaudz augstāks. “Ja ir gadījums, kad ir 0,3% THC un jau tiek piemērots kriminālprocess, tas ir nedaudz par traku, jo ir skaidrs, ka 0,3% THC nesmēķēs – tas nav produkts, ko smēķētu marihuānas lietotāji,” pauda Zīle, piebilstot, ka ir jāsakārto šīs robežas attiecībā uz sējas kaņepēm.
Valsts policijas pārstāvis Ēriks Cērpe piekrita Zīlei, ka šis ir jautājums, ko vajadzētu sakārtot. Viņš norādīja, ka piedāvājums par buferzonu būtu “ļoti apsveicams” un no policijas puses pieņemams.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve norādīja, ka piekrīt ZM, IeM un Valsts policijai, reizē uzsverot, ka ir svarīgi jebkurā aspektā, runājot par kaņepju dzimtas augiem, nepazaudēt drošību, kontroli un uzraudzību. “Mēs gribētu izvairīties no gadījumiem, kad darbības ar kaņepēm tiek palaistas pašplūsmā un netiek kontrolētas,” sacīja VM pārstāve.
Viņa norādīja, ka jautājums par 0,3% THC saturu sējas kaņepēs VM būtu jādiskutē ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ķīmijas ekspertiem.
Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Baiba Borherte-Smiļģe atzina, ka EM neuzskata par pamatotu atbalstīt piedāvāto jauno likuma redakciju, jo esošais regulējums saistībā ar sējas kaņepēm jau parāda, ka tās ir audzējamas atklātā laukā, līdz ar to no uzņēmējdarbības viedokļa nav identificējams pamatojums, kāpēc būtu nepieciešams audzēt kaņepes segtajās platībās.
Kaņepju audzētājs Uldis Šauers norādīja, ka minētās likumdošanas nepilnības, viņaprāt, varētu sakārtot pusgada laikā. Viņš arī norādīja, ka tieši terminoloģijas trūkums likumdošanā noved pie tā, ka tiek runāts par hašišu un marihuānu.
ZM parlamentārais sekretārs Normunds Šmits (ZZS) atzina, ka Latvijas sabiedrība neesot gatava šādas ieceres īstenošanai, jo šī auga ievietošana siltumnīcā esot saistīta ar ļoti lielu risku, ka varētu notikt tas, ko nevēlētos pieļaut. ZM pusē patlaban nav izpratnes, kā nodrošināt kontroli un kura būs tā iestāde, kas to darīs, sacīja Šmits.
“Zemnieku saeimas” pārstāvis Mareks Bērziņš pauda, ka segtajās platībās sējas kaņepi varētu izmantot tējas ražošanai un selekcijai, bet pieprasītākajiem produktiem – sēklām un stiebriem – šādi likuma grozījumi neesot nepieciešami. “Zemnieku saeimas” biedru vidū neesot interesentu, kas šajā sektorā patlaban vēlētos startēt, tāpēc biedrība pagaidām ir novērotāja lomā, atzina Bērziņš.
Deputāte Ingrīda Circene (JV) pauda neizpratni, kāpēc komisija vispār skata šo jautājumu, kas neattiecas uz tās darbību. Viņa norādīja, ka komisijā neesot nevienas zinātniskās institūcijas, uz kurām šie grozījumi attiektos. “Nav mums neviena zinātnieka, kurš būtu nācis ar šādu vēlmi, priekšlikumu, līdz ar to viņiem, acīmredzot, tā nav aktualitāte,” sacīja Circene, piebilstot, ka arī “Zemnieku saeima” norādot, ka biedrībai tā nav aktualitāte.
Sēdes noslēgumā komisija vienojās veidot priekšlikumu, kas paredzētu uzdot Ministru kabinetam līdz šī gada 31. maijam vērtēt regulējumu par sējas kaņepju audzēšanu.
Avots: LETA
