Dienas Bizness: Olpha līdz miljardam eiro izaugs ar patentbrīvajām zālēm

Pašlaik Latvijas zāļu ražotājs AS Olpha savu izaugsmi balsta uz patentbrīvo medikamentu ražošanu, taču ilgtermiņa izaugsmes plāni ir ambiciozi. Gada apgrozījumam sasniedzot vienu miljardu eiro, uzņēmums varētu atgriezties arī pie oriģinālo farmaceitisko preparātu izstrādes, ceļot savu konkurētspēju jau nākamajā līmenī. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olpha valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis

Viņš norāda, ka farmācija ir ļoti īpaša nozare, jo tā strādā ar visnozīmīgāko, kas cilvēkam ir, – veselību un tās atgūšanu vai uzlabošanu. Tieši tādēļ šajā jomā ir ļoti daudz dažādu nianšu, ar kādām nesaskaras citu jomu uzņēmēji. Ne velti zāļu ražošana un izplatīšana ir vienas no striktāk regulētajām nozarēm visā pasaulē, jo tiesības uz veselību un zāļu pieejamība ir viena no svarīgākajām mūsdienu cilvēka tiesībām.

Zāļu ražošanas nozarē esat jau vairāk nekā 25 gadus. Kā nozare ir mainījusies šajā laikā? Kā mainījušies izaicinājumi un iespējas?

Farmācijas nozarē savu profesionālo darbību uzsāku 2000. gadā. Šajā laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs zāļu ražošanā vienmēr ir bijis un joprojām ir izaicinošs. Ja pirms aptuveni 25 gadiem ārvalstu tirgu apgūšana bija vienkāršāka prasību ziņā, tolaik nozarei vēl nebija izveidojusies pietiekama pieredzes un zināšanu bāze, kas šodien ir būtiski paplašinājusies.

Vienlaikus nozare kopumā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas.

Ir ievērojami pieaugušas regulatīvās prasības attiecībā uz produktu izstrādi un ražošanu, tostarp atbilstību Labas ražošanas prakses (GMP) standartiem, serializācijas prasībām, genotoksisko piemaisījumu kontrolei, kā arī videi draudzīgu šķīdinātāju izmantošanai. Līdz ar to uzņēmumiem, kas vēlas realizēt savus medikamentus starptautiskajos tirgos, jānodrošina atbilstība arvien plašākam un sarežģītākam prasību kopumam.

Tas nozīmē, ka ieiešana jaunos tirgos mūsdienās ir ne tikai laikietilpīgāka, bet arī būtiski dārgāka.

Ir mainījušās arī uzņēmumu savstarpējās attiecības.

Agrāk konkurenti vienas valsts tirgū parasti bija konkurenti arī citās valstīs, taču mūsdienās situācija ir krasi atšķirīga – vienā valstī uzņēmums var būt konkurents, bet citā kļūt par sadarbības partneri. Tas nozīmē jaunus spēles noteikumus un rada arī pilnīgi jaunas iespējas, kādu pirms 25 gadiem nebija.

Farmācijas nozares darbības principi arvien vairāk kļūst globāli, un medikamentu licencēšana un līgumražošana tiek izmantota daudz plašāk nekā iepriekš.

Vienlaikus patentbrīvo (ģenērisko) zāļu ražošanas segmentā valda spēcīga konkurence, jo šādu preparātu ražotāju skaits ir ievērojami pieaudzis. Īpaši liels spiediens nāk no Indijas un Ķīnas ražotājiem. Tas nozīmē, ka Eiropas patentbrīvo medikamentu ražotājiem jāstrādā ļoti efektīvi, lai saglabātu konkurētspēju.

Vai ieiešanas ātrums tirgū nav atkarīgs no tā, vai konkrētajā tirgū trūkst piedāvāto medikamentu vai, tieši pretēji, tajā jau ir daudz attiecīgo preparātu piegādātāju?

Analizējot farmācijas produktu reģistrācijas prasības dažādās valstīs, zināms, ka gandrīz katrā no tām pastāv specifiski un savdabīgi nosacījumi. Eiropas Savienībā zāļu reģistrācijas prasības dalībvalstīs ir vienotas, kas farmācijas ražotājiem, tostarp Olpha, nodrošina būtisku priekšrocību – iespēju reģistrēt vienu un to pašu medikamentu vairākos tirgos. Tomēr šis process joprojām ir salīdzinoši resursu un laika ziņā ietilpīgs. Uzņēmumam jāveic ne tikai maksa par konkrētā produkta reģistrāciju, bet arī ikgadēja nodeva – sava veida abonentmaksājums neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā valstī zāles tiek tirgotas.

Turklāt katrai valstij ir savas specifiskas prasības, kuru ievērošana prasa papildu laiku un finanšu resursus, piemēram, attiecībā uz lietošanas instrukcijām un iepakojumu.

Laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz jaunā medikamenta nonākšanai tirgū var ilgt vairākus gadus, bet no sākotnējās ieceres līdz pirmajam darījumam – pat līdz sešiem gadiem. Procesu pagarina gan sagatavošanās reģistrācijai, gan katras valsts specifiskās prasības, kuru izpilde prasa papildu laiku.

Pat Eiropā, kur reģistrācijas procesi ir skaidri reglamentēti un caurspīdīgi, šis cikls ir laikietilpīgs, savukārt citos reģionos tas var būt vēl ilgāks. Šajā laikā tirgus pieprasījums var būtiski mainīties, radot risku, ka produkts zaudē aktualitāti. Tāpēc viens no būtiskākajiem zāļu ražošanas veiksmes faktoriem ir spēja ilgtermiņā prognozēt tirgus vajadzības.

Tajā pašā laikā Latvijas zāļu ražotāji Latvijas zāļu tirgū veido tikai 5% no kopējā tirgus apgrozījuma.

Kāpēc tā? Kā stiprināt vietējo zāļu ražotāju lomu Latvijas medikamentu tirgū?

Konkurence ir ikvienā valstī, un Latvija nebūt nav izņēmums.

Vienlaikus varam palūkoties uz situāciju citās valstīs tepat, Eiropā. Piemēram, Slovēnijā, kurā dzīvo apmēram 2,1 miljons iedzīvotāju, ir vairāki lieli un spēcīgi farmācijas uzņēmumi, no kuriem Latvijas sabiedrībai zināmākais, šķiet, ir KRKA, un šīs valsts vietējo ražotāju īpatsvars Slovēnijas tirgū ir 40%. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir ļoti spēcīgi zāļu ražošanas uzņēmumi, arī mums būtu potenciāls ievērojami palielināt kopējo tirgus daļu. Taču tam ir vajadzīgs krietni lielāks valsts atbalsts un arī izpratne par nozares potenciālu un pievienoto vērtību. Tas, ka Latvijas zāļu ražotāju īpatsvars pašmāju tirgū ir tik ļoti zems, nozīmē, ka iedzīvotāji un ārstniecības iestādes būtībā ir atkarīgas no medikamentu importa. Diemžēl mēs esam ļoti atkarīgi no starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ārvalstu ražotāju intereses (vēlmes) realizēt savu produkciju Latvijā.

Globālā Covid-19 pandēmija ir skaudrs pierādījums tam, ka pārlieku liela atkarība no importa rada draudus cilvēku veselībai un pat dzīvībai. Ja atceramies, tad pandēmijas laikā vairākas valstis liedza izvest attiecīgus medikamentus un aktīvās vielas, kā arī izejvielas, no kurām tās ražotas, tādēļ importatkarīgajās valstīs, arī pie mums, sākās medikamentu deficīts, jo ar alternatīvu piegādātāju atrašanu bija problēmas un Latvijai nebija attiecīgu medikamentu rezervju. Toreiz tieši privātais zāļu apgādes sektors nāca valstij palīgā, novēršot ilgtermiņa krīzi.

Attīstīta vietējā zāļu ražošana ļauj minimizēt vai pat izvairīties no šādām ārkārtas situācijām, kad vienkārši nav cilvēku veselībai un pat dzīvībai kritiski svarīgo medikamentu. Protams, Latvija un arī daudzas citas pasaules valstis nesasniegs 100% pašnodrošinājuma līmeni, un tas nozīmē, ka farmācijas produktu imports bija, ir un būs, tikai jautājums ir par tā īpatsvaru.

Lai stiprinātu savu kapacitāti, pašmāju zāļu ražotājiem ir jāveic nozīmīgi mājasdarbi – vispirms jau jāpalielina savi produktu portfeļi ar jauniem produktiem. Pozitīvi, ka tas jau notiek. Tikai, ņemot vērā zāļu ražošanas jomas specifiku un izmaksas, tas nav ļoti ātri sasniedzams mērķis. Vienlaikus tikai ar pašmāju ražotāju aktivitātēm vien nepietiks, jo ir nepieciešama skaidra valsts politika ilgtermiņā, attiecīgi lēmumi un pats būtiskākais – praktisks darbs.

Daudzas valstis ir guvušas vērtīgu mācību pēc pandēmijas, tāpēc pilnībā mainījušas spēles noteikumus ārvalstu ražotājiem. Krietni lielākas priekšrocības ir tieši tiem zāļu ražotājiem, kuriem attiecīgajā valstī jau ir izvietotas ražotnes. Piemēram, atsevišķu Vidusāzijas valstu rīkotajos publiskajos iepirkumu konkursos priekšroka vienmēr būs tiem preparātu ražotājiem, kuriem šajā valstī ir sava ražotne. Būtībā dažu gadu laikā vairākās valstīs šāda politika ir panākusi farmācijas produktu ražošanas lokalizāciju, kas nozīmē augstāku medikamentu piegāžu drošību, darba vietas, nodokļus attiecīgās valsts budžetam, protams, arī papildu darbu pakalpojumu sniedzējiem un ražotnei nepieciešamo preču piegādātājiem. Pašlaik pat ir valstis, kurās slimnīcu iepirkumu konkursā par attiecīgo terapijas preparātu piegādi nav iespējams piedalīties, ja tur piegādātājam nav savas ražotnes. Faktiski vietējie farmācijas uzņēmumi tiek uztverti kā konkrētās valsts iedzīvotāju veselības un dzīvības drošības spilvens.

Diemžēl šāda pieeja Eiropā pagaidām vēl netiek īstenota, lai gan Eiropas Savienība aktīvi izstrādā risinājumus, kuru mērķis ir stiprināt zāļu ražošanu ES dalībvalstīs un mazināt atkarību no importa riskiem.

Ar ko mēs varētu sākt? Vispirms visu līmeņu lēmumu pieņēmējiem ir jālepojas ar saviem ražotājiem, ar to, ka pārmaiņu laikos, neraugoties uz dažādām krīzēm, mums ir izdevies saglabāt nacionālo zāļu ražošanas nozari.

Ir jāatbalsta šie uzņēmumi, jo ilglaicīgo uzņēmumu sasniegumi un spēja izdzīvot dažādos apstākļos ir bijis labs piemērs, lai šajā nozarē sāktu darboties salīdzinoši nelieli jaunpienācēji.

Pērn Latvijas Zāļu ražotāju asociācija prezentēja nozares attīstības stratēģiju, kurā nospraustais mērķis ir sasniegt 1,5 miljardu eiro lielu apgrozījumu gadā. Cik ilgā laikā to ir reāli sasniegt, un vai tas vispār ir iespējams?

Tas ir reāli īstenojams mērķis, ja ir kopīgs redzējums un laba uzņēmēju un valsts sadarbība. Varbūt tas, ko es teikšu, nebūs populāri, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, bet, iespējams, valdībā ir jāizvērtē, kuru nozaru attīstība (ir potenciāls izaugsmei piecas vai pat desmit reizes) varētu visvairāk pavilkt līdzi visu valsti uz augšu, un uz šīm nozarēm arī jākoncentrē maksimāli iespējamais valsts atbalsts. Diemžēl Latvijas valsts budžeta iespējas nav tādas, lai varētu atbalstīt pilnīgi visu nozaru uzņēmumus, tāpēc ir jāizvēlas, piemēram, trīs vai četras, kurām ir vislielākās iespējas paplašināties arvien jaunos noieta tirgos visā pasaulē un tādējādi izaugt. Manā skatījumā mūsu valstī ir vairākas nozares, kuru uzņēmumi savu produkciju var pārdot globāli, piemēram, farmācija, kokapstrāde (jo īpaši bērza saplākšņa) un informāciju komunikāciju tehnoloģijas. Pēc aptuveni pieciem – septiņiem gadiem varētu izvērtēt, kādi ir sasniegtie rezultāti šīm mērķa fokusā esošajām nozarēm un to uzņēmumiem.

Valsts, liekot uzsvaru uz dažām nozarēm, panāks gan to attīstību, gan ar tām saistīto pakalpojumu un preču multiplikatīvu izaugsmi, kas dos atdevi gan valsts budžetā nodokļos, gan arī darba vietās, iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumā. Mums ir jāmācās no citu valstu labajiem piemēriem. ASV jau vēsturiski ir fokusējušās uz pasaules līmeņa tehnoloģiju izstrādes (piemēram, Silīcija ieleja) atbalstu, kā rezultātā valsts iegūst ne tikai no pētniecības, bet arī šo iegūto rezultātu komercializācijas, kas rezultējas ar pasaules līderiem IKT. Tas pierāda, ka Pareto princips 80:20 darbojas, kad 80% rezultātu rodas no 20% pūlēm.

Farmācija ir stabila nozare, un to pierāda arī zāļu ražotāji Latvijā, kuri šo gadu laikā, pat neraugoties uz dažādām krīzēm, kādas pieredzētas, ir attīstījušies un auguši. Ne visas nozares var lepoties ar šādu noturību daudzu gadu desmitu garumā. Farmācija ir viena no tām Latvijas nozarēm, kura sekmīgi attīstīsies un uz kuru valsts var likt lielas cerības. Viena miljarda eiro liels neto apgrozījums vienam farmācijas uzņēmumam ir sasniedzams mērķis, jo potenciālais noieta tirgus – visa pasaule ar astoņiem miljardiem iedzīvotāju – ir milzīgs. Protams, pašlaik miljarda eiro liels neto apgrozījums Latvijas uzņēmumam šķiet kaut kas ļoti liels, taču farmācijas nozares lielāko kompāniju gada apgrozījums jau pašlaik pārsniedz vairākus desmitus un pat simtus miljardus eiro. To labi rāda arī Dānija, kurā ir pat vairāki ļoti lieli zāļu ražošanas uzņēmumi, kuri savu produkciju realizē būtībā visā pasaulē, un to var īstenot arī Latvijas zāļu ražotāji.

Olpha ir uz eksportu orientēts uzņēmums, kurš mērķtiecīgi attīstās Rietumeiropas tirgos. Mums ir izveidotas meitaskompānijas Francijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Turcijā, Polijā, Ukrainā, Lietuvā, Azerbaidžānā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā, ir piecas pārstāvniecības – Mongolijā, Kosovā, Armēnijā, Gruzijā, Tadžikistānā. Var teikt, ka šodien Olpha ļoti labi pazīst Baltijā, arī Vidusāzijā, Aizkaukāzā, kā arī kopš akcionāru maiņas mērķtiecīga darba rezultātā sāk plašāk iepazīt arī Rietumeiropas valstīs. Kopumā produkcija tiek eksportēta uz aptuveni 60 pasaules valstīm, un ambīcijas mums ir vēl lielākas.

Cik gados Olpha varētu sasniegt vienu miljardu eiro lielu neto apgrozījumu?

Pragmatiski darbojoties, tas ir sasniedzams septiņu – desmit gadu laikā. Protams, lai to realizētu, ir nepieciešamas zināšanas, kuras uzņēmumā jau ir, atpazīstamība, spēcīgs mārketings un pārdošanas komandas darbs.

Tāpat mums ir skaidra uzņēmuma stratēģija, akcionāru atbalsts, kā arī kapitālieguldījumi. Protams, šo mērķi varētu sasniegt pat ātrāk, ja no valsts puses būtu vēl lielāks atbalsts un instrumenti izaugsmes veicināšanai. Piemēram, pašlaik ļoti labs atbalsta mehānisms ir atlaide lielo investīciju veicējiem tieši ražošanā. Tas ir vajadzīgs tieši attiecīgās sistēmas izveidē, jo farmaceitiskajā ražošanā strādā speciālisti ar labu izglītību, jo īpaši ķīmijā. Ja runājam par pētniecību un zinātni, tad ir jābūt labai inovāciju mērogošanas infrastruktūrai un tamlīdzīgi. Un visbeidzot – politiķiem ir jālepojas ar to, kas mums Latvijā ir jau izdarīts farmācijas jomā, apzinoties, ka nozares potenciāls ir milzīgs, turklāt pamatots.

Vai ir kādi jauni stratēģiskie mērķi, uzdevumi? Iepriekš Olpha tēmēja iekļūt starp TOP10 patentbrīvo medikamentu ražotājiem Eiropā. Vai tas joprojām ir aktuāli, un kā veicas ar šī mērķa izpildi?

Olpha valdes priekšsēdētāja amatā esmu tikai ceturto mēnesi, bet uzņēmuma stratēģiskie mērķi nav mainījušies.

Līdz ar uzņēmuma akcionāru maiņu 2021. gada izskaņā izaugsme tiek balstīta uz patentbrīvo medikamentu ražošanu Rietumeiropas tirgiem. Mērķis ir pirmajā solī sasniegt aptuveni miljarda eiro apgrozījumu ar ģenērisko medikamentu portfeli, kas jau ļaus gan domāt, gan veikt attiecīgus darbus un investīcijas, lai nākotnē varētu izstrādāt un sākt ražot jaunus oriģinālos farmaceitiskos preparātus – produktus ar vēl augstāku pievienoto vērtību.

Farmācijā ir ļoti daudz milzīgu, daudzmiljardu globālu kompāniju, uz kuru fona noteikti ir sarežģīti izsisties. Kā jūs kopumā raksturotu konkurenci farmācijā Rietumeiropas tirgos? Kādas ir Olpha konkurences priekšrocības vai trūkumi?

Konkurence ir visur un pilnīgi visu farmaceitisko produktu grupās, un nevienā valstī strādājošie uzņēmumi negaida jaunus tirgus dalībniekus, neatkarīgi no tā, no kuras valsts tie nāk. Ļoti sīva konkurence ir no farmācijas lielvalstu (Indijas, Ķīnas) kompānijām tieši patentbrīvo medikamentu segmentā. Jāņem vērā, ka šo valstu uzņēmumiem ir plašs ražošanas tīkls – līdz pat 40 rūpnīcām, un piegādes vietas tiek vērtētas no loģistikas ekonomiskā izdevīguma. Turklāt ražošanas izmaksas dažādu apstākļu dēļ arī ir zemākas, piemēram, ES uzņēmumiem vides aizsardzības, darba drošības prasības ir nesalīdzināmi augstākas, tas ietekmē izmaksas.

Taču mūsu pievienotā vērtība noteikti ir fleksibilitāte, kā arī tas, ka esam Eiropas uzņēmums.

Nesen bija ziņa, ka Olpha ir reģistrējusi 46 jaunus medikamentus, no kuriem septiņiem sākta pārdošana ES tirgos. Kā sokas ar jauno produktu pārdošanu un ieiešanu Rietumvalstu tirgos?

Ejam pamazām, pirmie soļi jau ir sperti, jo šo preparātu pārdošana ir uzsākta Itālijā, Vācijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā. Vairākās valstīs pašlaik notiek attiecīgo farmaceitisko produktu reģistrācija. Vienlaikus produkta reģistrācija vēl nenozīmē, ka to var uzreiz pārdot, jo bieži vien iepirkumu konkursi uz konkrēto preparātu notiek reizi gadā vai pat reizi divos trijos gados. Tas nozīmē, ka no reģistrācijas brīža līdz reālās pārdošanas brīdim var paiet ilgs laiks. Vienlaikus mūsu produktu komercializācija ir veiksmīgi īstenota arī Meksikā, kur Olpha uzvarēja kardioproduktu iepirkumā šīs valsts slimnīcām.

Varbūt Meksika kalpos kā tramplīns, lai Olpha realizētu savus produktus Latīņamerikā?

Nenoliedzami, ka Olpha uzvara Meksikas slimnīcu iepirkumā ir būtisks solis uzņēmuma stratēģisko mērķu īstenošanā, tas atvēris pavisam citas durvis pasaules tirgos.

Protams, mums ir interese par Centrālamerikas un Karību valstu tirgiem, un pat visu Latīņamerikas tirgu, taču to apguve ir iespējama tikai soli pa solim. Pašlaik notiek dažāda veida pārrunas. Kā jau nereti gadās, tad, sākot sadarbību ar kādas konkrētas valsts partneri, izmantojam to, ka tam ir kontakti citās attiecīgā reģiona valstīs. Tieši tāpēc ar Olpha produkcijas pircējiem Meksikā runājam par iespējām attiecīgos produktus realizēt Argentīnas tirgū. Faktiski veiksmīga darbība vienā valstī ļauj atvērt tās kaimiņvalstu tirgu. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka farmācijas biznesā ļoti būtiska ir ārstu un pacientu uzticība, kuru nevar iegūt īsā laikā.

Savulaik daudz farmācijas produkcijas tika realizēts Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Kāda ir situācija ar realizāciju šajos tirgos?

Ukraina nemainīgi ir viens no mūsu prioritārajiem tirgiem, kurā saskatām arī attīstības iespējas. Tur arī joprojām strādā mūsu darbinieki. Pavisam nesen uzņēmēju delegācijas laikā Olpha nodeva kārtējo ziedojumu Ukrainai – vairāk nekā 55 000 eiro vērtas medicīnas preces un armijai ļoti noderīgu kravas auto.

Attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju jāteic, ka uz šiem tirgiem medikamentus turpina piegādāt teju vai visi pasaules lielākie ražotāji, arī starptautiskās kompānijas, kas ir Latvijas zāļu tirgus līderes. Vēl vairāk, virknei lielo farmācijas kompāniju piederēja un joprojām tur pieder rūpnīcas, kas turpina darbu. Kopš kara sākuma Ukrainā ir pagājuši vairāk nekā četri gadi, taču lielās farmācijas kompānijas joprojām nav pārdevušas savas ražotnes Krievijā, un nav skaidrs, vai tādi darījumi vispār notiks.

Mēs tur nekad neesam ražojuši un esam aizvēruši arī vēsturiski izveidoto meitasuzņēmumu un pārstāvniecību, neveicam nekādas jaunas investīcijas tirgū, neskatoties uz to, ka farmācijas produkti nav ietverti ES vai ASV sankciju paketēs.

Priekšvēlēšanu laikā, kā mēs redzam, politiķi sacenšas ar solījumiem, kurš vairāk ierobežos ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Šobrīd šajās diskusijās vēl trūkst pakalpojumu aizlieguma. Taču jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tad, ja šādi ierobežojumi tiks ieviesti, tie skars tikai un vienīgi tieši vietējos ražotājus, nevis visas lielās daudzmiljardu kompānijas, kuras turpinās tirgot gan Krievijā, gan Latvijā. Tas būs izdevīgi starptautiskajām kompānijām, kuras pie novājinātiem vietējiem ražotājiem iegūs vēl lielākas priekšrocības arī Latvijas tirgū.

Olpha ir izziņojusi arī plašu – vismaz 100 miljonu eiro – investīciju programmu. Kas ir galvenie investīciju projekti? Vai paredzēta arī ražošanas paplašināšana?

Daļa no šī iespaidīgā investīciju plāna jau ir realizēta, vēl daļa atrodas dažādās īstenošanas stadijās. Pašlaik, investējot 5,8 miljonus eiro, notiek jauna ražošanas korpusa būvniecība, kurā tiks izvietota gatavo zāļu formu ražotne, kas ļaus palielināt ražošanas jaudas un ieviest jaunu produktu ražošanu. Šī korpusa nodošana ekspluatācijā paredzēta 2027. gada nogalē. Jau ir pasūtītas šai ražotnei nepieciešamās iekārtas, būs vajadzīgi arī atbilstošas kvalifikācijas darbinieki ar zināšanām ķīmijā, kas līdz šim nebūt nav tas priekšmets, kuru ļoti daudzi jaunieši izvēlētos mācīties.

Olpha ir izveidojusi arī īpašu stipendiju programmu skolotājiem. Kāda ir uzņēmuma motivācija investēt skolotājos?

Viss sākas ar skolotāju – ja viņš spēj ieinteresēt skolēnu par ķīmiju, tad arī būs daudz lielāka interese par šo priekšmetu un, visticamāk, būs arī vairāk studentu attiecīgajā virzienā, kas arī rezultēsies ar lielāku skaitu ķīmiķu, kas pašlaik ir darba devēju ļoti pieprasīta profesija. Tieši tāpēc Olpha pirms vairākiem gadiem ir izveidojusi īpašu stipendiju programmu jaunajiem skolotājiem, kuri māca matemātiku, ķīmiju, bioloģiju.

Vienlaikus gribētos, lai arī no valsts puses būtu lielāks fokuss tieši uz STEM priekšmetiem – ķīmiju, bioloģiju un ar tām saistīto medicīnu. Nenoliedzami, ka mākslīgais intelekts mainīs attiecīgo darba vidi, tomēr speciālisti ar fundamentālām zināšanām un iemaņām būs nepieciešami.

Lai arī Lietuvā un Igaunijā nav tik spēcīga farmācijas nozare un savu zāļu ražotāju kā Latvijā, taču Lietuvas eksporta ienākumi no šīs nozares sasniedz divus miljardus eiro. Cik reāls ir Latvijas potenciāls kļūt par reģionālu farmācijas inovāciju centru, un kādu lomu tajā spēlē Olpha?

Patiešām Latvija bija vienīgā valsts Baltijā, kura spēja saglabāt savus farmācijas uzņēmumus, taču pandēmija radīja lielu pieprasījumu tieši pēc Covid-19 komponentiem un reaģentiem, kuru ražotni Lietuvā izvietoja ārvalstu kompānija Thermo Fischer ( Thermo Fisher Scientific Baltic). Neraugoties uz to, Latvijai joprojām ir visas iespējas kļūt par farmācijas inovāciju centru Baltijā. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir ļoti laba zinātniskā bāze – Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kas pašlaik veic ļoti daudz dažādu pētījumu pēc ārvalstu farmācijas kompāniju pasūtījuma. Mums ir arī labas visa veida izglītības iestādes. Kas nepieciešams? Atbilstoša valsts politika ar dažādiem atbalsta instrumentiem. Ļoti labs risinājums ir klasteru izveide. Vienlaikus Latvija var būt konkurētspējīga pasaules mērogā konkrētas (terapijas grupas) nišas segmentā, kuru pētniecībā sākotnēji piesaistītu visus Latvijas zinātniekus, bet laika gaitā arī lielos farmācijas spēlētājus ne tikai pētījumu veikšanai Latvijā, bet arī ieguldījumiem savu rūpnīcu izveidē. Šāda specializēta pilna spektra klastera (zinātnieki, klīnisko pētījumu slimnīca, pētniecības un to rezultātu mērogošanas sistēma) izveide varētu būt milzīgs impulss visas nozares attīstībai un arī iespēja Latvijai kļūt par stabilu farmācijas inovāciju centru Baltijā. Sākotnēji būtu pētniecība, kam jau pēc pieciem – septiņiem gadiem varētu sekot aktīvās vielas ražošana un finālā jau gatavo zāļu formu ražošana, kuru var veikt vai nu jau esošajās farmācijas kompāniju ražotnēs, vai arī jaunās, kuras speciāli tam varētu uzbūvēt. Šāda veida klastera principus izmanto daudzās valstīs, un tāpēc Latvijai nav jāizdomā jauns divritenis.

Cik gatava ārkārtējām situācijām ir Latvijas farmācijas nozare, ņemot vērā arī ģeopolitiskos satricinājumus? Vietējie ražotāji spētu piegāžu pārtraukumu gadījumā strauji paplašināt ražošanu, ražojot arī to, ko tagad iepērkam no globālajiem farmācijas uzņēmumiem?

Kā jau pierādīja Covid-19 pandēmija, tad Latvija nebija gatava ārkārtas situācijai, kad tika pārrautas daudzus gadus labi strādājošas piegāžu ķēdes, un bija valstis, kuras vienkārši neatļāva (neizsniedza) izejvielu, aktīvo vielu vai gatavu zāļu eksporta atļaujas, un radās virknes cilvēku veselībai un dzīvībai vitāli nepieciešamu medikamentu deficīts. Olpha bija, ir un būs atvērta sadarbībai ar Veselības ministriju un tās padotības iestādēm valsts zāļu rezervju krājumu izveides jautājumā.

Mēs esam gatavi iesaistīties daudz plašāk, jo Olpha ir zināšanas, ir iekārtas, ir savas jomas profesionāļi, taču, protams, 100% visu nepieciešamo medikamentu klāstu nosegt arī krīzes situācijā nebūs iespējams. Tāpēc Latvijā ir jāveido stratēģiskās medikamentu (vai to izejvielu) rezerves, jāveic grozījumi, lai vietējie ārkārtas situācijās var operatīvi ražot tos medikamentus, kuru nav mūsu produktu portfelī. Pandēmija skaudri pierādīja, ka krīzes situācijā katra valsts vairāk domās par savā zemē dzīvojošajiem, nevis citās valstīs mītošajiem.

Mēs kā Latvijas ražotāji esam gatavi iesaistīties stratēģisko medikamentu rezervju veidošanā Latvijā, bet pagaidām gala lēmumi par tādas sistēmas izveidi vēl nav pieņemti.

Vai lielāka sadarbība starp Latvijas zāļu ražotājiem neveicinātu nozares izaugsmi un tai nepieciešamās valsts politikas izstrādi?

Ir jomas, kurās zāļu ražotāji konkurē, un ir sfēras, kurās sadarbība notiek. Piemēram, kopīga pozīcija ir nepieciešama sarunās ar visa veida lēmumu pieņēmējiem attiecībā uz izglītību, pētniecību, zinātni, inovāciju sistēmu, tās pieejamību, valsts atbalsta instrumentiem, formām. Vienlaikus ražotāji Latvijā konkurē par augsta līmeņa speciālistu piesaisti, un tas arī ir viss, jo globālajā tirgū nekādi konkurenti neesam un nebūsim.

Pašlaik notiek jauna ražošanas korpusa būvniecība, kurā tiks izvietota gatavo zāļu formu ražotne, kas ļaus palielināt ražošanas jaudas un ieviest jaunu produktu ražošanu.

Latvijas zāļu ražotāju īpatsvars pašmāju tirgū – 5% – ir ļoti zems, un Latvijas iedzīvotāji būtībā ir atkarīgi no medikamentu importa, tātad ir milzīga atkarība no starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ārvalstu ražotāju intereses (vēlmes) realizēt savu produkciju Latvijā, kaut arī pēc izmēriem līdzīgā valstī – Slovēnijā – vietējo ražotāju īpatsvars tirgū ir 40%.

Pragmatiski darbojoties, viena miljarda eiro lielu neto apgrozījumu Olpha varētu sasniegt septiņu – desmit gadu laikā.

Avots: LETA, Dienas Bizness, Māris Ķirsons