Aicina diskutēt par vakcinācijas pret ērču encefalītu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā

Imunizācijas valsts padome (IVP) aicina atsākt politiska līmeņa diskusiju par vakcinācijas pret ērču encefalītu iekļaušanu valsts imunizācijas kalendārā, atsaucoties uz jaunākajiem ekonomiskajiem izvērtējumiem, kas apliecina vakcinācijas izmaksu efektivitāti.

Kā liecina IVP sēdes protokols, tās priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska sēdē atgādināja, ka jau iepriekš padomes locekļi analizējuši zinātniskos pierādījumus par vakcināciju pret ērču encefalītu un secinājuši, ka tā būtu iekļaujama valsts kalendārā.

Līdz šim trūcis ekonomiskā izvērtējuma, taču patlaban Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku veiktais veselības tehnoloģiju novērtējums šo “trūkstošo posmu” aizpildījis.

Pētījumā izstrādāts ekonomiskais izmaksu efektivitātes modelis, analizējot pieaugušo populāciju no 18 gadu vecuma perspektīvas visā dzīves ciklā. Salīdzināta vakcinēta un nevakcinēta cilvēku grupa, vērtējot gan primārās, gan sekundārās veselības aprūpes izmaksas. Par gala rādītāju izmantoti kvalitatīvi uzlabotie dzīves gadi un aprēķināts izmaksu efektivitātes koeficients.

Rezultāti liecina, ka vakcinācija pret ērču encefalītu ir dominējoša stratēģija – vidēji uz vienu pacientu kopējās izmaksas vakcinētajiem ir par aptuveni 550 eiro zemākas nekā nevakcinētajiem, vienlaikus nodrošinot nedaudz lielāku kvalitatīvi uzlabotu dzīves gadu skaitu. Tas nozīmē, ka papildu veselības ieguvums tiek panākts ar mazākām izmaksām, secināts pētījumā.

Kā galvenais ietaupījuma faktors minēts būtisks hospitalizāciju un intensīvās terapijas gadījumu samazinājums. Vakcinēto cilvēku grupā šādu pacientu nav bijis, kā arī nav konstatētas ilgtermiņa neiroloģiskas sekas, kas ērču encefalīta gadījumā var radīt ievērojamu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai.

IVP sēdē uzsvērts, ka tas ir pirmais šāda veida ekonomiskais modelis Latvijā attiecībā uz ērču encefalītu, un tas balstīts reālos datos. Vienlaikus eksperti pauduši, ka nākotnē būtu lietderīgi paplašināt analīzi arī no sabiedrības perspektīvas, iekļaujot netiešās izmaksas – darbnespējas lapas, produktivitātes zudumu un sociālās aprūpes slogu.

Ņemot vērā gan epidemioloģisko situāciju Latvijā, kas ir viena no ērču encefalīta endēmiskajām teritorijām Eiropā, gan jaunākos ekonomiskos aprēķinus, IVP atkārtoti uzsvērusi nepieciešamību vakcināciju pret ērču encefalītu iekļaut valsts imunizācijas kalendārā.

Padome uzskata, ka lēmumam jābalstās ne tikai medicīniskajos, bet arī fiskālajos argumentos, kas liecina par ilgtermiņa ieguvumu valsts budžetam.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.-2027. gadam minēts, ka VM vērtēs iespēju ieviest valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu visiem bērniem no gada vecuma. Plānā norādīts, ka šī gada pirmajā pusgadā tiks veikta epidemioloģiskās situācijas analīze un finanšu aprēķini.

Piecu gadu laikā, no 2020. līdz 2024. gadam, Latvijā reģistrēti 1139 ērču encefalīta gadījumu, no tiem 88 jeb 7,7% gadījumi reģistrēti bērniem, kas ir vidēji 17,6 gadījumi gadā.

Lielākais saslimšanas risks ir bērniem vecumgrupā no 15 līdz 17 gadiem – pērn šajā vecuma grupā konstatēti 7,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Kopš 2010. gada Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu tiek nodrošināta bērniem, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība.

Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcīnu pret ērču encefalītu vakcinē visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas.

Lai gan ievērojama daļa bērnu vakcināciju jau saņem no valsts budžeta līdzekļiem, jāņem vērā, ka ērču encefalīts ir dabas perēkļu infekcija, kuras robežas ir mainīgas un nesakrīt ar administratīvo teritoriju robežām, uzsver ministrijā.

Kā skaidro VM, infekcijas izplatība ir dinamiska – epidemioloģiskā situācija laika gaitā mainās, un to ietekmē arī klimata pārmaiņas.

Nereti to bērnu, kuru dzīvesvieta nav reģistrēta konkrētajos augsti endēmiskajos reģionos, vakcinācija ir jāapmaksā vecākiem. Taču nepieciešamība segt vakcinācijas izdevumus no saviem finanšu līdzekļiem ir biežākais iemesls, kura dēļ vecāki izvēlas nevakcinēt savus bērnus pret ērču encefalītu, secinājusi VM.

VM uzsver, ka ērces ir izplatītas visā valsts teritorijā, tai skaitā pilsētvidē. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir sastopami visi trīs ērču encefalīta vīrusa apakštipi.

Vienlaikus ministrija norādījusi, ka infekcija būtiski ietekmē bērnu vēl attīstošos nervu sistēmu. Tāpat arvien vairāk ir pieejami pētījumi par vēlīnajām ērču encefalīta sekām bērniem – atmiņas, kognitīvie un līdzīgi traucējumi tiek konstatēti gandrīz 70% pārslimojušo bērnu.

Ar pašreizējo vakcinācijas aptveri ik gadu tiek novērsti vairāk nekā 300 saslimšanas un arī nāves gadījumi, tāpēc būtu būtiski rast iespēju paredzēt vakcināciju pret ērču encefalītu visiem bērniem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret bērniem visā Latvijas teritorijā, norāda VM.

Avots: LETA