Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā pirmā tipa diabēta slimniekiem valsts neapmaksā vajadzīgo aprīkojumu
Pirmā tipa diabēta pacientiem joprojām netiek apmaksāta ārstēšanās ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem atbilstoši standarta terapijai ES. Latvija šajā ziņā atpaliek par 10-25 gadiem, un tas noved pie liela komplikāciju skaita, invaliditātes un priekšlaicīgas mirstības. Trīs gadus Saeimā un Veselības ministrijā notiek regulāras tikšanās par šo jautājumu, taču dinamika nav pozitīva, vērš uzmanību Latvijas Diabēta asociācija (LDA).
Samazina komplikācijas
Pirmā tipa diabēts nav izārstējams, tā ir autoimūna slimība, kas nav saistīta ar dzīvesveidu. Pacients var dzīvot, tikai ievadot sev vairākas reizes dienā (24/7) insulīna injekcijas. Devai jābūt atbilstošai cukura līmenim asinīs. Ja tā ir par mazu, glikozes līmenis ir paaugstināts, un tas ar laiku bojā pilnīgi visas orgānu sistēmas. Savukārt, ja deva ir par lielu, iestājas dzīvībai bīstams stāvoklis. Nekavējoties jāpārtrauc jebkuras aktivitātes, jāuzņem cukurs un saldumi, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē atgādināja LDA vadītāja Gunta Freimane, uzsverot, ka Latvijā valsts šiem pacientiem nodrošina insulīnu injekcijām un četras testa strēmeles dienā glikozes noteikšanai, bet neapmaksā ne glikozes monitoringa sensorus, ne insulīna sūkņus, kā tas notiek citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Patlaban sensorus saņem ļoti neliels skaits šo pacientu. Kā norādīja viena no pacientēm, kas piedalījās sēdē, viņa pati iegādājas glikozes sensoru – tas izmaksā 46 eiro, un ik pēc desmit dienām jāiegādājas jauns. Tikpat nepieciešams ir insulīna sūknis, kas daļai pacientu ir vienīgais līdzeklis slimības kontrolei, jo citi ārstēšanas paņēmieni nav efektīvi. Skaitļi rāda, cik šie abi rīki ir nepieciešami, jo samazina: par 49% hospitalizāciju, par 39% komu, par 56% ketoacidozi, par 51% hipoglikēmijas risku, par 42% mirstību no kardiovaskulārām slimībām, par 45% visu cēloņu nāvi, par 75% hipoglikēmijas biežumu.
Jāuzlabo endokrinologu pieejamība
Bez smagām komplikācijām nodzīvoto gadu skaits 1. tipa diabēta pacientiem Latvijā ir par 31 gadu mazāks, un valstij viens šāds pacients izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes. 50% no izmaksām veido komplikāciju ārstēšana, kuru galvenais cēlonis ir slikta glikozes līmeņa stabilizācija, akcentēja G. Freimane. No valsts budžeta komplikāciju ārstēšanai vidēji gadā tiek tērēti: nieru transplantācijai 16 000 eiro, hemodialīzei 20 000 eiro, peritoneālajai dialīzei 40 000 eiro, un šiem izdevumiem vēl jāpieskaita pabalsti un sociālā aprūpe. Turklāt sievietēm komplikāciju dēļ bieži vien nevar būt bērnu. Tā kā šādu pacientu skaits virs 24 gadiem kopumā ir 5878, no tiem darbspējas vecumā – 3069, tas nozīmē, ka nodokļos netiek ieņemti ap 33 miljoniem eiro.
Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Una Gailiša aicināja nevilcināties un atļaut ģimenes ārstiem tiesības izrakstīt ārstēšanai nepieciešamos medikamentus noteiktām pacientu grupām. Tas attiecas arī uz jaunākās paaudzes zālēm, kas var aizkavēt sirds asinsvadu slimību progresēšanu. Šobrīd tas joprojām palicis ierosinājuma līmenī. Tāpat būtu jāuzlabo piekļuve endokrinologiem un jāmazina garās rindas un maksas konsultāciju īpatsvars (tās cena – 80 eiro). Nacionālais veselības dienests maksā par endokrinologa konsultāciju 17,57 eiro, līdz ar to arvien vairāk saruks to speciālistu skaits, kas būs ar mieru pieņemt valsts apmaksātus pacientus.
Jāizstrādā skaidri kritēriji
NVD dati liecina, ka piecu gadu laikā pacientu skaits pieaudzis par 20%, pieaugusi arī zāļu izmaksu kompensācija endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimību diagnožu grupai par 65% jeb 20,69 miljoniem eiro. Turklāt 39% pacientu, kas saņem valsts apmaksātus medikamentus, nav reģistrēti CD pacientu reģistrā. NVD pārstāve Inga Brokere iezīmēja satraucošu problēmu, proti, ir pacienti, kam gada laikā atprečoti vairāk nekā 100, bet vienā gadījumā pat vairāk nekā 200 medikamentu Ozempic un Rybelsus iepakojumi. (Šīs zāles lieto diabēta un aptaukošanās ārstēšanai.) Ar lielākajām valsts izmaksām un lielāko iepakojumu skaitu uz vienu pacientu īpaši izcēlušās divas ģimenes ārstu prakses. Par šiem gadījumiem sāktas pārbaudes, un NVD plāno ieviest loģiskās pārbaudes informācijas sistēmās, lai nepieļautu nepamatotu medikamentu daudzumu izrakstīšanu.
Ingrīda Circene (JV) bija spiesta atzīt, ka «mēs visu laiku runājam par vienu un to pašu, zinām taču situāciju, tomēr netiekam ne pa soli uz priekšu». Viņa rosināja par līdzekļiem, kas tiek tērēti stacionāriem šo pacientu komplikāciju ārstēšanai, iegādāties aprīkojumu. Līdz ar to tiks panākts, ka šie cilvēki nenonāks slimnīcā. Ja pietrūks 300 000-500 000 eiro, tos var piefinansēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
VM parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa (JV) uzsvēra, ka daudz kas apstājas pie finansējuma, piemēram, sensoriem vien vajadzīgi būtu 17 miljoni eiro, līdz ar to tika nolemts sākumā atbalstu sniegt ierobežotā apjomā konkrētām grupām, piemēram, grūtniecēm. Taču būtiski ir pie tā neapstāties. Viens no soļiem ir arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas projekts, sākot pacientu, tostarp endokrīno, kam ir bijušas atkārtotas hospitalizācijas, aprūpes sniegšanu mājās.
Komisija vienojās, ka līdz jūnijam VM un nozares pārstāvjiem jāizstrādā skaidri kritēriji pacientu grupām, kam prioritāri nodrošināt glikozes sensorus un insulīna sūkņus, kā arī jāiesniedz aprēķini par kopējām izmaksām.
Avots: LETA
