Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija otrdien konceptuāli atbalstīja optometrista iesaisti acu skrīningos.
Atbilstoši kompetencēm un deleģējumam, valsts apmaksātos acu skrīningos un redzes aprūpē varēs piedalīties ārsts-oftalmologs, optometrists un medicīnas māsa, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Linda Celmiņa-Ķeze. Paredzēts, ka aprūpe turpmāk būs balstīta pacientu vajadzībās, un pēc pacienta redzes skrīninga speciālisti atbilstoši kompetencēm izplānos atbilstošu aprūpi.
Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas metodiskās vadības centrs izveidos Bērnu redzes aprūpes ceļvedi, kas iekļaus algoritmus ģimenes ārstiem un oftalmologiem un paredzēs optometristu iesaisti bērnu redzes aprūpē. Janka pauda, ka optometristu iesaiste bērnu acu pārbaužu veikšanā mazinās rindu pie oftalmologa pacientiem ar jau noteiktiem redzes traucējumiem. Savukārt pacientiem, kuriem novēroti riski, projekta laikā apskate būs biežāka un padziļinātāka.
Janka skaidroja, ka oftalmologs ir tiešās pieejamības speciālists, tādēļ ir grūti izkontrolēt, kam speciālists tiešām nepieciešams, un izveidot zaļos koridorus glaukomas pacientiem. Patlaban VM kopā ar NVD pēc Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas iniciatīvas vērtē oftalmologa tiešās pieejamības jautājumu.
Vienlaikus komisija konceptuāli atbalstīja arī “anti-VEGF” intravitreālo injekciju terapijas kompensācijas plāna izstrādi senioriem līdz jūnijam, lai to varētu iekļaut nākamā gada budžetā.
Komisijā Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve Liesma Kalve norādīja, ka Latvijā ir otrais augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā un ka 51% senioru labprāt strādātu algotu darbu, turpretim 57% strādājošo senioru atzina, ka redzes problēmas ietekmē viņu darbu. Viņa izcēla, ka redzes traucējumi negatīvi ietekmē arī senioru dzīves kvalitāti un rada grūtības pārvietoties, lasīt tekstus vai lietot datoru un telefonu.
Latvijas Pensionāru federācija aicināja iekļaut intravitreālo injekciju terapiju valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Arī Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais aicināja kompensēt “anti-VEGF” terapiju pacientiem ar vecuma makulas deģenerāciju un tīklenes vēnu oklūzijas pacientiem.
Biezais uzsvēra, ka vecuma makulas deģenerācija un diabētiskā retinopātija ir izplatīti iemesli, kādēļ cilvēki virs 50 gadu vecuma iegūst redzes invaliditāti. Patlaban intravitreālo injekciju terapiju kompensē pacientiem ar diabētisko mākulas tūsku. Pagājušogad ārstēšanos sāka 62 pacienti, šogad – vēl 50.
Patlaban 40% senioru ir veiktas redzes korekcijas manipulācijas, no kurām visbiežāk tā ir kataraktas operācija, norādīja Kalve. Vienlaikus seniori vēlas labāku ārsta pieejamību un valsts kompensāciju. Arī Biezais norādīja, ka pašreizējā sistēma nav efektīva, jo cilvēki bieži redzes pasliktināšanos uzskata par normālu novecošanas procesu, savukārt valsts rindas un ārstēšanās izmaksas noved pie neārstējama akluma.
Šim appgalvojumam nepiekrita komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS) un deputāte Ingrīda Circene (JV), norādot, ka valsts apmaksātām kataraktas operācijām rindā ilgi nav jāgaida. Apgalvojumu apstiprināja Latvijas acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags. Paula Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, profesore Guna Laganovska norādīja, ka no glaukomas un kataraktas operācijām nevajadzētu novirzīt līdzekļus intravitreālajām injekcijām, jo tad atjaunosies rindas pēc valsts apmaksātajām operācijām.
Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs izcēla, ka patlaban nav ieviests nacionāls diabētiskās retinopātijas skrīnings, kura vēlīna diagnostika var izraisīt neatgriezenisku aklumu. Kā piemēru Biezais minēja Slovēniju, kur iedzīvotājiem ir nodrošināts valsts apmaksāts skrīnings un ārstēšana.
Kozlovska norādīja, ka nacionāls diabētiskās retinopātijas skrīnings būtu noderīgs, jo patlaban nav iespējams pilnīgi aizpildīt cukura diabēta pacientu kartes, kur obligāti jānorāda šī diagnoze.
Avots: LETA
