Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas kustību slimību biedrība rosina nodrošināt Parkinsona slimības pacientiem mūsdienīgu terapiju – neiromodulāciju jeb dziļo smadzeņu stimulāciju (DBS), kā arī zāļu pumpju terapijas, kas citviet Eiropā ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa slimības progresējošās stadijās.
Biedrībā aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Latvijā Parkinsona slimības pacientiem šādas terapijas nav pieejamas, lai gan tās var palīdzēt atgūt kustības, patstāvību un atsevišķos gadījumos arī darba spējas.
Biedrības valdes priekšsēdētāja, neiroloģe Ligita Smeltere uzsver, ka dziļā smadzeņu stimulācija ļauj pacientiem atgūt to, ko slimība pakāpeniski atņēmusi, – spēju kustēties, būt patstāvīgiem un daudzos gadījumos arī atgriezties aktīvā dzīvē. Viņa norāda, ka tā ir pasaulē plaši izmantota, pierādīta un efektīva ārstēšanas metode.
Parkinsona slimība ir hroniska un progresējoša neiroloģiska saslimšana, kas pakāpeniski atņem cilvēkam spēju kustēties, strādāt un rūpēties par sevi, skaidro biedrībā.
Slimības komplicētās stadijās pacienti nereti spiesti lietot medikamentus sešas līdz 12 reizes dienā zāļu saīsinātas iedarbības dēļ, taču arī tas nenodrošina stabilu efektu, skaidro biedrībā. Būtiska dienas daļa var paiet stāvoklī, kad kustības ir ļoti ierobežotas vai noteiktos periodos nav iespējamas vispār.
Dziļā smadzeņu stimulācija ir neiroķirurģiska ārstēšanas metode, kuras laikā smadzenēs tiek implantēti elektrodi, kas ar elektriskiem impulsiem stimulē noteiktas smadzeņu zonas, atjaunojot kustību kontroli, skaidro organizācijā.
Pēc biedrībā paustā, starptautiskā pieredze un klīniskie novērojumi rāda, ka pēc DBS terapijas pacientiem var ievērojami samazināties kustību sastingumu periodi, nekontrolētas kustības, kā arī nepieciešamība pēc biežas medikamentu lietošanas. Tas nozīmē ne tikai labāku pašsajūtu, bet arī iespēju saglabāt vai atjaunot darba spējas slimības vidējās stadijās.
Tāpat daļai pacientu tas ļautu atgriezties darba tirgū vai turpināt profesionālo darbību, kas bez šādas terapijas kļūst neiespējama. Vienlaikus uzlabotos arī spēja veikt ikdienas darbības – pārvietoties, runāt, norīt, rakstīt un rūpēties par sevi bez pastāvīgas palīdzības, uzsver organizācijā.
Biedrības aplēses liecina, ka Latvijā ar Parkinsona slimību dzīvo aptuveni 4500 cilvēku, un daļai no viņiem slimības gaitā varētu būt nepieciešama tieši neiromodulācijas terapija.
Biedrībā uzsver, ka neiromodulācijas un pumpju terapijas pieejamība ir būtiska ne tikai medicīniskā, bet arī sociālā ziņā, jo tā samazina vai uz laiku novērš invaliditāti un ilgtermiņā mazina nepieciešamību pēc aprūpes.
Kā norāda biedrībā, citās Baltijas valstīs šī terapija jau ir ikdienas klīniskā prakse. Lietuvā dziļā smadzeņu stimulācija tiek nodrošināta divos centros – Viļņā un Kauņā -, un to jau saņēmuši aptuveni 280 Parkinsona slimības pacienti. Savukārt Igaunijā pacientiem pieejama gan DBS operācija, gan pilns mūsdienīgu terapiju spektrs.
Tāpat biedrībā uzsver, ka Lietuvā un Igaunijā medikamenti, kā arī ierīču asistētās terapijas Parkinsona slimības pacientiem tiek kompensēti no valsts 100% apmērā, kamēr Latvijā kompensācija ir 75% apmērā. Smeltere uzsver, ka šī slimība būtu jākompensē 100% apmērā.
Pēc pacientu teiktā, ikmēneša izmaksas pacientiem patlaban sasniedz 300 līdz 600 eiro, bet ierīču asistētās terapijas, palielinot pacientu izdevumus, viņiem būtu nesasniedzamas.
Avots: LETA
