Latvijas Avīze: “Maksā, tad ārstēšu!”

Policija sākusi kriminālprocesu par naudas izspiešanu Stradiņa slimnīcā

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis nesen tika atstādināts no klīnikas vadītāja amata, ko ieņēma kopš 2009. gada. Kā norādīja slimnīcas vadība, to likusi darīt policija. Tas esot procesa virzītāja, nevis slimnīcas valdes pieņemtais lēmums, taču policija neesot viņam aizliegusi nodarboties ar ārstniecību. “Latvijas Avīze”, sazinoties ar Egilu Valeini, noskaidroja, ka viņš atrodas atvaļinājumā un par notikušo nevēlas runāt.

Valsts policijā “Latvijas Avīzei” par šo lietu nesniedza plašākus komentārus, bet prokuratūra informē, ka policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Kriminālprocesu uzrauga Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Sūdzības saņēma jau 2002. gadā

Neoficiāli zināms, ka policija klīnikā ir veikusi procesuālas darbības un klīnikas vadītājs no amata atstādināts tādēļ, ka esot pieprasījis no pacientiem naudu par operācijām, turklāt lielā apmērā, un tā neesot pirmā reize, kad ārsts pieļaujot šādas koruptīvas darbības, par kurām draud kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka E. Valeiņa vārds saistībā ar iespējamu naudas prasīšanu no pacientiem medijos izskanēja jau pirms 24 gadiem. Mediji 2002. gadā rakstīja par toreizējā Medicīnas aprūpes un darbspējas kvalitātes kontroles inspekcijā saņemtajām sūdzībām par dažādām slimnīcām un ārstiem, tostarp bija saņemtas divas sūdzības par palīdzības nesniegšanu pacientiem Stradiņa slimnīcā. MADEKKI toreizējā direktore Rūta Bļodniece ziņu aģentūrai BNS stāstīja, ka mirušo pacientu radinieki sūdzējušies par Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas ārstu rīcību, jo viņi par operāciju veikšanu pieprasījuši naudu “aploksnē” un, kamēr to nav saņēmuši, ārstēšanu nav sākuši. Abos gadījumos pacienti miruši, vēstīja BNS. Vēlāk ziņots, ka MADEKKI konstatējusi daļēju Stradiņa slimnīcas ārstu vainu un toreiz Egilam Valeinim tika izteikts stingrs brīdinājums.

“Latvijas Avīze” noskaidroja Veselības inspekcijā, ka pēdējo piecu gadu laikā ir saņemti un izvērtēti atsevišķi iesniegumi par Egilu Valeini un tieši ar ārstniecības kvalitāti saistītiem jautājumiem. Veiktajās pārbaudēs Veselības inspekcija atsevišķos gadījumos esot konstatējusi pārkāpumus.

Signāli nonāk līdz Saeimai

Jautājums bija nonācis pat Saeimas redzeslokā. Kā pastāstīja bijušais 13. Saeimas deputāts Andris Skride, kurš bija arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, naudas pieprasīšanai no pacientiem Stradiņa slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība, jo pastāvējušas aizdomas, ka priekšroka tikusi dota maksātspējīgiem slimniekiem,

nevis akūtiem pacientiem. Saeimas komisijas 2019. gada 19. jūnija sēdē, kur tika iztirzāts Stradiņa slimnīcas valdes darbs, komisijas deputāti aicināja Veselības ministriju iepazīties ar slimnīcai adresētajiem 2017., 2018. un 2019. gada iesniegumiem un sūdzībām no pacientiem par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un kvalitāti.

“Latvijas Avīzei” ir zināms, ka par Neiroķirurģijas klīnikas problēmām, uz kurām norādījusi bijusī slimnīcas vadītāja un Saeimas deputāte Anda Čakša, ir runāts arī Sociālo un darba lietu komisijas slēgtajā sēdē. “Mums bija signāli, bet nebija pierādījumu,” tagad atceras Čakša.

Arī Stradiņa slimnīcas pieredzējušie ārsti, ar kuriem “Latvijas Avīze” sazinājās, teic, ka situācija Neiroķirurģijas klīnikā nav mainījusies un tur neko nevarot izdarīt, jo ārstam Valeinim slimnīcā esot ietekmīgi aizstāvji. Arī bijušais slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis, kurš martā atstāja amatu un tagad strādā Amerikā, “Latvijas Avīzei” neslēpa, ka naudas izspiešana no pacientiem ir slimnīcas problēma un ka savulaik aicinājis palīgā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, bet tas atteicis, norādot, ka lietas par neatļautu mantisku labumu pieņemšanu esot policijas kompetencē.

Valeinis kļūst par virsārstu

Tagad izskatās, ka policija beidzot pievērsusies ārstam, kuru tur aizdomās par nelikumīgām darbībām. Slimnīcas valdes locekle ārstnieciskajā darbā Dace Žentiņa un slimnīcas galvenais ārsts Jānis Vilmanis “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka par notikušo uzzinājuši oficiālā ceļā -no policijas, kura sākusi kriminālprocesu. Slimnīcas vadība esot sniegusi atbildes uz Ekonomikas policijas uzdotajiem jautājumiem, kas neesot vienkārši. Taču neiroķirurgs Valeinis joprojām drīkst operēt, un ne tikai – viņam slimnīcas valde ir piešķīrusi jaunu amatu. Viņš tagad ir Neiroķirurģijas klīnikas 55. nodaļas virsārsts, bet Jānis Stuķēns, kurš bija šajā amatā, ir pārcelts klīnikas vadītāja krēslā. Virsārsts ir gandrīz līdzvērtīgs amats klīnikas vadītājam, jo viņa pienākumos ietilpst gan ārstniecības procesa organizēšana un uzraudzība, arī pacientu aprūpes kvalitātes kontrole, gan citi svarīgi medicīniski jautājumi. Pārcelšana ir notikusi klusi, jo, kā “Latvijas Avīzei” pastāstīja slimnīcas ārsti, parasti par šādiem jaunumiem tiekot pavēstīts ārstniecības iestādes mājaslapā internētā, bet šoreiz par to ne vārda.

Rodas jautājums: kur tad ir tā Stradiņa slimnīcas nulles tolerance pret korupciju un jebkādu uzticētās varas ļaunprātīgu izmantošanu personiskā labuma gūšanai, ko tā apņēmusies nodrošināt kopš 2024. gada?

Slimnīcas valdes locekle Žentiņa šo slimnīcas vadības piesardzību pret aizdomās turamo ārstu raksturo kā darbošanos likuma ietvaros, jo informācija neesot pierādīta. Kāpēc Valeinim ir iedots jauns amats, tā arī palika neatbildēts. “Atstādināt ārstu no pienākumu pildīšanas mēs nevaram pēc likuma. Ir ļoti sarežģīti atlaist kādu cilvēku, atstādināt, diemžēl tas nav iespējams,” ir pārliecināts slimnīcas galvenais ārsts.

Žentiņa un Vilmanis uzskata, ka naudas pieprasīšana no pacientiem ir padomju laika palieka, to veicinot arī tas, ka ārstiem ilgstoši bijušas zemas algas.

Stradiņa slimnīcas preses sekretāre Vineta Kļaviņa informēja, ka Neiroķirurģijas klīnikas vadītājam ir noteikta amata algas likme atbilstoši slimnīcā apstiprinātajai atlīdzības sistēmai un tie ir 4700 eiro mēnesī (bruto), kam jāpieskaita arī piemaksas. Valeinis nav valsts amatpersona normatīvo aktu izpratnē, līdz ar to normatīvie akti neparedz publiskot viņa individuālo atalgojumu, norādīja Kļaviņa. Taču, lai kāda arī būtu klīnikas vadītāja alga, tā nav attaisnojums tam, ka ārsts izspiež naudu no pacientiem.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc slimnīcas vadība pieņēmusi tik maigu lēmumu pret aizdomās turēto dakteri, ir bailes no tiesvedības. “Iedomājos, cik daudz naudas slimnīca hipotētiski varētu iztērēt par potenciālu tiesvedību, ja mēs pieņemtu juridiski nepamatotus lēmumus,” savas bažas pauž valdes pārstāve Žentiņa.

Drīkst atstādināt arī tad, ja vaina nav pierādīta

Bet Veselības ministrijas valsts sekretārei Agnesei Vaļulienei, kura ir arī kapitāldaļu turētāja Stradiņa slimnīcā, nav slimnīcas vadībai līdzīgs viedoklis. Ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, paužot valsts sekretāres viedokli, norādīja: “Apgalvojums, ka ārstniecības personu nedrīkst atstādināt, kamēr vaina nav pierādīta, nav pareizs. Tā ir darba devēja atbildība, bet tā ir balstīta konkrēto risku izvērtējumā. Darba likums paredz, ka darba devējam ir tiesības uz laiku liegt pildīt amata pienākumus, ja tas ir nepieciešams noteiktu risku novēršanai. Tas nozīmē, ka faktiski likums darba devējam, šajā gadījumā Stradiņa slimnīcai, dod šādu iespēju. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku tad, ja to prasa pilnvarotā valsts institūcija – izmeklēšanas iestāde. Savukārt citā situācijā darba devējam ir tiesības lemt par atstādināšanu, izvērtējot gadījumu, un lēmumam ir jābūt pamatotam. Piemēram, var tikt ietekmēta izmeklēšanas objektivitāte, nodarīts kaitējums iestādes reputācijai un interesēm. Vienlaikus likumā nav noteikta prasība, ka darbinieka vainai ir jābūt jau pierādītai. Bet būtiski ir saprast, ka atstādināšanai ir jābūt juridiski pamatotai un samērīgai, un jāpatur prātā arī nevainīguma prezumpcija. Bet jebkurā gadījumā aizdomas par koruptīvām darbībām ir nopietni vērtējamas un izmeklējamas, un absolūti nepieļaujamas.”

“Latvijas Avīze” sazinājās arī ar bijušo Neiroķirurģijas klīnikas ķirurgu Akselu Rībeni, kurš strādā Vācijā, lai noskaidrotu, kā šajā valstī rīkotos, ja ārsts tiktu pieķerts naudas pieprasīšanā no pacienta. “Ja kāds ārsts pieprasītu naudu “aploksnē” par ārstēšanu, viņu atlaistu, par to nešaubos. Turklāt noteikti ierosinātu disciplinārsodu, un viņam būtu ļoti grūti atrast jaunu darbu, jo šī negatīvā informācija par viņa rīcību ietu līdzi,”pastāstīja Aksels Rībenis.

Avots: LETA, Latvijas Avīze, Māra Libeka