Inovatīvu medikamentu pieejamībā Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā (ES) – šobrīd Latvijā pieejami tikai 15 % no pēdējos četros gados ES reģistrētajiem medikamentiem un tikai 9 % no inovatīviem medikamentiem onkoloģijas slimību ārstēšanai. Šādu satraucošu ainu izgaismo veselības aprūpes datu analīzes un pētniecības uzņēmuma IQVIA ikgadējā pētījuma “The Patients W.A.I.T. Indicator” rezultāti.
IQVIA pētījums “The Patients W.A.I.T. (Waiting to Access Innovative Therapies) Indicator” katru gadu apkopo informāciju par pēdējos četros gados reģistrēto inovatīvu medikamentu pieejamību ES valstīs jeb to, cik ātrā laikā un cik daudzi no Eiropas Zāļu aģentūrā apstiprinātiem inovatīviem medikamentiem tiek iekļauti valstu kompensējamo zāļu sarakstos, nodrošinot to pieejamību pacientiem.
Jaunākais pētījums rāda, ka Latvijā šobrīd pieejami 25 no 168 ES reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem jeb 15 % ar lejupejošu tendenci, jo iepriekšējā pētījumā šis rādītājs sasniedza 18 %. Salīdzinājumam: Vācijā, kas inovatīvu medikamentu pieejamībā ieņem 1. vietu, tie ir 93 %, ES valstīs vidēji – 45 %. Tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir zem vidējā, tomēr par vairākiem procentpunktiem labāki nekā Latvijā, kura apsteidz tikai Maltu.
“Runājot par inovatīviem medikamentiem, mēs nerunājam par eksperimentālām terapijām, bet gan par klīniski pārbaudītiem, Eiropas Zāļu aģentūrā apstiprinātiem, mūsdienīgiem medikamentiem, kas var glābt dzīvības, būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un darbaspējas. Diemžēl Latvijā situācija ir katastrofāla arī tādos gadījumos, kad inovatīvu medikamentu pieejamība ir svarīga dzīvības glābšanai. Piemēram, no pēdējos četros gados ES apstiprinātiem 56 inovatīviem medikamentiem onkoloģijas slimību ārstēšanai Latvijā pieejami tikai pieci, ierindojot Latviju pēdējā vietā starp ES valstīm šajā rādītājā,” uzsver Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktore Vladislava Marāne.
Kā norāda Vladislava Marāne, inovatīvo medikamentu pieejamības būtiskākais šķērslis Latvijā ir nepietiekams veselības aprūpes budžets. “Kaut arī Latvijā veselības nozarei kopumā, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, naudas ilgstoši ir bijis par maz, zāļu ražotāji ir turpinājuši nodrošināt medikamentu pieejamību, savlaicīgi iesniedzot nepieciešamos dokumentus Zāļu valsts aģentūrā. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ Nacionālajā veselības dienestā ir izveidojusies rinda, kurā gaida ap 80 medikamentu, kuri ir atzīti par izmaksu efektīviem Latvijas situācijai. Šie medikamenti ir nepieciešami ap 7000 pacientu, taču medikamentu kompensēšanai budžetā trūkst 150 miljoni eiro. Lai veicinātu to, ka ražotāji medikamentus Latvijas tirgū laiž vēl ātrāk, ir nepieciešams strauji celt kompensējamo medikamentu budžetu, iekļaujot kompensējamo zāļu sarakstā vismaz jau tam iesniegtos produktus. Turklāt finansējuma pieaugums jāplāno ilgtermiņā, nodrošinot pieaugumu katru gadu,” uzsver Vladislava Marāne.
Ziņojumā uzsvērts, ka Centrāleiropā un Austrumeiropā pacienti jaunas terapijas saņem būtiski vēlāk nekā Rietumeiropā, un vidējais gaidīšanas laiks līdz zāļu iekļaušanai valsts kompensējamo medikamentu sarakstā dažādās valstīs var atšķirties pat par diviem gadiem. Piemēram, Vācijā, kas ieņem 1. vietu, tās ir 158 dienas; Latvijā tam nepieciešamas vidēji 619 dienas.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju