Valdība otrdien apstiprināja pilnveidotos atbalsta nosacījumus jaunu produktu, pakalpojumu un pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai.
Ārvalstu komersantu filiāles, ja tās veic saimniecisko darbību Latvijā un vismaz puse no šī komersanta daļu īpašniekiem ir Latvijā reģistrētas juridiskas vai fiziskas personas, kas ir arī Latvijas valsts piederīgie, var pretendēt uz Ministru kabineta noteikumos “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” īstenošanas noteikumi” norādītajām atbalsta iespējām, jo šādas filiāles var sniegt pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nodrošināt papildu darba vietas, attīstīt un pilnveidot pētniecības un attīstības procesus Latvijai svarīgās nozarēs, kā arī veicināt interesi ārvalstu filiālēm sadarboties ar vietējiem komersantiem un pētniecības organizācijām.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka 2024. gada dati par jaunuzņēmumu īpašumstruktūrām liecina, ka 2024. gada beigās identificēti 512 jaunuzņēmumi, un īpašumstruktūrā redzams, ka 20% jaunuzņēmumu ir jauktā īpašumā un 15% ir pilnībā ārvalstu īpašumā, bet kopumā 77% kapitāldaļu pieder Latvijas pilsoņiem vai Latvijā reģistrētām juridiskām personām.
Tāpat precizēts vaučeru atbalsta laikā piesaistāmo sadarbības partneru loks, paredzot, ka atbalsta sniegšanā var piedalīties arī komercsabiedrība, organizācija vai institūcija, kuras dibināšanas dokumentos (statūtos) ir norāde, ka tā veic zinātnisko vai pētniecisko darbību, kā arī tās struktūrā ir zinātniskais personāls.
Grozījumi paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksas ir attiecināmas, ja PVN maksātājam nav tiesību atgūt pievienotās vērtības nodokli atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Lai nodrošinātu plašākas atbalsta iespējas, ir precizēti gadījumi, kad var vienlaicīgi saņemt gan inovāciju vaučeru atbalstu, gan pretendēt uz atbalstu komercializācijai. Grozījumi paredz, ka vienlaikus uz abiem atbalstiem var pretendēt, ja komersants spēj nodrošināt, ka, piešķirot atbalstu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) var pārliecināties par dubultā finansējuma neesamību – abu atbalstu projekti ir savstarpēji nesaistīti vai projektos plānotās atbalstāmās darbības ir secīgas un tās savstarpēji nepārklājas.
Vienlaikus grozījumi paredz, ka pētniecisko telpu jeb laboratoriju nomas izmantošanas izmaksas un komunālie maksājumi līdz 5000 eiro mēnesī var attiecināt kā tiešās attiecināmās izmaksas. Paredzēts, ka minēto izmaksu attiecināmība tiek piemērota gadījumos, kad komersantam ir objektīva nepieciešamība pēc šāda atbalsta nodrošinājuma projekta īstenošanai.
EM atzīmē, ka elastības finansējuma daļu LIAA plāno izmantot grantu atbalstam 75,62% jeb 1,989 miljonu eiro apmērā, personāla izmaksām 16,26% jeb 427 676 eiro apmērā, LIAA aktivitātēm, tostarp stendi, pasākumi, komunikācija, 4,39% jeb 115 500 eiro, netiešajām izmaksām 2,44% jeb 64 151 eiro un citām administratīvajām izmaksām 1,29% jeb 34 000 eiro.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju