Jāapsver iespējas mazināt nekontrolētu interneta lietošanu līdz 15 gadu vecumam, lai labāk pasargātu jauniešu psihisko veselību un attīstību, Eiropas Savienības (ES) veselības ministru neformālajā sanāksmē paudis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Latvija ES veselības ministru neformālajā sanāksmē Kiprā uzsvēra nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi zālēm, stiprināt koordinētu rīcību psihiskās veselības jomā un paredzēt ilgtspējīgu ES finansējumu Eiropas veselības datu telpas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Psihiskās veselības jomā Latvija atbalstīja uzsvaru uz profilaksi, agrīnu intervenci un jauniešu noturības stiprināšanu, ņemot vērā arvien pieaugošo psiholoģisko slodzi, ko rada digitālā vide, sociālā nenoteiktība un stress. Abu Meri uzsvēra, ka jauniešu psihiskās veselības pasliktināšanās prasa koordinētu, daudznozaru pieeju, nevis izolētus pasākumus.
Politiķis pauda, ka Latvija vienmēr ir gatava dalīties pieredzē par Latvijā īstenotajiem risinājumiem. Taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka iekļaušanas stiprināšanai ES līmenī nepieciešama vienošanās par kopīgiem principiem un rādītājiem, saglabājot dalībvalstu ieviešanas modeļu elastību, īpaši attiecībā uz jauniešu mērķgrupu.
Ministrs norādīja, ka Latvijā jau ieviesti vairāki digitāli rīki un projekti agrīna atbalsta stiprināšanai izglītības vidē, tostarp Latvijas vadītā kopīgā Eiropas valstu iniciatīva “Mental Health Together” jeb MENTOR.
Sanāksmē Abu Meri pauda arī Latvijas atbalstu diskusiju turpināšanai par Eiropas klīniskās izcilības centra farmācijā izveidi. Pēc viņa teiktā, šāds centrs varētu stiprināt uz pierādījumiem balstītu medicīnu un uzlabot klīnisko praksi, īpaši jomās, kur pierādījumu bāze patlaban ir ierobežota vai attīstības stadijā.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka pacienti visā ES joprojām saskaras ar nevienlīdzīgu piekļuvi efektīvām un inovatīvām ārstēšanas metodēm, kamēr dalībvalstu veselības sistēmas lēmumus pieņem ierobežotu resursu apstākļos.
Latvijas ieskatā centra mandātam un pārvaldības modelim jābūt skaidri definētam, lai izvairītos no funkciju pārklāšanās ar citām ES struktūrām un nodrošinātu reālu pievienoto vērtību.
Attiecībā uz Eiropas veselības datu telpu Latvija akcentēja, ka tās pilnvērtīgai ieviešanai nepieciešams mērķēts ES finansējums.
VM skaidro, ka jau patlaban pārrobežu e-recepšu un veselības pamatdatu apmaiņa ar vairākām dalībvalstīm prasa ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, tādēļ bez papildu atbalsta nebūs iespējams nodrošināt plašu datu integrāciju un sistēmu uzturēšanu.
Sanāksmes laikā ministrs tikās arī ar Norvēģijas veselības ministru Jānu Kristianu Vestri, pārrunājot veselības sistēmu gatavību krīžu situācijās un pacientu drošības jautājumus. Abu Meri uzsvēra nepieciešamību virzīties uz vienotiem kompetences un kvalitātes kritērijiem ārstniecības personām Eiropā.
Tāpat vizītes laikā Kiprā ministrs kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadību apmeklēja Kipras Amerikas universitāti Larnakā. Puses vienojās izveidot kopīgu darba grupu sadarbības attīstīšanai medicīnas izglītībā. VM uzsver, ka šāda sadarbība varētu stiprināt veselības aprūpes darbaspēka kapacitāti un veicināt jauno speciālistu profesionālo mobilitāti Eiropā.
Amatpersonas apmeklēja Larnakas Vispārējo slimnīcu, pārrunājot klīniskās apmācības iespējas un veselības aprūpes organizācijas jautājumus.
Vizītes laikā puses iepazinās ar studiju programmām un vienojās izveidot kopīgu darba grupu, lai konkretizētu turpmākās sadarbības virzienus. RSU apliecināja gatavību attīstīt savas medicīnas studiju programmas arī Kiprā.
Abu Meri kopā ar Lietuvas un Igaunijas veselības ministriem tikās arī ar Starptautiskā faktu pārbaudes tīkla (“International Fact-Checking Network”) padomes locekli Tanosu Sitistatu un “Fact-Check Cyprus” galveno redaktori Loukiju Taksitari, lai pārrunātu dezinformācijas izplatības riskus veselības jomā un medijpratības stiprināšanu.
Baltijas valstis, ņemot vērā savu ģeopolitisko situāciju, ir īpaši pakļautas mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām, tostarp veselības jomā, tādēļ būtiska ir cieša sadarbība starp valstu institūcijām, medijiem un neatkarīgām faktu pārbaudes organizācijām, lai stiprinātu sabiedrības noturību un uzticēšanos pierādījumos balstītai informācijai, uzsver VM.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju