Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā noslēdzies apjomīgs pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās. Gandrīz katrs trešais aptaujātais atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstinātas psiholoģiskās labbūtības riska zonā.
Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta informatīva kampaņa “Neredzamās rētas”, kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darbavietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem. Pētījumu “Darba vides pieredze un darbinieku labbūtība Latvijā” īstenoja biedrība “Slow Science” sadarbībā ar Latvijas Vecāku organizāciju. Pētījumu atbalstīja uzņēmumi “Swedbank” un “Sunstar Group”.
Pētījumā, kas tika veikts no 2025. gada novembra līdz 2026. gada aprīlim, piedalījās 1577 Latvijā strādājošie cilvēki. Rezultāti liecina, ka 38,8 % respondentu vismaz reizēm ir izjutuši pret sevi vērstu mobingu darba vietā, savukārt 23,1 % to izjutuši ik pa laikam vai biežāk. Vienlaikus pētījuma anketā tika vaicāts par to, kā cilvēki novērtē savu labbūtību. Vairāk nekā pusei aptaujāto (52,8 %) novērotais psiholoģiskās labbūtības līmenis ir zems. To cilvēku vidū, kuri mobingu nav piedzīvojuši, zems labbūtības līmenis novērojams 38,5 % gadījumu, savukārt starp tiem, kuri ar mobingu saskaras regulāri, šis rādītājs sasniedz 83 %.
“Sabiedrībā joprojām ir priekšstats, ka mobings ir tikai nepatīkams konflikts vai emocionāla nepatika starp kolēģiem. Patiesībā runa ir par atkārtotu un ilgstošu psiholoģisku vardarbību, kas var nopietni ietekmēt cilvēka pašvērtējumu, emocionālo veselību, miegu, darba spējas un attiecības ārpus darba,” uzsver pētījuma vadītājs Edmunds Vanags. “Mūsu pētījuma dati liek domāt, ka šī nav atsevišķu cilvēku problēma. Tā ir darba vides un organizāciju kultūras problēma, kas var ietekmēt tūkstošiem Latvijas strādājošo.”
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka mobings nav saistīts tikai ar cilvēka labbūtību. Respondenti, kuri biežāk saskārušies ar negatīvu izturēšanos darbā, biežāk izmanto darbnespējas lapas, biežāk strādā, kaut arī jūtas slikti un biežāk domā par darba maiņu. Tas var nozīmēt arī papildu izmaksas darba devējiem: zaudētu produktivitāti, zemāku darba kvalitāti un lielāku darbinieku mainību. “Mobings nav tikai individuāla pieredze. Tā ir arī ekonomiska un sabiedrības veselības problēma. Ja cilvēks ilgstoši strādā vidē, kur jūtas pazemots, ignorēts vai sistemātiski kritizēts, cieš ne tikai viņa emocionālā pašsajūta, bet arī fiziskā veselība. Ilgstošs stress ir saistīts ar paaugstinātu izdegšanas risku, miega traucējumiem, kā arī citām veselības problēmām, kas var ietekmēt cilvēka darba spējas un dzīves kvalitāti. Tāpēc mobinga novēršana darba vietā ir būtiska ne tikai darbinieku labbūtības nodrošināšanai, bet arī veselīgas un ilgtspējīgas darba vides veidošanai. Organizācijas, kas savlaicīgi pievērš uzmanību psihosociālajiem riskiem, iegūst ne tikai veselīgākus un motivētākus darbiniekus, bet arī augstāku produktivitāti un mazākus ar darbinieku prombūtni saistītus zaudējumus,” norāda SIA “Sunstar Group” darba aizsardzības un sabiedrības veselības vadītāja Simona Balte.
Pētījuma dati liecina arī, ka, lai gan aptuveni pusei mobingu piedzīvojušo respondentu darbavietā bija pieejama iespēja ziņot, to izmantojusi tikai trešdaļa no viņiem. Turklāt no tiem, kuri ziņoja, situācija uzlabojās aptuveni trešdaļā gadījumu (31,7 %), savukārt 44,1 % gadījumu nekas nemainījās un 24,2 % tā pat pasliktinājās. Tas var nozīmēt, ka vairumā gadījumu ziņošana nemainīja situāciju vai pat pasliktināja to, kas norāda uz vajadzību stiprināt atbalstu pēc ziņošanas.
“Swedbank Latvija” Dažādības, līdztiesības un iekļaušanas jomas vadītāja Inese Blaua-Brēķe: “Mobinga tēma ir ļoti sarežģīta un sensitīva, un katrs to var izprast atšķirīgi. Bankā ar šo jautājumu strādājam jau daudzus gadus, veidojot gan vienotu situāciju izskatīšanas procesu, nodrošinot izglītošanu un regulāri noskaidrojot darbinieku viedokli aptaujās. Vienlaikus redzam, ka izpratne vēl nav pietiekama, un cilvēku iepriekšējā pieredze bieži liek viņiem būt uzmanīgiem. Tāpēc darba devējiem jāiegulda divtik liels darbs, lai ne tikai iejūtīgi un ar cieņu risinātu situācijas, bet arī rūpētos par iespēju mazināt to skaitu nākotnē.”
Kampaņas “Neredzamās rētas” ietvaros tuvākajos mēnešos tiks skaidroti pētījuma dati, publicēti ekspertu komentāri, personiskie pieredzes stāsti un rīkotas diskusijas par psiholoģisko drošību darbavietās. Vairāk informācijas par pētījumu www.vecakuorganizacija.lv.
Viens no centrālajiem kampaņas notikumiem būs publiska diskusija “Neredzamās rētas” sarunu festivālā LAMPA (sestdien, 11. jūlijā, plkst. 18.30), kurā eksperti, darbadevēju pārstāvji un pētnieki diskutēs par mobinga izplatību Latvijā, organizāciju kultūru, darba devēju atbildību un nepieciešamajām pārmaiņām. Diskusija būs skatāma arī tiešraidē.
Avots: LETA
