Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Uztura bagātinātājus ikdienā lieto teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, visbiežāk – imūnsistēmas stiprināšanai. To atklāj “Euroaptieka” veiktā aptauja “Labsajūtas barometrs”*, kas izgaismo sabiedrības paradumus rūpēs par savu labsajūtu. Kādi uztura bagātinātāji ir populārākie, kas visbiežāk izvēlas tos lietot un kā nepārsniegt robežu starp vēlamā efekta sasniegšanu un pārdozēšanu – skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Kopējās labsajūtas uzlabošanai uztura bagātinātājus lieto 29% iedzīvotāju. Visbiežāk tos izvēlas cilvēki vecumā no 18 līdz 49 gadiem – šajās vecumu grupās tos lieto teju katrs trešais respondents. Senioru vidū uztura bagātinātāju lietošana ir retāka.
“Fakts, ka teju trešdaļa iedzīvotāju uztura bagātinātājus lieto kopējās labsajūtas uzlabošanai, liecina par sabiedrības pieaugošo izpratni par preventīvas veselības aprūpes nozīmi. Visbiežāk tos izvēlas izmantot cilvēki aktīvā darba un ģimenes dzīves posmā. Šī sabiedrības grupa ir aktīvāka, pakļauta lielākam stresam un tajā pašā laikā ir informētāka par veselīga dzīvesveida nozīmi,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
“Euroaptieka” veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka ir arī ievērojama atšķirība starp dzimumiem – sievietes uztura bagātinātājus lieto daudz biežāk (36%) nekā vīrieši (20%). Turklāt 25% aptaujāto vīriešu atzīst, ka nelieto nekādus uztura bagātinātājus. Novērojama arī tendence, ka cilvēki ar augstāko izglītību uztura bagātinātājus lieto biežāk (32%) nekā tie, kuriem ir pamatizglītība (10%).
“Dažādās sabiedrības grupās ir atšķirīgi uztura paradumi, un tas ietekmē arī uztura bagātinātāju lietošanu. Tie var sniegt vērtīgu atbalstu situācijās, kad nepieciešams papildināt uzturu, taču to lietošana jāpielāgo individuālajām vajadzībām. Īpaši svarīgi ievērot dienas devas un ņemt vērā iespējamās mijiedarbības ar pārtiku vai medikamentiem. Cilvēkiem, kuri lieto vairākus medikamentus, noteikti ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu. Rūpīga pieeja un profesionāls padoms palīdz nodrošināt, ka uztura bagātinātāji patiešām kalpo veselības stiprināšanai, nevis rada riskus,” turpina farmaceite.
Populārākie uztura bagātinātāji
1. D vitamīns ir visbiežāk lietotais uztura bagātinātājs – to izmanto 68% Latvijas iedzīvotāju.
2. Magnijs – šo minerālvielu uzturā iekļauj 38% aptaujāto.
To ieteicams lietot kursa veidā – vismaz vienu līdz trīs mēnešus. Magnijs jālieto kopā ar ēdienu – tukšā dūšā tas var kairināt kuņģi un slikti uzsūkties. Uzsūkšanos palīdz veicināt D, B6, C vitamīni, kālijs un ogļhidrāti, bet kavē – tauki, olbaltumvielas, kalcijs, kā arī kafija un alkohols. Pārmērīga magnija lietošana var izraisīt sirdsdarbības traucējumus, tāpēc svarīgi ievērot noteiktās devas.
3. Omega-3 taukskābes lieto 26% aptaujāto iedzīvotāju. Regulāri lietojot omega-3 taukskābes, pirmos uzlabojumus iespējams novērot 4-12 nedēļu laikā.
Papildus šiem uztura bagātinātājiem, Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas arī C vitamīnu (27%), multivitamīnus (18%) un dzelzi (11%), kā arī līdzekļus nervu sistēmai (10%) un probiotikas/prebiotikas (8%).
Visa pamatā – veselīgs dzīvesveids
Aptaujas dati apliecina, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas uztura bagātinātājus kā ikdienas atbalstu veselībai, kas vērtējama kā pozitīva tendence. Taču jāņem vērā, ka labākos rezultātus iespējams sasniegt, ja uztura bagātinātāji tiek lietoti pārdomāti – kā daļa no veselīga, sabalansēta uztura.
“Lai nodrošinātu visas nepieciešamās uzturvielas, ir svarīgi iekļaut produktus no visām piecām pārtikas grupām: dārzeņus, augļus, graudaugus, olbaltumvielām bagātus produktus un piena produktus, tādējādi veidojot pamatu, ko uztura bagātinātāji var tikai papildināt, nevis aizstāt,” piebilst “Euroaptieka” farmaceite.
*Aptauju pēc “Euroaptieka” pasūtījuma 2025.gada martā veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1001 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.
Avots: LETA
