Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Laikraksts Diena vēsta, ka diabēta slimnieku skaits Latvijā pēdējos gados pieaudzis par 30% un sasniedzis jau 100 000. Šī slimība nes līdzi tādas komplikācijas kā sirds un asinsvadu problēmas, nieru mazspēja, redzes traucējumi. Lielākā daļa slimnieku cieš arī no aptaukošanās, tāpēc vajadzīgs komplekss ārstēšanas un arī apmācības plāns, kā arī jāpalielina kompensējamo medikamentu un ierīču apjoms, rosina nozarē strādājošie.
Statistika ir satraucoša
Statistikas dati rāda, ka 2022. gadā 680 diabēta pacientus piemeklēja miokarda infarkts, 673 – insults, koronāro artēriju šuntēšanu un angioplastiju nācās veikt 1035, 60 pacientiem bija jāamputē kāja virs vai zem ceļa. Tas viss ir saistīts ar lielām izmaksām un pazeminātu dzīves kvalitāti, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē uzsvēra Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētāja Kristīne Geldnere. Viņa vērsa uzmanību arī uz liekā svara problēmām – tā kopumā ir 90 procentiem 2. tipa diabēta pacientu. Viens no risinājumiem būtu bariatrijas operāciju (kuņģa samazināšanas) apmaksāšana no valsts budžeta, jo tas ļautu uzlabot glikēmijas kontroli, mazinātu sirds un asinsvadu komplikācijas un citas ar aptaukošanos saistīto slimību riskus, kā arī uzlabotu dzīves kvalitāti. Šī metode pat dod iespēju sasniegt diabēta remisiju.
Gan K. Geldnere, gan citi nozarē strādājošie ieteica paplašināt 1. tipa diabēta pacientu loku (to skaits ir 7500), kuriem valsts apmaksā glikozes līmeņa noteikšanas ierīces un insulīna sūkņus. Prioritārās grupas varētu būt grūtnieces, pacienti pēc orgānu transplantācijas, hipoglikēmijas lēkmju piemeklētie.
Eiropas Diabēta forums un Sirds veselības veicināšanas alianse rosina izveidot kompleksu diabēta ārstēšanu, lai novērstu daudzas komplikācijas, no kurām cieš arvien pieaugošais diabēta slimnieku skaits. Tas ietvertu kompensējamo medikamentu paplašināšanu 2. tipa diabēta pacientiem ar augstiem sirds un asinsvadu saslimstības riskiem un nieru mazspēju, manipulāciju pieejamību retinopātijas slimniekiem, papildu diabēta pacientu apmācību kabinetu izveidi, sacīja Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.
Finansējums nav pietiekams
Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atgādināja, ka kopumā no valsts budžeta zālēm šogad piešķirti 51,6 miljoni eiro. No tiem 21 miljons pagājušā gada deficīta segšanai, 14,6 miljoni jaunu zāļu iegādei un kompensācijas nosacījumu iekļaušanai un 10 miljoni terapijas nodrošināšanai.
Diemžēl finansējums ir ierobežots – jau pērn tika pieprasīts 150 miljoni eiro attīstībai, bet tika saņemts 10 reižu mazāk. Runājot par kompensējamo zāļu sarakstu, kuru bija plānots pārskatīt, lai atteiktos no neefektīvām – no nozares saņemts tikai viens priekšlikums par izsvītrojamu medikamentu.
Patlaban top plānošanas dokuments, kurā ir iekļauta sirds un asinsvadu joma, bet diabēts ne. Taču tā VM ir aktualitāte, un soli pa solim notiek uzlabojumi, piemēram, patlaban valsts atbalsts paredzēts 1. tipa diabēta pacientiem līdz 24 gadu vecumam: šogad 84 apmaksāti insulīna sūkņi un 641 monitorēšanas sistēma (atvēlot tam pusmiljonu eiro).
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis atzina, ka lielākoties notiek ugunsgrēka dzēšana, nevis tā novēršana. Lai uzlabotu situāciju, jāpalielina kompensējamo medikamentu pieejamība un jādod plašākas iespējas ģimenes ārstiem izrakstīt zāles, nevis tikai speciālistiem.
Turklāt nosakot zāļu recepšu izsniegšanas termiņu uz gadu, nevis trim mēnešiem – it īpaši tajos gadījumos, kad stāvoklis ir stabils.
Jāmazina atpalicība
Oftalmologs Juris Vanags norādīja, ka, no oftalmoloģijas viedokļa, Latvija dzīvo akmens laikmeta līmenī. Viņš ieteica nodrošināt diabēta slimniekiem valsts apmaksātas intravitreālās injekcijas akluma novēršanai, kas citviet Eiropā pieejamas jau kopš 2006. gada. (Jau šogad no jūlija tās vajadzētu saņemt 100 pacientiem ar diabēta makulas tūsku.) Arī Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane mudināja mazināt atpalicību vismaz tur, kur tā ir ļoti liela: insulīna sūkņu ziņā tie ir 25 gadi, monitoringa – 15 gadu. Viņasprāt, būtu vajadzīgi kabineti, kur tiktu sniegta informācija diabēta pacientiem ar lielām komplikācijām.
Šobrīd Latgales reģionā ir tikai divi šādi punkti, citos – trīs, kas ir krietni par maz.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs pievienojās teiktajam par akmens laikmetu, jo to var attiecināt arī uz ģimenes medicīnu – pēdējo gadu laikā ir panāktas zināmas iespējas, bet kopumā tās ir ierobežotas, un tas sakāms par medikamentu nozīmēšanu.
Ir jāpanāk, lai zāles būtu pieejamas savlaicīgi un atbilstoši pacientu vajadzībām un tām jābūt kompensējamo zāļu sarakstā. «Šobrīd mēs zāles piedāvājam tad, kad jau ir tā kā par vēlu un komplikācijas jau ir attīstījušās, un laiks, lai tās apturētu, ir pazaudēts. Valstī, kur ir augsta mirstība no kardiovaskulārajām saslimšanām, ļoti svarīga ir pieejamība,» sacīja A. Dzalbs, piebilstot, ka preventīvo darbu kavē cilvēkresursu trūkums un veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotība.
LATVIJAS Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis atzina, ka šajā jomā lielākoties notiek ugunsgrēka dzēšana, nevis tā novēršana. Lai uzlabotu situāciju, jāpalielina kompensējamo medikamentu pieejamība un jādod plašākas iespējas ģimenes ārstiem izrakstīt zāles, nevis tikai speciālistiem.
www.farmacija-mic.lv
