Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijai jāizveido un ilgtspējīgi jāfinansē visā valstī pieejams specializētu diennakts patversmju tīkls vardarbībā cietušām sievietēm un viņu bērniem, kā arī jāturpina specializētu izvarošanas krīzes un seksuālās vardarbības palīdzības centru veidošana, secināts Eiropas Padomes Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) pirmajā Latvijas novērtējuma ziņojumā.
GREVIO norāda, ka patlaban Latvijā nav specializētu vardarbības ģimenē upuriem paredzētu patversmju, kas būtu pielāgotas tieši sieviešu un viņu bērnu vajadzībām. Pieejamie krīzes centri un citas izmitināšanas vietas galvenokārt sniedz vispārējus pakalpojumus dažādās krīzes situācijās nonākušiem cilvēkiem.
Minēts, ka valsts finansēto krīzes dzīvokļu pakalpojums nenodrošina Stambulas konvencijā prasīto diennakts speciālistu atbalstu. Krīzes dzīvokļi nevarot pilnībā aizstāt specializētu patversmju tīklu, kurā pieejama droša un konfidenciāla vide, kā arī atbalsts cietušo un viņu bērnu ilgtermiņa atlabšanai un patstāvīgas dzīves sākšanai.
Tāpat norādīts, ka Latvijā pašlaik nav skaidri identificējamu specializētu izvarošanas krīzes centru vai seksuālās vardarbības palīdzības centru, kas vienuviet nodrošinātu medicīnisko, psiholoģisko, juridisko un tiesu medicīnisko palīdzību. GREVIO stingri aicina Latviju turpināt šādu centru veidošanu, par minimālo atskaites punktu nosakot vienu centru uz 200 000 iedzīvotāju. Tajos būtu jānodrošina tūlītēja medicīniskā palīdzība, atbalsts pēc piedzīvotās traumas, tiesu medicīniskās ekspertīzes, īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģiskās konsultācijas, kā arī juridiskā palīdzība.
Pakalpojumiem jābūt bez maksas un pieejamiem neatkarīgi no tā, vai cietusī ir gatava ziņot policijai. Eksperti norāda, ka patlaban tiesu medicīniskā ekspertīze seksuālās vardarbības gadījumos tiek veikta pēc procesa virzītāja lēmuma, kas var radīt šķērsli sievietēm, kuras vēl nav gatavas iesaistīties kriminālprocesā, un aizkavēt pierādījumu iegūšanu.
Kopumā GREVIO ziņojuma noslēgumā apkopoti 56 priekšlikumu bloki. Tie iedalīti četrās prioritātes pakāpēs.
Starp augstākās prioritātes priekšlikumiem ir mudinājums Krimināllikuma 159. un 160. pantā pilnībā iekļaut brīvi dotas piekrišanas jēdzienu un paredzēt atbilstošu sodu par visām seksuālajām darbībām, kas veiktas bez šādas piekrišanas. GREVIO atzīst, ka Latvijas izvarošanas definīcijā ir ņemta vērā cietušās griba, tomēr atbildība joprojām tiek saistīta ar vardarbības vai draudu lietošanu, cietušās bezpalīdzības stāvokļa izmantošanu vai uzticības, autoritātes vai citas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu. Ekspertu ieskatā izšķirošajam kritērijam jābūt brīvi dotas piekrišanas neesamībai.
Latvija arī mudināta ieviest standartizētu, visā valstī izmantojamu vardarbības riska novērtēšanas instrumentu. Tajā sistemātiski būtu jāņem vērā psiholoģiskā, seksuālā un ekonomiskā vardarbība, piespiedu kontrole, iepriekšējie vardarbības gadījumi un bērnu pakļaušana vardarbībai.
GREVIO vērtējumā policijas izmantotā veidlapa par “ģimenes konflikta situācijām” var pārmērīgi koncentrēties uz sadzīvisku strīdu un redzamiem fiziskiem draudiem, neaptverot ilgstošus vardarbības un kontroles modeļus. Latvijā arī neesot sistēmas, ar kuru tiktu uzraudzīta un vērtēta pašreizējās riska novērtēšanas prakses efektivitāte.
Par steidzami risināmu jautājumu atzīta vardarbības ņemšana vērā lietās par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām. GREVIO mudina tiesas, bāriņtiesas un citas iesaistītās iestādes sistemātiski pārbaudīt, vai ģimenē ir notikusi vardarbība, piespiedu kontrole vai vardarbība pēc attiecību pārtraukšanas.
Eksperti ar nopietnām bažām norāda, ka bērniem, kuri bijuši vardarbības pret māti liecinieki, var netikt nodrošināta pietiekama aizsardzība un viņiem joprojām var nākties uzturēt kontaktu ar vardarbības veicēju. Konstatēta apdraudējuma gadījumā aizgādības vai saskarsmes tiesības būtu jāierobežo, jāaptur vai jāpakļauj īpašiem drošības nosacījumiem.
GREVIO mudina arī ieviest obligātas sākotnējās un profesionālās pilnveides mācības par visiem Stambulas konvencijā ietvertajiem vardarbības veidiem visu iesaistīto nozaru speciālistiem.
Tāpat visā Latvijā būtu jāievieš vienotas un obligātas vadlīnijas profesionāļu sadarbībai vardarbības gadījumos.
Veselības aprūpē jāizstrādā standartizēta kārtība cietušo atpazīšanai, izmeklēšanai un ārstēšanai, miesas bojājumu dokumentēšanai, risku novērtēšanai un nosūtīšanai uz specializētiem atbalsta pakalpojumiem. Šādi protokoli būtu jāievieš gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. GREVIO ieskatā, Latvijas veselības nozare vēl nav uzņēmusies konsekventu un sistemātisku lomu vardarbībā cietušo sieviešu identificēšanā un atbalstīšanā. Cietušo atpazīšana un nosūtīšana palīdzības saņemšanai lielā mērā esot atkarīga no katra mediķa zināšanām un iniciatīvas.
Tāpat Latvija mudināta nodrošināt specializētus atbalsta pakalpojumus visu veidu vardarbībā cietušām sievietēm visā valstī. Patlaban klātienē pieejami tieši sieviešu vajadzībām pielāgoti pakalpojumi esot ģeogrāfiski ierobežoti un lielā mērā atkarīgi no nevalstisko organizāciju iespējām un darbinieku skaita.
GREVIO mudina pilnveidot arī vardarbības veicējiem paredzētās programmas, nosakot tām vienotus minimālos standartus, palielinot programmu apmeklējumu un pabeigušo dalībnieku skaitu un ieviešot neatkarīgu rezultātu vērtēšanu. Taču dalību šādā programmā nedrīkstētu izmantot, lai mazinātu cietušajai noteiktos aizsardzības pasākumus vai ietekmētu lēmumus par bērna aizgādību.
Līdztekus jāpārskata profesionāļiem noteiktais pienākums ziņot par iespējamu vardarbību. GREVIO ieskatā cietušajai jāsniedz pilnīga informācija un pirms ziņošanas jāsaņem viņas apzināta piekrišana, izņemot gadījumus, kad pastāv tūlītējs apdraudējums, cietušais ir bērns vai persona nespēj sevi aizsargāt.
Eksperti arī mudina novērst iespēju, ka vardarbības pret sievietēm lietās cietušās iespējamā amorālā uzvedība tiktu vērtēta kā vainīgā atbildību mīkstinošs apstāklis.
GREVIO stingri aicina uzlabot arī policijas un prokuratūras spēju izmeklēt vardarbību pret sievietēm, tai skaitā seksuālo vardarbību, vajāšanu un vardarbību, kas īstenota ar tehnoloģiju starpniecību. Visā Latvijā, arī lauku teritorijās, jābūt pieejamiem īpaši apmācītiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, minēts ziņojumā.
Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. GREVIO ziņojums ir pirmais Latvijas veikto pasākumu visaptverošais novērtējums pēc konvencijas stāšanās spēkā.
Jau ziņots, ka maijā valdība apstiprināja 104 744 eiro pārdali seksuālā vardarbībā cietušo personu atbalsta centra izveidei Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Centra izveidi plānots sākt 1. oktobrī, bet sākotnēji tajā paredzēts visu diennakti vienuviet nodrošināt medicīnisko, psiholoģisko un tiesu medicīnas palīdzību sievietēm no 16 gadu vecuma. Centra darbības turpināšanai no 2027. gada ik gadu būs nepieciešami 173 934 eiro, savukārt pret VM izraudzīto finansēšanas risinājumu iebildusi Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.
Tāpat ziņots, ka nestabilitāti koalīcijā pērn Saeimas rudens sesijā radīja tajā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības deputātu lēmums atbalstīt opozīcijas rosināto lēmumu Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.
Avots: LETA
