Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija (VM) nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas vērtējumam, ka bērnu veselība Latvijā ir prioritāte “tikai uz papīra”, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Kā ziņots, savā revīzijā “Vai bērniem ir nodrošināta prioritāra un vienlīdzīga piekļuve ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem?” Valsts kontrole secinājusi, ka daudzviet, sevišķi reģionos, veselības aprūpes pakalpojumus bērniem faktiski nemaz nesniedz un ambulatoro veselības pakalpojumu programmu finansējuma ieplānošana vēl nenodrošina pakalpojumu faktisko pieejamību.
Reaģējot uz revīzijā pausto, VM atzīst, ka bērnu veselības aprūpē joprojām nepieciešami būtiski uzlabojumi, īpaši pakalpojumu pieejamībā reģionos, gaidīšanas laika samazināšanā, vienotu pacientu ceļu izveidē un speciālistu nodrošināšanā. Tomēr ministrijas ieskatā revīzijā konstatētais sakrīt ar tās un nozares ekspertu minētajām iepriekš identificētajām problēmām, kuru risināšanai darbs jau ir sācies. Valsts kontroles revīzijas secinājumus plānots iekļaut VM Mātes un bērna veselības plānā un citos ministrijas izstrādātajos rīcības dokumentos.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsver, ka bērna dzīvesvieta vai ģimenes finansiālās iespējas nedrīkst noteikt iespējas saņemt nepieciešamo veselības aprūpi. Viņš sola revīzijas secinājumus sasaistīt ar Mātes un bērna veselības plānā paredzētajiem pasākumiem, stiprināt pediatra lomu, ieviest bērnu veselības stāvokļa novērtēšanu jeb triāžu un attīstīt pakalpojumu pieejamību. Tāpat plānots izveidot saprotamus bērnu pacientu ceļus, lai vecākiem būtu skaidrs, kur vērsties, kad nepieciešams pediatrs vai cits speciālists, cik ātri palīdzība būs pieejama un kāda būs turpmākā rīcība.
Ministrs arī norāda, ka bērniem nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pilnībā valsts apmaksātiem, lai to saņemšanu neierobežotu ģimenes finansiālās iespējas.
VM informē, ka bērnu veselības aprūpei paredzētais valsts finansējums sasniedz 182 miljonus eiro gadā, tostarp ambulatorajiem pakalpojumiem atvēlēti 103 miljoni eiro. Bērnu ārstēšanai paredzētais finansējums tiek plānots atsevišķi no pieaugušo ārstniecības finansējuma, savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD) pakalpojumu sniedzēju atlasē un līgumos ievieš prasības par bērniem faktiski nodrošināto pakalpojumu apjomu.
Pediatru resursu palielināšanai pediatrija noteikta par rezidentūras prioritāti un palielināts apmācību vietu skaits pediatrijā un tās apakšspecialitātēs. Savukārt Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), veidojot metodiskās vadības institūtus pediatrijā un bērnu psihiatrijā, noteikta par centrālo bērnu veselības aprūpes kvalitātes un vienotas pieejas nodrošinātāju.
Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas, visos Latvijas reģionos ieviesta mobilā zobārstniecība, īstenots redzes korekcijas līdzekļu pieejamības pilotprojekts, pilnveidots profilaktisko apskašu saturs un sākta agrīna sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana bērniem.
Kopš šīs vasaras oftalmologi, kuri drīkst izrakstīt valsts apmaksātas optikas preces bērniem ar noteiktiem redzes traucējumiem un acu slimībām, ir pieejami ne tikai BKUS, bet arī Vidzemes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, atzīmē ministrijā.
Turpmāk VM plāno definēt vienotus bērnu veselības aprūpes pakalpojumu standartus, pacientu plūsmas un triāžas principus. Solīts arī turpināt bērnu veselības aprūpes tīkla attīstīšanu, stiprinot ģimenes ārstu, pediatru, reģionālo slimnīcu un BKUS sadarbību, kā arī attīstot telemedicīnas risinājumus.
Uzmanību ministrija pievērsīšot arī profilaksei un slimību agrīnai atklāšanai, pilnveidojot profilaktiskās apskates, bērnu redzes skrīningu, agrīnu veselības risku izvērtēšanu un multidisciplināro komandu darbu reģionos.
LETA jau rakstīja, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā par prioritāti noteikta tikai formāli, jo valstī nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu praksē. Piemēram, valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem dažādās Latvijas vietās.
Pakalpojumi tiek plānoti sadrumstaloti un bez pietiekamas informācijas par bērnu vajadzībām un pieejamo ārstniecības personālu. Katras ārstniecības iestādes ziņā atstāts, kurus pakalpojumus un kurām pacientu grupām – bērniem, pieaugušajiem vai abām grupām – nodrošināt.
Līdztekus revidenti vērš uzmanību, ka pakalpojumu apjomu lielā mērā nosaka pēc iepriekš sniegto pakalpojumu skaita, nevis bērnu faktiskajām vajadzībām un ārstniecības iestāžu iespējām tos nodrošināt.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa atzīmē, ka bērns Latvijā ir prioritārs pacients, bet revīzija rāda, ka prioritāte lielā mērā “palikusi uz papīra”. Ja nav izlemts, kur un kādiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem un kas tos sniegs, nevar runāt par vienlīdzību. Āboliņa norāda, ka patlaban pārāk daudz nosaka bērna dzīvesvieta un ģimenes iespējas pašiem meklēt risinājumu.
Revidentu vērtējumā, reģionos jānodrošina bērniem nepieciešamie pamata speciālisti un pediatri, bet sarežģītāki un retāki pakalpojumi jākoncentrē vietās, kur iespējams nodrošināt vajadzīgo pieredzi un kvalitāti. Patlaban šāda skaidra pakalpojumu tīkla nav.
Trūkumi konstatēti arī primārajā veselības aprūpē, turklāt norādīts, ka situāciju nākotnē var saasināt ģimenes ārstu trūkums. Līdz 2030. gadam līgumu ar NVD plāno pārtraukt 156 ģimenes ārstu prakses jeb 13% prakšu, bet šo teritoriju pārņemšanai nav pieteicies neviens aizvietotājs. Šajās praksēs reģistrēti vairāk nekā 32 000 bērnu.
Līdztekus konstatēts, ka veselības nozarē nav vienotas izpratnes par to, cik plaši vispārējās specialitātes ārsti var ārstēt bērnus. Veselības resors uzskata, ka šie ārsti var ārstēt arī bērnus, savukārt augstskolu un profesionālo organizāciju viedokļi atšķiras.
Valsts kontrole VM sniegusi sešus ieteikumus. Tie paredz pilnveidot bērnu profilaktiskās apskates ģimenes ārstu praksēs, uzlabot zobārstniecības un redzes pārbaužu pieejamību, izveidot bērnu vajadzībās balstītu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu tīklu, skaidrāk noteikt ārstu kompetenci bērnu ārstēšanā un stiprināt pediatru lomu. Rezultāti jāsasniedz līdz 2031. gada beigām.
Avots: LETA
